Iznācis "Katoļu kalendārs 2016" https://t.co/3y2X5d76vT https://t.co/B4GkYXy7FN
Posted by Katolislv on otrdiena, 2015. gada 20. oktobris
Iznācis jaunais "Katoļu kalendārs 2016"
Jaunākā informācija!
Dārgā "bloga draudze"! Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Šodien nosvinēju pēdējos svēto Misi Valmieras draudzē un vēlos teikt sirsnīgu paldies visiem draudzes locekļiem, kā arī Raunas, Rūjienas, Mazsalacas, Sedas un Valkas draudžu locekļiem un visiem valmieriešiem par jauko un sirsnīgo uzņemšanu. Valmiera ir jauka pilsēta, kurā mīt labi, strādīgi un Dievu meklējoši cilvēki. Novēlu ikvienam turpināt meklēt Dievu un padziļināt savu saikni ar Baznīcu, caur draudzes prāvestu un draudzi.
Jau divas nedēļas mana dzīvesvieta ir Rīga, Katoļu iela 16, Rīgas Garīgais Seminārs, kur pēc Rīgas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča nozīmējuma un ar pārējo Latvijas bīskapu piekrišanu uzsāku pildīt RGS inspektora pienākumus. Aicinu ikvienu lūgties par Rīgas Garīgo Semināru, tā vadību un arī par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu. Kā arī vēlos pateikties visiem, kuri nesavtīgi ziedo Rīgas Garīgajam Semināram gan finansiāli, gan ar produktiem, dārzeņiem un augļiem, kā arī citādi. Lūgšanās būsim vienoti.
Šodien nosvinēju pēdējos svēto Misi Valmieras draudzē un vēlos teikt sirsnīgu paldies visiem draudzes locekļiem, kā arī Raunas, Rūjienas, Mazsalacas, Sedas un Valkas draudžu locekļiem un visiem valmieriešiem par jauko un sirsnīgo uzņemšanu. Valmiera ir jauka pilsēta, kurā mīt labi, strādīgi un Dievu meklējoši cilvēki. Novēlu ikvienam turpināt meklēt Dievu un padziļināt savu saikni ar Baznīcu, caur draudzes prāvestu un draudzi.
Jau divas nedēļas mana dzīvesvieta ir Rīga, Katoļu iela 16, Rīgas Garīgais Seminārs, kur pēc Rīgas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča nozīmējuma un ar pārējo Latvijas bīskapu piekrišanu uzsāku pildīt RGS inspektora pienākumus. Aicinu ikvienu lūgties par Rīgas Garīgo Semināru, tā vadību un arī par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu. Kā arī vēlos pateikties visiem, kuri nesavtīgi ziedo Rīgas Garīgajam Semināram gan finansiāli, gan ar produktiem, dārzeņiem un augļiem, kā arī citādi. Lūgšanās būsim vienoti.
Franču filozofa Jacquesa Maritaina ateisma iedalījums
Viņš uzskata, ka ateisms ir saistīts ar cilvēka vēlmi neticēt Dievam, jo īstenībā cilvēks Dievu objektīvi var atpazīt ar dabiskā prāta palīdzību caur radību.
1. Praktiskais ateisms - to piekopj formāli ticīgi cilvēki, kuri savu uzmanību vairāk pievērš dabiskām, šīs zemes kategorijām. Varētu teikt ka tie ir materiālisti.
2. Pseido-ateisms - verbāla Dieva noliegšana ir sekas maldīgām vai kariķētām Dieva vai dievības koncepcijām. Ateists it kā cīnās pret Absolūtu, kurš nemaz objektīvi nepastāv, jo ir patiesā Dieva karikatūra.
3. Absolūtais ateisms - izriet no nepietiekamas morālās pieredzes, absolūto vērtību negācijas, tomēr visvairāk kā sakrālo vērtību noliegšanas. Ateisma avots slēpjas cilvēka gribā, kas noliedz transcendentālas normas un vērtības. Tāds ateisms ir ticība "nemirstīgai matērijai" un "aklam liktenim".
Ateismu nevajadzētu saukt ar agnosticismu, kurš atzīst, ka eksistē augstāka būtne, bet agnostiķis pateiks, ka mēs neko nevaram par šo būtni pateikt.
1. Praktiskais ateisms - to piekopj formāli ticīgi cilvēki, kuri savu uzmanību vairāk pievērš dabiskām, šīs zemes kategorijām. Varētu teikt ka tie ir materiālisti.
2. Pseido-ateisms - verbāla Dieva noliegšana ir sekas maldīgām vai kariķētām Dieva vai dievības koncepcijām. Ateists it kā cīnās pret Absolūtu, kurš nemaz objektīvi nepastāv, jo ir patiesā Dieva karikatūra.
3. Absolūtais ateisms - izriet no nepietiekamas morālās pieredzes, absolūto vērtību negācijas, tomēr visvairāk kā sakrālo vērtību noliegšanas. Ateisma avots slēpjas cilvēka gribā, kas noliedz transcendentālas normas un vērtības. Tāds ateisms ir ticība "nemirstīgai matērijai" un "aklam liktenim".
Ateismu nevajadzētu saukt ar agnosticismu, kurš atzīst, ka eksistē augstāka būtne, bet agnostiķis pateiks, ka mēs neko nevaram par šo būtni pateikt.
Pazuduši stendi par priesteri - mocekli Vladislavu Litaunieku!
Vēlējos lūgt jūsu palīdzību un jautāt, vai kāds nezina kur ir palikuši informatīvie stendi par priesteri - mocekli Vladislavu Litaunieku. Instalācija tika sagatavota pirms vairākiem gadiem un sāka ceļojumu pa vairākām katoļu draudzēm, bet nu kaut kur ir pazudusi. Ja kādam ir kāda informācija, lūdzu zvanīt man pa tālruni 26382126. Jau iepriekš pateicos.
Aicinājums aizlūgt!
Manam radiniekam Pēterim ir kuņģa vēzis, kurš strauji progresē. Lūdzu jūsu lūgšanas par viņu, par viņa dvēseles glābšanu un lai notiek Dieva prāts. Paldies!
Svētceļojums, gatavojoties Dieva Žēlsirdības gadam
Svētceļojums
gatavojoties Dieva žēlsirdības gadam
23.10.2015 – 01.11.2015
Maršruta
apraksts
23.10 Izbraukšana
no Jelgavas pl. 20:00
24.10 Krakova:
sv. Jāņa Pāvila II un Dieva žēlsirdības sanktuāriju apmeklējums. Nakšņošana
klosterī Krakovā
25.10 Marija Bistrica: Horvātijas nacionālais
Dievmātes sanktuārijs. Nakšņošana Bistricā
26.10 Dubovaca: Horvātijas nacionālais sv. Jāzepa
sanktuārijs
Siņa: Dievmātes sanktuārijs, lūgšana
pie “Žēlsirdības Jaunavas Marijas” brīnumdarītājas svētbildes. Iebraukšana Medžugorjē*
27.10 Tikšanās un lūgšanas Medžugorjē
28.10 Tikšanās un lūgšanas Medžugorjē
29.10 Tikšanās un lūgšanas Medžugorjē
30.10 Izbraukšana no Medžugorjes, ierašanās
Zakopanē (Polijā)
31.10 Zakopane: Dievmātes sanktuārijs, uzbūvēts kā
pateicība Fatimas Dievmātei par sv. Jāņa Pāvila II izglābšanu no nāves pēc
atentāta
01.11 Ierašanās Jelgavā pl. 7:00
CENA:
260 eiro
Svētceļojumu
organizē ticīgie no Kalnciema, Nākotnes un Jelgavas draudzēm
Pieteikšanās: tālr.
29766441 (Maija Valaine),
Svētceļniekus
pavada pr. Aleksandrs Stepanovs
* Tā kā Baznīcas
autoritātes vēl nav izteikušas oficiālo atzinumu par Dievmātes parādīšanās
autentiskumu Medžugorjē, svētceļnieki tur dodas tikai kā uz lūgšanu vietu.
Sprediķis svētdienai, 4.oktobrim (speciāli Vatikāna radio)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 10, 2-16)
Tajā laikā farizeji piegāja pie Jēzus un, Viņu kārdinādami, jautāja, vai vīrs drīkst šķirties no savas sievas. Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?” Viņi teica: “Mozus atļāva rakstīt šķiršanās rakstu un atlaist.” Bet Jēzus viņiem sacīja: “Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu ir rakstījis. Bet pasaules iesākumā Dievs radīja viņus – vīrieti un sievieti. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!”
Un Viņa mācekļi mājās atkal Viņam jautāja par to pašu. Un Viņš tiem sacīja: “Ja kāds šķiras no savas sievas un citu precē, tas pārkāpj ar viņu laulību. Un, ja sieva šķiras no sava vīra un iziet pie cita, viņa pārkāpj laulību.”
Pie Viņa nesa arī bērnus, lai Viņš tiem pieskartos, bet mācekļi nesējus bargi norāja. Bet Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un viņiem sacīja: “Ļaujiet bērniem nākt pie manis! Neaizturiet viņus, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi, Es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies.” Un Viņš apskāva bērnus un tos svētīja, uzlikdams viņiem rokas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dārgie Vatikāna Radio klausītāji. Šodienas evaņģēlijā Jēzus saviem mācekļiem izklāsta mācību par laulību. Tieši šodien Romā, Vatikānā sākas ģimeņu problemātikai veltītā bīskapu sinode. Daudzi cilvēki Baznīcas iekšienē ir uztraukušies par to, ka visā pasaulē, un tai skaitā arī Baznīcas locekļos ir iezadzies domāšanas veids, kas mazina un pat nicina tradicionālās laulības un ģimenes nozīmi. Tomēr jāatcerās, ka bīskapiem pulcējoties kopā ar pāvestu Francisku šajā sinodē klātesošs būs Svētais Gars, kurš ir galvenais Baznīcas vadītājs un Viņš arī garantēs to, ka arī šajā sinodē tiks padziļināta laulības un ģimenes vērtība, kāda tā ir norādīta Evaņģēlijā caur pašu Jēzu Kristu.
Mūsdienu cilvēks var jautāt: “Šodien, kad valda ne tikai laulības, bet vispārējā vērtību krīze, vai vispār ir iespējams realizēt savā dzīvē radikālos Jēzus norādījumus?” Notiek tik daudz laulību šķiršanu, daudzi pat baidās laulāties, domājot, vai varēs visu dzīvi nodzīvot kopā. Daudziem šķiet, ka laulība kā institūcija jau pieder pagātnei, un ka mūsdienu cilvēkam šādi ierobežojumi nav nepieciešami. Tomēr būtu maldīgi uzskatīt, ka visos Baznīcas 2000 gados nav bijušas pat vēl lielākas gan laulības, gan arī citādākas krīzes. Baznīca šādās situācijās nav piemērojusies pasaules prasībām un cilvēka grēcīgajai dabai, bet tieši otrādi – vēl neatlaidīgāk un spēcīgāk ir sludinājusi Labo Vēsti, kas reizē ir arī mīlestības, žēlsirdības un arī cerības Vēsts. Dievs nav nācis lai cilvēkus mocītu un ieslēgtu “laulības važās”. Dievs ir devis laulību cilvēkam kā dāvanu un laulības nešķiramība vienkārši norāda uz šīs dāvanas lielumu un arī ir kā garantija tai mīlestībai, kura ir dzimusi abu laulāto draugu starpā. Stiprās ģimenēs aug stipri bērni. Stipras ģimenes ir arī visas sabiedrības pamats un balsts. Sākoties šai bīskapu sinodei, kurā piedalās arī Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, apņemsimies katru dienu veltīt īpašu lūgšanu par pāvestu un visiem sinodes tēviem, lai Svētais Gars viņus pavada un palīdz paust skaidro Evaņģēlija mācību par laulību un ģimeni un lai viņi spēj atrast veidus un līdzekļus, kā šo nemainīgo vēsti par ģimeni un laulību pasludināt mūsdienu cilvēkam mainīgajā pasaulē.
Jau pašos pirmsākumos Dieva plāns bija, lai laulātie veidotu vienu miesu, tādēļ laulības šķiršana nebija pieļauta. Tieši laulībā, attiecībās, ko veido vīrietis un sieviete notiek savstarpējā papildināšanās, un Dievs, radot cilvēku divos dzimumos ir vēlējies izteikt kaut ko īpašu, radot cilvēku pēc sava tēla un līdzības. Tas, ka mēs esam vīrietis vai sieviete ir dziļi saistīts ar mūsu identitāti un saistīts ar mūsu aicinājumu šajā dzīvē. Jaunajā Derībā laulības ir derība un aicinājums, ne tik daudz kā līgums vai vienošanās. Jēzus šo divu cilvēku dabisko savienību paceļ sakramentālā līmenī un savā veidā laulātie caur sakramentu jau sāk šeit uz zemes izdzīvot dzīvi Debesu Valstībā.
Kādēļ gan pēc fragmenta, kur Jēzus pasludina laulības nešķiramību, uzreiz seko šī epizode ar bērniem? Tādēļ, ka lai saprastu Jēzus mācību, kas daudziem šķiet radikāla ir jākļūst kā bērnam. „Kas Dieva Valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies.” Tikai ar ticības acīm raugoties, mēs spējam ieraudzīt laulības un ģimenes skaistumu un tikai ar ticības skatījumu mēs spējam pārvarēt visas krīzes un grūtības, kādas laulātie piedzīvo savā laulības dzīvē. Lai tuvojoties Žēlsirdības gadam, kurā mēs atcerēsimies Vatikāna II koncila slēgšanas 50 gadadienu, ikviens no mums vēl dziļāk raudzītos uz Jēzus vārdiem ar ticības acīm un ticībā šos vārdu pieņemtu kā savējos un arī īstenotu tos savā dzīvē.
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 10, 2-16)
Tajā laikā farizeji piegāja pie Jēzus un, Viņu kārdinādami, jautāja, vai vīrs drīkst šķirties no savas sievas. Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?” Viņi teica: “Mozus atļāva rakstīt šķiršanās rakstu un atlaist.” Bet Jēzus viņiem sacīja: “Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu ir rakstījis. Bet pasaules iesākumā Dievs radīja viņus – vīrieti un sievieti. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!”
Un Viņa mācekļi mājās atkal Viņam jautāja par to pašu. Un Viņš tiem sacīja: “Ja kāds šķiras no savas sievas un citu precē, tas pārkāpj ar viņu laulību. Un, ja sieva šķiras no sava vīra un iziet pie cita, viņa pārkāpj laulību.”
Pie Viņa nesa arī bērnus, lai Viņš tiem pieskartos, bet mācekļi nesējus bargi norāja. Bet Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un viņiem sacīja: “Ļaujiet bērniem nākt pie manis! Neaizturiet viņus, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi, Es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies.” Un Viņš apskāva bērnus un tos svētīja, uzlikdams viņiem rokas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dārgie Vatikāna Radio klausītāji. Šodienas evaņģēlijā Jēzus saviem mācekļiem izklāsta mācību par laulību. Tieši šodien Romā, Vatikānā sākas ģimeņu problemātikai veltītā bīskapu sinode. Daudzi cilvēki Baznīcas iekšienē ir uztraukušies par to, ka visā pasaulē, un tai skaitā arī Baznīcas locekļos ir iezadzies domāšanas veids, kas mazina un pat nicina tradicionālās laulības un ģimenes nozīmi. Tomēr jāatcerās, ka bīskapiem pulcējoties kopā ar pāvestu Francisku šajā sinodē klātesošs būs Svētais Gars, kurš ir galvenais Baznīcas vadītājs un Viņš arī garantēs to, ka arī šajā sinodē tiks padziļināta laulības un ģimenes vērtība, kāda tā ir norādīta Evaņģēlijā caur pašu Jēzu Kristu.
Mūsdienu cilvēks var jautāt: “Šodien, kad valda ne tikai laulības, bet vispārējā vērtību krīze, vai vispār ir iespējams realizēt savā dzīvē radikālos Jēzus norādījumus?” Notiek tik daudz laulību šķiršanu, daudzi pat baidās laulāties, domājot, vai varēs visu dzīvi nodzīvot kopā. Daudziem šķiet, ka laulība kā institūcija jau pieder pagātnei, un ka mūsdienu cilvēkam šādi ierobežojumi nav nepieciešami. Tomēr būtu maldīgi uzskatīt, ka visos Baznīcas 2000 gados nav bijušas pat vēl lielākas gan laulības, gan arī citādākas krīzes. Baznīca šādās situācijās nav piemērojusies pasaules prasībām un cilvēka grēcīgajai dabai, bet tieši otrādi – vēl neatlaidīgāk un spēcīgāk ir sludinājusi Labo Vēsti, kas reizē ir arī mīlestības, žēlsirdības un arī cerības Vēsts. Dievs nav nācis lai cilvēkus mocītu un ieslēgtu “laulības važās”. Dievs ir devis laulību cilvēkam kā dāvanu un laulības nešķiramība vienkārši norāda uz šīs dāvanas lielumu un arī ir kā garantija tai mīlestībai, kura ir dzimusi abu laulāto draugu starpā. Stiprās ģimenēs aug stipri bērni. Stipras ģimenes ir arī visas sabiedrības pamats un balsts. Sākoties šai bīskapu sinodei, kurā piedalās arī Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, apņemsimies katru dienu veltīt īpašu lūgšanu par pāvestu un visiem sinodes tēviem, lai Svētais Gars viņus pavada un palīdz paust skaidro Evaņģēlija mācību par laulību un ģimeni un lai viņi spēj atrast veidus un līdzekļus, kā šo nemainīgo vēsti par ģimeni un laulību pasludināt mūsdienu cilvēkam mainīgajā pasaulē.
Jau pašos pirmsākumos Dieva plāns bija, lai laulātie veidotu vienu miesu, tādēļ laulības šķiršana nebija pieļauta. Tieši laulībā, attiecībās, ko veido vīrietis un sieviete notiek savstarpējā papildināšanās, un Dievs, radot cilvēku divos dzimumos ir vēlējies izteikt kaut ko īpašu, radot cilvēku pēc sava tēla un līdzības. Tas, ka mēs esam vīrietis vai sieviete ir dziļi saistīts ar mūsu identitāti un saistīts ar mūsu aicinājumu šajā dzīvē. Jaunajā Derībā laulības ir derība un aicinājums, ne tik daudz kā līgums vai vienošanās. Jēzus šo divu cilvēku dabisko savienību paceļ sakramentālā līmenī un savā veidā laulātie caur sakramentu jau sāk šeit uz zemes izdzīvot dzīvi Debesu Valstībā.
Kādēļ gan pēc fragmenta, kur Jēzus pasludina laulības nešķiramību, uzreiz seko šī epizode ar bērniem? Tādēļ, ka lai saprastu Jēzus mācību, kas daudziem šķiet radikāla ir jākļūst kā bērnam. „Kas Dieva Valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies.” Tikai ar ticības acīm raugoties, mēs spējam ieraudzīt laulības un ģimenes skaistumu un tikai ar ticības skatījumu mēs spējam pārvarēt visas krīzes un grūtības, kādas laulātie piedzīvo savā laulības dzīvē. Lai tuvojoties Žēlsirdības gadam, kurā mēs atcerēsimies Vatikāna II koncila slēgšanas 50 gadadienu, ikviens no mums vēl dziļāk raudzītos uz Jēzus vārdiem ar ticības acīm un ticībā šos vārdu pieņemtu kā savējos un arī īstenotu tos savā dzīvē.
Pēdējais pārbaudījums Baznīcai
Citāts no Katoliskās Baznīcas Katehisma - 675-677 numuriem (http://www.catholic.lv/katehisms/d1s2n2.html#a7)
Pirms Kristus otrreizējās atnākšanas Baznīcai ir jāiztur pēdējais pārbaudījums, kas satricinās daudzu kristiešu ticību. Vajāšanas, kas pavada tās svētceļojumu virs zemes, atklās "netaisnības noslēpumu" kā viltus reliģiju, kura cilvēkiem piedāvās viņu problēmu šķietamu risinājumu par patiesības atmešanas cenu. Viltus reliģijas galējā izpausme ir antikrista izraisīta, tas ir, pseidomesiānisms, kad cilvēks godina pats sevi Dieva un miesā nonākušā Mesijas vietā.
Pirms Kristus otrreizējās atnākšanas Baznīcai ir jāiztur pēdējais pārbaudījums, kas satricinās daudzu kristiešu ticību. Vajāšanas, kas pavada tās svētceļojumu virs zemes, atklās "netaisnības noslēpumu" kā viltus reliģiju, kura cilvēkiem piedāvās viņu problēmu šķietamu risinājumu par patiesības atmešanas cenu. Viltus reliģijas galējā izpausme ir antikrista izraisīta, tas ir, pseidomesiānisms, kad cilvēks godina pats sevi Dieva un miesā nonākušā Mesijas vietā.
Šī antikrista viltus reliģija atklājas pasaulē ikreiz, kad kāds pretendē vēsturē piepildīt mesiānisko cerību, kura var tikt īstenota, vienīgi pārkāpjot tās slieksni caur eshatoloģisko tiesu: Baznīca šo nākamās valstības viltojumu ir atmetusi, pat tā vismaigākajā izpausmē, kuru sauc par hileasmu jeb milenārismu jo īpaši, kad tas parādās sekularizētā mesiānisma politiskā izpausmē, kas "savā būtībā ir ļauna".
Baznīca valstības godībā ieies vienīgi caur šo pēdējo Pashu, kurā tā sekos savam Kungam Viņa nāvē un augšāmcelšanā. Tātad valstība tiks iegūta nevis ar Baznīcas uzvaru vēsturē, kas tiktu sasniegta ar pakāpenisku augšupeju, bet ar Dieva galīgo uzvaru pār ļaunumu tā pēdējā uzbrukumā, ar uzvaru, kas ļaus Līgavai nonākt no debesīm. Dieva triumfs pār ļaunuma sacelšanos izpaudīsies kā Pēdējā tiesa, kas notiks pēc šīs pārejošās pasaules galējā kosmiskā sabrukuma.
Baznīca valstības godībā ieies vienīgi caur šo pēdējo Pashu, kurā tā sekos savam Kungam Viņa nāvē un augšāmcelšanā. Tātad valstība tiks iegūta nevis ar Baznīcas uzvaru vēsturē, kas tiktu sasniegta ar pakāpenisku augšupeju, bet ar Dieva galīgo uzvaru pār ļaunumu tā pēdējā uzbrukumā, ar uzvaru, kas ļaus Līgavai nonākt no debesīm. Dieva triumfs pār ļaunuma sacelšanos izpaudīsies kā Pēdējā tiesa, kas notiks pēc šīs pārejošās pasaules galējā kosmiskā sabrukuma.
Lūgšana par bīskapu sinodi Romā
4.oktobrī, Romā sāksies bīskapu sinode par ģimeni. Sinode notiks no 4. līdz 25. oktobrim. Tās temats: „Ģimenes aicinājums un misija Baznīcā un mūsdienu pasaulē”. Sinodē piedalīsies arī Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Aicinu ikvienu lūgties šīs sinodes nodomā vai nu rožukroni, ko mēs tradicionāli lūdzamies oktobra mēnesī, vai arī kādu citu lūgšanu par šīs sinodes veiksmīgu norisi un lai sinodes tēvi, kopā ar pāvestu ieklausās Svētā Gara balsī.
Aicinu ikvienu lūgties šīs sinodes nodomā vai nu rožukroni, ko mēs tradicionāli lūdzamies oktobra mēnesī, vai arī kādu citu lūgšanu par šīs sinodes veiksmīgu norisi un lai sinodes tēvi, kopā ar pāvestu ieklausās Svētā Gara balsī.
Vai šādi izteikties ir deputātes cienīgi?
"Vienotības" lēnais "krahs"
Kamēr Nils lasa&tulko dzeju, tikmēr Rīgā deg skola. Nu vai nav bļ...?!?!
— Ilze Vinkele (@Vinkele) September 30, 2015
Jauna kalpošana
Dārgie draugi! Pirmdien, 28.septembrī uzzināju, ka esmu iecelts par Rīgas Garīgā Semināra inspektoru. Līdz ar to, turpmāk dzīvošu Garīgajā Seminārā un turpināšu rakstīt doktora darbu. Lūdzu jūsu lūgšanas jaunajam kalpojumam.
Kas ir patiesie bēgļi?
Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā aktīvi diskutē par bēgļu jautājumu. Tomēr vēlos vērst uzmanību uz kādu, vēl svarīgāku problēmu. Mums Latvijā ir daudzi bērni - bēgļi, no kuriem ir vai nu aizbēguši vecāki vai arī šie bērni ir uzauguši bez vecākiem, jo tie ir pāragri aizgajuši bojā. Varbūt varam, pirms domāt kur un kā izmitināt šos, no citām valstīm atbraukušos, padomāt kā izdarīt, lai Latvijā bērni vairs nedzīvotu bērnu namos, bet gan ģimenēs, kur viņi varētu saņemt tēva un mātes mīlestību. Tieši tādēļ svētās Ģimenes mājā sāksies semināri, speciāli veltīi šai tēmai, aicinot mums katram, savu iespēju robežās palīdzēt šiem bērniem atrast savas mājas.
Šo piektdien, 25. septembrī, Svētās ģimenes mājā kampaņas “Katram bērnam savu ģimeni” ietvaros sāksies četru semināru cikls potenciālajām viesģimenēm, audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. Kopā kampaņas laikā notiks četri semināri, aicinot draudžu ģimenes nebaidīties uzņemties rūpes par kādu bez vecākiem palikušu bērnu.
Kā pastāstīja profesionālo audžuģimeņu apvienības vadītāja Ārija Martukāne, semināru laikā klātesošie tiks iepazīstināti ar bērnunama bērnu “portretu”, kā arī viņiem tiks izstāstītas iespējas, kā šiem bērniem var sniegt palīdzību. Tāpat semināru dalībnieki uzzinās, ko nozīmē kļūt par audžuģimeni, viesģimeni utt., kādi pienākumi jāuzņemas, kā jāgatavojas, ar ko jārēķinās. Semināros kā lektori būs Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, profesionālo audžuģimeņu apvienības vadītāja Ārija Martukāne, starptautiskās iniciatīvas "Bāreņu svētdiena" vadītāji, praktizējošu audžuģimeņu un viesģimeņu vecāki. Semināros parasti būs arī kāds pieredzes stāsts. Pirmajā seminārā par savu pieredzi, uzņemot ģimenē bez vecākiem palikušus bērnus, stāstīs Dzierkaļu ģimene.
Kampaņa, kuras mērķis ir informēt, ka institucionālā vide nav labvēlīga bērna pilnvērtīgai attīstībai, Latvijā notiek jau ceturto gadu, bet otro gadu tā notiek sadarbībā ar Latvijas kristīgajām draudzēm. Tā noslēdzas ar Bāreņu svētdienu novembra pirmajā svētdienā.
Ā. Martukāne pastāstīja, ka kampaņai līdz šim ir bijuši pozitīvi rādītāji. Ja pirms kampaņas sākšanas ģimenes Latvijā adoptēja 40 – 70 bērnus gadā, bet ārzemnieki – vairāk nekā 100. Tad pēc kampaņas pirmo reizi Latvijā uz vietas adoptēto bērnu skaits pārsniedza 100.
Dalība ir bezmaksas. Pieteikties semināriem var aizpildot anketu: http://goo.gl/forms/5fDFETYzgv. Sīkāka informācija, rakstot uz e-pastu: i.svekle@gmail.com.
Pasākumu prganizē nodibinājums “Bīskapa Boļeslava Sloskāna garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas un saglabāšanas fonds” sadarbībā ar ģimenes atbalsta centru “Svētās Ģimenes Māja”, Rīgas domes Labklājības departamentu, starptautisko iniciatīvu “Bāreņu svētdiena” un profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze”.
Šo piektdien, 25. septembrī, Svētās ģimenes mājā kampaņas “Katram bērnam savu ģimeni” ietvaros sāksies četru semināru cikls potenciālajām viesģimenēm, audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. Kopā kampaņas laikā notiks četri semināri, aicinot draudžu ģimenes nebaidīties uzņemties rūpes par kādu bez vecākiem palikušu bērnu.
Kā pastāstīja profesionālo audžuģimeņu apvienības vadītāja Ārija Martukāne, semināru laikā klātesošie tiks iepazīstināti ar bērnunama bērnu “portretu”, kā arī viņiem tiks izstāstītas iespējas, kā šiem bērniem var sniegt palīdzību. Tāpat semināru dalībnieki uzzinās, ko nozīmē kļūt par audžuģimeni, viesģimeni utt., kādi pienākumi jāuzņemas, kā jāgatavojas, ar ko jārēķinās. Semināros kā lektori būs Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, profesionālo audžuģimeņu apvienības vadītāja Ārija Martukāne, starptautiskās iniciatīvas "Bāreņu svētdiena" vadītāji, praktizējošu audžuģimeņu un viesģimeņu vecāki. Semināros parasti būs arī kāds pieredzes stāsts. Pirmajā seminārā par savu pieredzi, uzņemot ģimenē bez vecākiem palikušus bērnus, stāstīs Dzierkaļu ģimene.
Kampaņa, kuras mērķis ir informēt, ka institucionālā vide nav labvēlīga bērna pilnvērtīgai attīstībai, Latvijā notiek jau ceturto gadu, bet otro gadu tā notiek sadarbībā ar Latvijas kristīgajām draudzēm. Tā noslēdzas ar Bāreņu svētdienu novembra pirmajā svētdienā.
Ā. Martukāne pastāstīja, ka kampaņai līdz šim ir bijuši pozitīvi rādītāji. Ja pirms kampaņas sākšanas ģimenes Latvijā adoptēja 40 – 70 bērnus gadā, bet ārzemnieki – vairāk nekā 100. Tad pēc kampaņas pirmo reizi Latvijā uz vietas adoptēto bērnu skaits pārsniedza 100.
Dalība ir bezmaksas. Pieteikties semināriem var aizpildot anketu: http://goo.gl/forms/5fDFETYzgv. Sīkāka informācija, rakstot uz e-pastu: i.svekle@gmail.com.
Pasākumu prganizē nodibinājums “Bīskapa Boļeslava Sloskāna garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas un saglabāšanas fonds” sadarbībā ar ģimenes atbalsta centru “Svētās Ģimenes Māja”, Rīgas domes Labklājības departamentu, starptautisko iniciatīvu “Bāreņu svētdiena” un profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze”.
Kam es sekoju?
Pēdējā laikā mūsu diecēzē ir notikušas straujas un negaidītas pārmaiņas, kas skāra dažādu priesteru pārcelšanu no vienas draudzes uz citām. Tādēļ vēlos ticīgajiem atgādināt dažas teoloģiskas un kanoniski - juridiskas patiesības, lai norādītu uz problēmām un palīdzētu labāk saprast, kā māca un kam tic Baznīca.
1. Jāatgādina, ka Katoliskā Baznīca pastāv izkaisīta visā pasaulē un realizējas caur vietējām bīskapijām, jeb diecēzēm. Katoliskā Baznīca neveidojas no šo diecēžu summas, bet gan katrā vietējā bīskapijā, kuras priekšgalā ir bīskaps - ordinārijs, kā apustuļu pēctecis un kurš pastāv vienotībā ar Romas pāvestu un pārējo bīskapu kolēģiju, pastāv Romas Katoliskā Baznīca. Tātad diecēzes bīskaps ir gans, tēvs un apustuļu pēctecis, kuram pienākas cieņa un paklausība. Bīskaps, vienotībā ar pāvestu un pārējo bīskapu kolēģiju, gana, svētdara un māca Dieva tautu un rūpējas, lai ticības mantojums - Atklāsme, nemainīgi un pareizi tiktu interpretēta, skaidrota un nodota nākamajām paaudzēm.
2. Diecēzē, jeb bīskapijā esošie priesteri ir diecēzes bīskapa - ordinārija palīgi un kopā ar bīskapu veido diecēzes prezbiterātu. Bīskaps, ieceļot priesteri par draudzes prāvestu, uztic viņam uz noteiktu laiku draudzes ganīšanas, svētdarīšanas un mācīšanas kalpojumu un priesteris ikvienu darbību draudzē veic sava bīskapa vārdā un uzdevumā. Bīskaps pats pēc saviem ieskatiem, konsultējoties ar cietiem, izlemj kad un kuru priesteri pārcelt no vienas draudzes uz citu. Priesteris nav kādas konkrētas draudzes īpašums, bet viņš ir aicināts kalpot ikvienai draudzei visā diecēzē, tieši tur, kur bīskaps viņu nozīmē.
3. Draudze ir Baznīcas pamatšūniņa. Katram ticīgajam ir jāapzinās, ka viņa draudze ir tā, kuras teritorijā viņš dzīvo. Ja gadījumā nav skaidras draudzes teritoriālās robežas, draudze ir tā, kurai ir vieglāk piekļūt ar transportu vai uz kuru esmu regulāri gājis, vai ir gājuši vecāki. Tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi būt vienā konkrētā draudzē un tur arī kalpot.
4. Nav pareizi kristības, pirmo svēto Komūniju, laulības vai citus sakramentus pieņemot, izvēlēties garīdznieku, kurš man patīk vai kurš "piedāvā vieglākus nosacījumus." Cita situācija ir ar biktstēviem vai garīgajiem tēviem. Baznīca ļauj ikvienam pie grēksūdzes iet pie tā garīdznieka, pie kura katrs ticīgais pats vēlas. Tādēļ arī draudžu prāvestiem ir jānodrošina, lai draudzēs, kurās ir tikai viens priesteris, regulāri viesotos cits priesteris, pie kura ticīgie varētu izsūdzēt grēkus.
5. Ja gadījumā notiek priestera pārcelšana, draudzē nav jārīko parakstu vākšanas, demonstrācijas, "piketi" un jāvērpj intrigas, lai tikai paturētu iepriekšējo prāvestu. Ir stingri jātic, ka caur bīskapa lēmumu runā pats Dievs un katras pārmaiņas ir Svētā Gara pārņemtas. Pat ja cilvēciskā ziņā var tikt pieļautas kļūdas, tomēr jātci, ka Baznīcas galvenais vadītājs un Arhitekts ir Svētais Gars.
6. Mīlēsim savu Baznīcu, bīskapu, prāvestu un draudzi un tā vietā lai šķeltos un būtu opozīcijā, centīsimies saglabāt vienotību un mīlestību savā starpā, kas ir zīme tam, ka mūsos mājo Svētais Gars. Neapslāpēsim Svēto Garu!
1. Jāatgādina, ka Katoliskā Baznīca pastāv izkaisīta visā pasaulē un realizējas caur vietējām bīskapijām, jeb diecēzēm. Katoliskā Baznīca neveidojas no šo diecēžu summas, bet gan katrā vietējā bīskapijā, kuras priekšgalā ir bīskaps - ordinārijs, kā apustuļu pēctecis un kurš pastāv vienotībā ar Romas pāvestu un pārējo bīskapu kolēģiju, pastāv Romas Katoliskā Baznīca. Tātad diecēzes bīskaps ir gans, tēvs un apustuļu pēctecis, kuram pienākas cieņa un paklausība. Bīskaps, vienotībā ar pāvestu un pārējo bīskapu kolēģiju, gana, svētdara un māca Dieva tautu un rūpējas, lai ticības mantojums - Atklāsme, nemainīgi un pareizi tiktu interpretēta, skaidrota un nodota nākamajām paaudzēm.
2. Diecēzē, jeb bīskapijā esošie priesteri ir diecēzes bīskapa - ordinārija palīgi un kopā ar bīskapu veido diecēzes prezbiterātu. Bīskaps, ieceļot priesteri par draudzes prāvestu, uztic viņam uz noteiktu laiku draudzes ganīšanas, svētdarīšanas un mācīšanas kalpojumu un priesteris ikvienu darbību draudzē veic sava bīskapa vārdā un uzdevumā. Bīskaps pats pēc saviem ieskatiem, konsultējoties ar cietiem, izlemj kad un kuru priesteri pārcelt no vienas draudzes uz citu. Priesteris nav kādas konkrētas draudzes īpašums, bet viņš ir aicināts kalpot ikvienai draudzei visā diecēzē, tieši tur, kur bīskaps viņu nozīmē.
3. Draudze ir Baznīcas pamatšūniņa. Katram ticīgajam ir jāapzinās, ka viņa draudze ir tā, kuras teritorijā viņš dzīvo. Ja gadījumā nav skaidras draudzes teritoriālās robežas, draudze ir tā, kurai ir vieglāk piekļūt ar transportu vai uz kuru esmu regulāri gājis, vai ir gājuši vecāki. Tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi būt vienā konkrētā draudzē un tur arī kalpot.
4. Nav pareizi kristības, pirmo svēto Komūniju, laulības vai citus sakramentus pieņemot, izvēlēties garīdznieku, kurš man patīk vai kurš "piedāvā vieglākus nosacījumus." Cita situācija ir ar biktstēviem vai garīgajiem tēviem. Baznīca ļauj ikvienam pie grēksūdzes iet pie tā garīdznieka, pie kura katrs ticīgais pats vēlas. Tādēļ arī draudžu prāvestiem ir jānodrošina, lai draudzēs, kurās ir tikai viens priesteris, regulāri viesotos cits priesteris, pie kura ticīgie varētu izsūdzēt grēkus.
5. Ja gadījumā notiek priestera pārcelšana, draudzē nav jārīko parakstu vākšanas, demonstrācijas, "piketi" un jāvērpj intrigas, lai tikai paturētu iepriekšējo prāvestu. Ir stingri jātic, ka caur bīskapa lēmumu runā pats Dievs un katras pārmaiņas ir Svētā Gara pārņemtas. Pat ja cilvēciskā ziņā var tikt pieļautas kļūdas, tomēr jātci, ka Baznīcas galvenais vadītājs un Arhitekts ir Svētais Gars.
6. Mīlēsim savu Baznīcu, bīskapu, prāvestu un draudzi un tā vietā lai šķeltos un būtu opozīcijā, centīsimies saglabāt vienotību un mīlestību savā starpā, kas ir zīme tam, ka mūsos mājo Svētais Gars. Neapslāpēsim Svēto Garu!
Katehisma studijas Valmierā
Sākot ar 19.septembri, ik sestdienu
Valmieras katoļu baznīcā, Stacijas ielā 20
Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas
Paredzēts
tiem, kas jau ir izgājuši pamata katehēzi un pieņēmuši kristību un pirmo svēto Komūniju
(iesvēti)
17.00
Vissvētākā Sakramenta adorācija
18.00
katehisma kursi
Noslēgumā
katrs saņems sertifikātu
Vada
pr. Ilmārs Tolstovs
Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem.
Valmieras katoļu draudzē - atsākas (no 19.septembra)
Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem.
Bērniem: Katru svētdienu 12.30. Sk. Ilona Rektiņa 26491907
Pieaugušajiem: Katru sestdienu 18.00 (draudzes mājā) pr. Lauris
Sprediķis 6.septembrī (speciāli Vatikāna radio)
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 7, 31-37)
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 7, 31-37)
Jēzus, izgājis no Tiras robežām, caur Sidonu nonāca pie Galilejas ezera, pāriedams Dekapoles apvidu.
Un pie Viņa atveda kurlmēmo un lūdza, lai Viņš tam uzliek roku. Paņēmis to savrup no ļaudīm, Jēzus ielika savus pirkstus viņa ausīs un ar siekalām aizskāra viņa mēli, un, paskatījies uz debesīm, nopūtās, un sacīja viņam: “Effata!” – tas nozīmē: “Atveries!” Un tūdaļ atvērās viņa ausis un atraisījās viņa mēles saišķis, un viņš varēja pareizi runāt.
Jēzus viņiem pavēlēja nevienam par to nekā neteikt. Bet, jo vairāk Viņš liedza, jo dedzīgāk viņi par to sludināja un jo vairāk brīnījās, sacīdami: “Viņš visu labi ir darījis. Kurliem Viņš dod dzirdi un mēmiem – valodu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Šodienas evaņģēlijā Jēzus,
pārstaigājis pagānu apvidus, nonāk Galilejas ezera apvidū. Pie Jēzus pieved
kurlmēmu cilvēku. Cilvēku, kurš nedzird un nerunā. Vai varam paši iedomāties,
ko tas nozīmē – visu dzīvi neko nedzirdēt un nerunāt. Traģiska situācija.
Visapkārt absolūts klusums un nespēja neko pateikt. Varam teikt, ka šajā
cilvēkā kurš cieš, ir sakoncentrētas visas cilvēces problēmas, visas pasaules
ilgas un slāpes pēc atbrīvošanas un pestīšanas. Ir daudz runāts par
dziedināšanu, ko veica Kristus – gan garīgu, gan fizisku. Tomēr šodien es vēlos
vērst uzmanību uz Kristus spēju ieraudzīt otra problēmu. Kristus nepaiet garām
cilvēkam, kurš cieš. Pēdējā laikā aizvien vairāk mūsu uzmanību piesaista bēgļu
problēma Eiropā, kā arī pāvests Francisks, kurš, Žēlsirdības gadu iesākot,
aicina gan Baznīcu, gan visu sabiedrību aizvien vairāk parādīt žēlsirdību.
Effata, tulkojumā no aramiešu
valodas nozīmē - atveries. Atveries uz Dievu, uz otru cilvēku, uz līdzcilvēku vajadzībām.
Jēzus mums ir kā piemērs, kam līdzināties. Šodien varam uzdot jautājumu paši
sev – cik mēs paši esam atvērti uz otra cilvēka un pārējās sabiedrības
problēmām? Šis cilvēks bija fiziski nedzirdīgs un kurlmēms, bet mēs bieži vien
esam garīgi akli, kurli un mēmi, lai sniegtu roku savam tuvākajam. Pāvests
Francisks bullā „Misericordie Vultus”, izsludinot žēlsirdības gadu uzsver: „Žēlsirdība
Svētajos Rakstos ir atslēgas vārds, lai parādītu, kā Dievs darbojas mūsu labā.
Viņš neaprobežojas tikai ar to, lai pasludinātu savu mīlestību, bet padara to
redzamu un taustāmu. Mīlestība nevar būt tikai abstrakts vārds. Tā pēc savas
dabas ir konkrēta dzīve..” (MV 9)
Ir interesanti, ka Jēzus šī
brīnuma aculieciniekiem aizliedz stāstīt par šo notikumu citiem. Kādēļ? Tādēļ,
ka patiesā Jēzus „būtība” atklāsies tikai pie krusta un augšāmceļoties. Bet
mums, kas esam piedzīvojuši Jēzus nāvi un augšāmcelšanos ir jābūt drosmīgiem,
lai ar konkrētiem darbiem, sirds atvērtību, līdzjūtību pret savu tuvāko
liecinātu par Dievu, kurš ir mīlestība un žēlsirdība. Ir tik daudz iespēju
kalpot savam tuvākajam. Latvijā tā ir iespēja kalpot caur „Caritas Latvija”
kustību, bet to varam darīt arī apmeklējot slimniekus, cietumniekus,
evaņģelizējot tos, kas vēl nepazīst Kristu. Šodien arī mēs katrs, arī es, priesteris
Ilmārs varam uzdot konkrētu jautājumu sev: „Ko es esamu darījis, lai kādam no
maniem tuvākiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņa reliģiskās pārliecības, tautības,
politiskajiem uzskatiem, vecuma, u.t.t. klātos labāk? Vai esmu padomājis, kā es
varu iesaistīties, lai cilvēkiem, kuri ir spiesti pamest savu dzimteni kara,
vai citu apstākļu dēļ klātos labāk?
Katram no mums, kurš esam palicis garīgi kurls, akls un mēms, Jēzus
saka: „Effata”, atveries! Pāvests savā dokumentā turpina: „Es karsti vēlos, lai
kristīgā tauta Jubilejas laikā pārdomātu par miesas un dvēseles žēlsirdības
darbiem. Tas būs veids, kā atmodināt mūsu sirdsapziņu, kas bieži vien snauž
nabadzības drāmas priekšā, un aizvien vairāk iedziļināties Evaņģēlija vēsts
būtībā, kur nabagi ir dievišķās žēlsirdības priviliģētie adresāti. Jēzus ar
saviem sprediķiem mums norāda uz šiem žēlsirdības darbiem, lai mēs sapratu, vai
dzīvojam vai nedzīvojam kā viņa mācekļi. No jauna pievērsīsim uzmanību miesas
žēlsirdības darbiem: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos,
uzņemt svešiniekus, palīdzēt slimajiem, apmeklēt cietumniekus, apbedīt mirušos.
Un neaizmirsīsim garīgos žēlsirdības darbus: dot padomu šaubīgajiem, mācīt
nezinošos, brīdināt grēciniekus, mierināt nomāktos, piedot aizvainojumus,
pacietīgi paciest tos, kuri ir garlaicīgi, lūgt Dievu par dzīvajiem un
mirušajiem.” (MV15)
Katoļu priesteri, piedošana un aborti!
Pēdējās dienās Latvijas ziņu portālus pāršalca "svaiga" vēsts, par to, ka nu beidzot Katoļu Baznīca "nākusi pie prāta" un piedos aborta, jeb slepkavību grēkus. Tomēr atkal redzam, kā pāvesta Franciska labais nodoms tiek izrauts no konteksta un pasniegts kā kārtējā sensācija, patiesību sajaucot ar meliem. Ko tad īsti vēlējās pateikt pāvests?
Pāvests šo privilēģiju tiešā veidā saista ar Dieva žēlsirdības gadu, kurš sāksies šogad, 8.decembrī un noslēgsies nākamgad novembrī. Primāri pāvests vēlas uzsvērt, ka Dievs ir žēlsirdīgs un arī Baznīca ir aicināta tāda būt. Bet arī līdz šim, ikviens cilvēks, ja viņš nožēloja grēkus, varēja saņemt grēku piedošanu, dodoties pie grēksūdzes. Tomēr aborta grēka gadījumā cilvēks, izdarot šo slepkavību vai piedaloties tajā, reizē ar šo grēku sevi izslēdz no Baznīcas, jeb sevi ekskomunicē. Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: "Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. "Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien, saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams." (KBK 2272, http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#a5)
Pāvests šo privilēģiju tiešā veidā saista ar Dieva žēlsirdības gadu, kurš sāksies šogad, 8.decembrī un noslēgsies nākamgad novembrī. Primāri pāvests vēlas uzsvērt, ka Dievs ir žēlsirdīgs un arī Baznīca ir aicināta tāda būt. Bet arī līdz šim, ikviens cilvēks, ja viņš nožēloja grēkus, varēja saņemt grēku piedošanu, dodoties pie grēksūdzes. Tomēr aborta grēka gadījumā cilvēks, izdarot šo slepkavību vai piedaloties tajā, reizē ar šo grēku sevi izslēdz no Baznīcas, jeb sevi ekskomunicē. Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: "Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. "Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien, saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams." (KBK 2272, http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#a5)
Baznīcā šo ekskomuniku, jeb izslēgšanu no Baznīcas var atcelt tikai pāvests vai bīskapi, vai arī priesteri, kuriem bīskaps to ir atļāvis. Citās valstīs, piemēram Polijā, ir speciāli nozīmēti priesteri, pie kuriem cilvēki, kuri bija veikuši abortus var doties un tikai pie šiem priesteriem šo piedošanu cilvēks var saņemt. Baznīcā Latvijā jau ilgus gadus bīskapi visiem priesteriem uz gadu dod atļauju grēksūdzēs dot piedošanu par aborta slekavībām un noņemt šo ekskomuniku. Līdz ar to, šī pāvesta dotā privilēģija Žēlsirdības gada laikā mūsu Latvijas situācijā nekādu jaunumu neienesīs, jo mēs jau līdz šim esam gājuši cilvēkiem pretī un dāvajuši šo iespēju katrā grēksūdzē.
Tomēr vēlos uzsvērt, ka žēlsirdība un piedošana neatceļ taisnīgumu un nemazina šīs slepkavības nodarīto smagumu un postu. Līdz ar to, darīsim visu, lai šādu slepkavību nebūtu un lai katrs bērniņš varētu piedzimt un nodzīvot laimīgu dzīvi.
Svētās Mises Valkā
Svētās Mises VALKĀ notiks katra mēneša 3.svētdienā plkst. 11.00 Valkas kristīgajā bērnudārzā, Rīgas ielā 14
Lūgsimies par priesteriem!
Dārgie draugi! Rīt, 31.augustā Rīgas Garīgajā Seminārā notiks Rīgas arhidiecēzes garīdznieku ikmēneša tikšanās. Šādas sanāksmes, kopā ar arhibīskapu notiek katra mēneša pēdējā pirmdienā. Aicinu visus lūgties par šo tikšanos, jo mums, priesteriem ir ļoti svarīgi, lai par mums un šādām tikšanām lūdzas. Apzināmies, ka paši esam vāji un tikai ar Dieva palīdzību un lūgšanu "aizmuguri" spējam kaut ko izdarīt. Jau iepriekš pateicos par ikvienu, kas lūgdzas un lūgsies.
Jūs lūdzat, bet nesaņemat, jo jūs ļauni lūdzat, lai to izlietotu savām kārībām. Jēkaba 4,3
Dārgie lasītāji! Esmu veiksmīgi atgriezies no svētceļojuma uz Aglonu un arī Aglonas svētkiem. Joprojām esmu pārsteigts, ka tik daudz cilvēku arī mūsdienās meklē Dievu. Dievs nekur nav pazudis, Dievs ir un paliek tas pats nemainīgais Dievs. Tikai mēs Viņu mēdzam paši aizmirst un atstāt.
Domāju arī par Baznīcas Latvijā atmodu un, ejot divas nedēļas uz Aglonu, sapratu, ka patiesas atmodas pamatā ir cilvēki, kuri ir piedzīvojuši un ikdienā izdzīvo personiskas attiecības ar Dievu. Cilvēki, kuri "deg par Dievu". Es arī tāds vēlos būt, kaut apzinos, ka nevienmēr sanāk. Ļoti iesaku izlasīt pāvesta Franciska dokumentu "Evaņģēlija prieks", kurš ir iztulkots arī latviski un pieejams grāmatu galdos. Tur pāvests ir uzrakstījis visu, kas mums ir jādara un norādījis mums kādi ir patiesas atmodas priekšnoteikumi. Un kā galveno viņš min - būt par Jēzus Kristus mācekli, par tādu, kurš patiesi ir piedzīvojis savā dzīvē īsteno Jēzus augšāmcelšanos, kurš ir saticies ar augšāmcēlušos Kungu un vēlas šo Labo Vēsti, Evaņģēlija vēsti aiznest arī citiem. Pāvests uzsver to, cik svarīgi pašiem būt dzīvās, pesroniskās attiecībās ar Dievu. Neko nelīdzēs skaisti vārdi, programmas, kursi, n-tās rekolekcijas un semināri, ja paši nemeklēsim Kungu.
Pēdējā laikā dzirdu ļoti daudz kritikas un kurnēšanu par procesiem, kas notiek Baznīcā Latvijā. Tiek kritizēti bīskapi, priesteri, draudžu aktīvie locekļi. Domāju, ka daļa šīs kritikas ir pamatotas, tomēr jūtu arī, ka aiz šīs kritikas stāv "melu tēvs" - sātans. Bieži vien, tā vietā, lai lūgtos, lai palīdzētu, lai atbalstītu, kritizējam, nosodam un tādējādi graujam Baznīcas, kā Kristus Mistiskās Miesas kopību. Arī mēs katrs esam daļa no šīs Miesas - Baznīcas un arī mums ir jāiesaistās tās celtniecībā. Ar pazemību, paklausību, lūgšanām, upurgatavību, nevis ar savu tiesību pieprasīšanu, ambīcijām, naudas un varaskāri, "siltāku" vietu meklēšanu, vēlmi iedzīvoties uz Baznīcas rēķina. Baznīca nav domāta, lai barotu manu slimīgo ambiciozitāti, bet tieši otrādi - Baznīca ir "vieta", kur es sastopu Kungu un piedzīvoju pestīšanu. Atcerēsimies par to. Un tad, ja jūtamies no Baznīcas garīdzniecības vai draudžu locekļiem nesaprasti, pārprasti vai ieļaunojušies, tā vietā lai saceltos un aizbēgtu, organizēsimies uz kopīgām lūgšanām. Cik labi būtu, ja mēs pulcētos speciālās lūgšanu grupās un lūgtos par mūsu pāvestu, bīskapiem, prāvestiem priesteriem, klosterļaudīm, kopienu locekļiem, aicinājumiem, ģimenēm, u.t.t. Vairāk lūgsimies, mazāk tenkosim!
Domāju arī par Baznīcas Latvijā atmodu un, ejot divas nedēļas uz Aglonu, sapratu, ka patiesas atmodas pamatā ir cilvēki, kuri ir piedzīvojuši un ikdienā izdzīvo personiskas attiecības ar Dievu. Cilvēki, kuri "deg par Dievu". Es arī tāds vēlos būt, kaut apzinos, ka nevienmēr sanāk. Ļoti iesaku izlasīt pāvesta Franciska dokumentu "Evaņģēlija prieks", kurš ir iztulkots arī latviski un pieejams grāmatu galdos. Tur pāvests ir uzrakstījis visu, kas mums ir jādara un norādījis mums kādi ir patiesas atmodas priekšnoteikumi. Un kā galveno viņš min - būt par Jēzus Kristus mācekli, par tādu, kurš patiesi ir piedzīvojis savā dzīvē īsteno Jēzus augšāmcelšanos, kurš ir saticies ar augšāmcēlušos Kungu un vēlas šo Labo Vēsti, Evaņģēlija vēsti aiznest arī citiem. Pāvests uzsver to, cik svarīgi pašiem būt dzīvās, pesroniskās attiecībās ar Dievu. Neko nelīdzēs skaisti vārdi, programmas, kursi, n-tās rekolekcijas un semināri, ja paši nemeklēsim Kungu.
Pēdējā laikā dzirdu ļoti daudz kritikas un kurnēšanu par procesiem, kas notiek Baznīcā Latvijā. Tiek kritizēti bīskapi, priesteri, draudžu aktīvie locekļi. Domāju, ka daļa šīs kritikas ir pamatotas, tomēr jūtu arī, ka aiz šīs kritikas stāv "melu tēvs" - sātans. Bieži vien, tā vietā, lai lūgtos, lai palīdzētu, lai atbalstītu, kritizējam, nosodam un tādējādi graujam Baznīcas, kā Kristus Mistiskās Miesas kopību. Arī mēs katrs esam daļa no šīs Miesas - Baznīcas un arī mums ir jāiesaistās tās celtniecībā. Ar pazemību, paklausību, lūgšanām, upurgatavību, nevis ar savu tiesību pieprasīšanu, ambīcijām, naudas un varaskāri, "siltāku" vietu meklēšanu, vēlmi iedzīvoties uz Baznīcas rēķina. Baznīca nav domāta, lai barotu manu slimīgo ambiciozitāti, bet tieši otrādi - Baznīca ir "vieta", kur es sastopu Kungu un piedzīvoju pestīšanu. Atcerēsimies par to. Un tad, ja jūtamies no Baznīcas garīdzniecības vai draudžu locekļiem nesaprasti, pārprasti vai ieļaunojušies, tā vietā lai saceltos un aizbēgtu, organizēsimies uz kopīgām lūgšanām. Cik labi būtu, ja mēs pulcētos speciālās lūgšanu grupās un lūgtos par mūsu pāvestu, bīskapiem, prāvestiem priesteriem, klosterļaudīm, kopienu locekļiem, aicinājumiem, ģimenēm, u.t.t. Vairāk lūgsimies, mazāk tenkosim!
Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija Valmieras draudzē 30.augustā
Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija Valmieras draudzē 30.augustā
sv. Mise 11.00 Valmieras katoļu baznīcā, Iestiprināšanas sakramenta dalīšana.
Pēc dievkalpojuma kopīgs pasākums draudzes dārzā
Aglonas svētku kārtība 2015.gads
9.augusts,
svētdiena
BĪSKAPA
KANONISKĀ VIZITĀCIJA
12.00 Dienas sv.Mise
10.augusts,
pirmdiena
12.00 Dienas sv.Mise
11.augusts,
otrdiena
SLIMNIEKIEM
VELTĪTĀ DIENA
7.00 sv.Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise, svētība
slimniekiem
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija
12.augusts,
trešdiena
ĢIMENĒM
VELTĪTĀ DIENA
7.00 Rīta sv.Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise, laulības solījumu
atjaunošana
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara sv.Mise saderinātajiem,
Dievmātes litānija
13.augusts,
ceturtdiena
7.00 Rīta sv. Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas sv.Mise
15.00 Žēlsirdības kronītis
SVĒTĀ
MEINARDA svinības
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes
litānija,
procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt
bazilikai
22.00 Lūgšanu vakars
24.00 Pusnakts Mise, nakts adorācija
bazilikā
14.augusts,
piektdiena
7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie
Dievmātes altāra)
9.00 Dienas sv.Mise, garīgā adopcija
(bazilikā pie lielā altāra)
11.00 Rožukronis (bazilikā pie lielā
altāra)
12.00 Sv.Mise svētceļniekiem (pie
pāvesta altāra)
15.00 Žēlsirdības kronītis
15.30 Tēva V.Pentjuša grāmatas
prezentācija
16.00 sv.Mise (pie Dievmātes altāra
bazilikā)
VISSVĒTĀKĀS
JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS SVĒTKI
17.30 Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00 Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu
dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Iestiprināšana,
Dievmātes litānija,
euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
22.00 Tautas Krustaceļš (sakrālajā
laukumā)
24.00 Pusnakts sv.Mise (pie pāvesta
altāra)
1.00-7.00 adorācija bazilikā
15.augusts,
sestdiena
7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie
Dievmātes altāra, latgaliski)
9.00 Sv.Mise jauniešiem (pie pāvesta
altāra), Iestiprināšana.
10.00 sv.Mise svešvalodā apakšējā
baznīcā
10.00 Sprediķis krievu valodā
11.00 Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 Svētku galvenā sv.Mise, Dievmātes
litānija,
euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 Vakara sv.Mise (pie Dievmātes
altāra)
Kas ir Aglonas svētki un ko tajos darīt?
Liels prieks ka esat nolēmuši šogad klātienē apmeklēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonas sanktuārijā 14. un 15.augustā. Dažas atbildes uz jautājumiem.1. Kāpēc 15.augusts un kāpēc Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana?
Katoliskās Baznīcas katehisms, atsaucoties uz 1950.gadā pāvesta Pija XII pasludināto dogmu saka: "Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi." Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem." Lai arī šī dogmatiskā patiesība tika oficiāli pasludināta tikai 1950. gadā, tomēr jau kopš pirmajiem gadsimtiem gan Austrumu, gan Rietumu Baznīca godināja Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā debess un zemes Karalieni, debesīs uzņemto.
2. Vai šos svētkus atzīmē tikai Latvijā?
Nē, šie ir visas Romas Katoliskās Baznīcas svētki, tie ir vieni no 10 obligāti svināmiem svētkiem, kas iekrīt ārpus svētdienām un kas ir jāsvin. Vienīgi citās zemēs šie svētki netiek svinēti tik plaši, kā tas ir pie mums.
3. Kas ir tas svarīgākais kas būtu jādara, ierodoties Aglonā?
Vispirms jāatceras, ka svētnīcas centrā ir nevis svētbilde, kas protams ir svarīga un ir instruments, caur kuru Dievs darbojas, pateicoties Dievmātes aizlūgšanām. Pats svarīgākais ir Jēzus Kristus, kas ir klātesošs zem maizes zīmēm tabernākulā un īpašā veidā mēs Viņu satiekam svētajā Misē. Tādēļ pirms "mesties" stāties garajā rindā pie Dievmātes svētbildes, būtu jāpadomā - cik sen esmu bijis pie grēksūdzes? Ja senāk kā mēnesi, vai sirdsapziņā jūtu, ka esmu nāvīga grēka stāvoklī, tad ir jādodas pie grēksūdzes. Pēc tam ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija, pirms tam uzmanīgi ieklausoties garīdznieka teiktajā sprediķī.
4. Kāda loma ir Dievmātes brīnumdarītājas svētbildei?
Dievs visos laikos izmanto dažādus līdzekļus, lai atgādinātu par Sevi un vestu cilvēkus uz mūžību. Pamatlīdzekļi ir 7 svētie sakramenti, bet kā papildus līdzekļus Dievs dod sakramentālijas. Varam teikt, ka šī svētbilde ir radīta lieta, caur kuru Dievs dod pārdabiskas žēlastības, un par to liecina Dieva tautas dievbijība. Līdzīgi ir ar pārējām sakramentālijām - svētīto ūdeni, svētītajām svecēm. Tikai šeit ir jābūt piesardzīgiem, lai sakramentālijas neliktu augstāk par sakramentiem.
5. Ko darīt ar avotu? Vai tas ir svētīts ūdens?
Sekojot senai tradīcijai, cilvēki ņem ūdeni no t.s "svētavota" Aglonā, uzskatot, ka ja šis ūdens nāk no Aglonas, tad tas jau ir automātiski svēts. Tomēr, ja mēs šādās kategorijās domātu, tad varētu uzskatīt, ka iepērkoties Aglonas veikalā visi produkti automātiski ir svēti. Pirms kara šis avots bija ar sēra sastāvu, tādēļ tika uzskatīts, ka tam piemīt dabiski dziednieciskas īpašības. Šobrīd tas vairs tā nav, jo padomju laikos, mēģinot iznīcināt šo vietu, avots tika visādos veidos līdzināts un šobrīd sērs tajā ūdenī nav. Līdz ar to, šo ūdeni var ņemt, tas ir veselīgs dzeršanai, bet uzskatīt, ka tas ir svētītais ūdens būtu nepareizi. Ja šo ūdeni pēc tam pasvēta garīdznieks, tad tas kļūst par svētītu ūdeni. Avots var bū arī simbols mūsu kristībām, kad mēs katrs tikām pagremdēti kristības ūdeņos.
6. Kā būtu jāuzvedas Krustaceļa laikā 14.augusta vakarā?
Vispirms jau savlaicīgi ir jāsagādā svece ar speciālu ietvaru, kas pasargā no sveķu uzpilēšanas uz drēbēm. Krustaceļa laikā ir jāizvairās no sarunām, fotografēšanās, sarunām pa mobilo telefonu un citām nevajadzīgām nodarbēm. Ir jāmēģina koncentrēties un uzmanīgi klausīties garīdznieka vadītajās apcerēs. Pēc krustaceļa nevajadzētu degošās sveces likt zālē vai pie trijiem krustiem.
7. Kāpēc svētki ilgst divas dienas - 14. un 15.augusts?
Sekojot senai tradīcijai, Baznīcā svētkus sāk svinēt iepriekšējās dienas vakarā, līdzīgi tas ir arī Ziemassvētkos un Lieldienās. Vēl ir svarīgs apstāklis - 14.augustā mēs svinam pirmā Latvijas bīskapa, svētā Meinarda lielos svētkus. Jaunieši Aglonā mēdz pulcēties jau 13.augusta vakarā, tādēļ abas naktis - no 13-15.augustam nemitīgi Aglonas bazilikā un apkārtnē notiek intensīvas lūgšanas.
8. Kāpēc ārpus bazilikas laukuma ir tik daudz tirgotāji?
Jau no seniem laikiem pie baznīcām veidojās krogi un tirdzniecības vietas, jo tur kur ir daudz cilvēku, tur rodas vēlme kaut ko pirkt un pārdot. Neuzskatu ka tas būtu slikti, tomēr jācenšas darīt visu, lai šī tirgotāju kņada netraucētu satikties ar Dievu šo lielo svētku laikā.
Novēlu visiem jaukus Vissvētākās Jaunavas Marijas svētkus Aglonā.
Otrdien 11.augusts, – Arendole - Višķi
Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu
svētceļniekiem uz Aglonu.
Noslēguma aicinājums, svētība un sveicieni (13,1-25)
Visā 13 nodaļā mēs atrodam
norādes, kā dzīvot kā kristietim, saistībā ar savu ticību.
1. Brāļu mīlestība lai paliek jūsos!
2. Neaizmirstiet viesmīlību, jo daži caur to, pašiem nezinot, uzņēmuši savā pajumtē eņģeļus.
3. Atminieties cietumniekus, it kā jūs kopā ar viņiem būtu cietumnieki, un cietējus, jo arī jūs vēl miesā dzīvojat.
4. Laulība lai ir visā godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus tiesās Dievs.
5. Jūsu dzīvei jābūt brīvai no mantkārības. Apmierinieties ar to, kas jums ir, jo Viņš sacījis: Es tevi nedz atstāšu, nedz pametīšu; (5 Moz 31,6; Joz 1,5)
6. Tā ka varam droši sacīt: Kungs ir mans palīgs, es nebīstos; ko spēj man padarīt cilvēks? (Ps 117,6)
7. Atminieties savus priekšniekus, kas jums sludinājuši Dieva vārdu! Vērodami viņu dzīves iznākumu, sekojiet to ticībai!
8. Jēzus Kristus vakar un šodien, un mūžīgi tas pats.
9. Neļaujiet sevi maldināt dažādām svešām mācībām, jo labāk, ka sirdi stiprina žēlastība, ne ēdieni; tie neko nepalīdzēja tiem, kas tanī piedalījās.
10. Mums ir altāris; no tā ēst nav tiesības tiem, kas kalpo teltij.
11. Jo kuru dzīvnieku asinis augstais priesteris ienes vissvētākajā vietā, to miesas tiek sadedzinātas ārpus nometnes.
12. Tāpēc arī Jēzus, lai ar savām asinīm svētdarītu tautu, cieta ārpus vārtiem.
13. Iziesim tad arī mēs pie Viņa ārpus nometnes, nesdami Viņa pazemošanu!
14. Jo mums šeit nav paliekamas vietas, bet mēs meklējam nākamo. (Mih.2,10)
15. Upurēsim tad caur Viņu Dievam vienmēr slavas upuri, tas ir, mūsu lūpu augļus, kas godina Viņa vārdu.
16. Neaizmirstiet darīt labu un dot dāvanas! Tādi upuri Dievam labpatīk.
17. Paklausiet saviem priekšniekiem un esiet viņiem padevīgi, jo viņi ir nomodā un viņiem būs jādod norēķins par jūsu dvēselēm; lai viņi to dara priecādamies, ne nopūzdamies, jo tas jums labumu nenes.
18. Lūdziet Dievu par mums! Mēs apzināmies, ka mūsu sirdsapziņa ir tīra, jo visu gribam labi darīt.
19. Un jo vairāk es jūs lūdzu tā darīt, lai drīzāk mani atdotu jums.
20. Bet miera Dievs, kas lielo avju Ganu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur mūžīgās derības asinīm uzcēlis no miroņiem,
21. Lai stiprina jūs katrā labā darbā, ka jūs izpildītu Viņa gribu; lai Viņš jūsos padara to, kas Viņam patīk caur Jēzu Kristu, kam lai gods mūžīgi mūžos! Amen.
22. Bet es jūs, brāļi lūdzu: pieņemiet šos pamācības vārdus, jo es jums uzrakstīju tikai īsumā.
23. Ziniet, ka mūsu brālis Timotejs atbrīvots; kopā ar viņu (ja viņš drīz nāks) es jūs redzēšu.
24. Sveiciniet visus savus priekšniekus un visus svētos! Jūs sveicina brāļi Itālijā.
25. Žēlastība ar jums visiem! Amen.
2. Neaizmirstiet viesmīlību, jo daži caur to, pašiem nezinot, uzņēmuši savā pajumtē eņģeļus.
3. Atminieties cietumniekus, it kā jūs kopā ar viņiem būtu cietumnieki, un cietējus, jo arī jūs vēl miesā dzīvojat.
4. Laulība lai ir visā godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus tiesās Dievs.
5. Jūsu dzīvei jābūt brīvai no mantkārības. Apmierinieties ar to, kas jums ir, jo Viņš sacījis: Es tevi nedz atstāšu, nedz pametīšu; (5 Moz 31,6; Joz 1,5)
6. Tā ka varam droši sacīt: Kungs ir mans palīgs, es nebīstos; ko spēj man padarīt cilvēks? (Ps 117,6)
7. Atminieties savus priekšniekus, kas jums sludinājuši Dieva vārdu! Vērodami viņu dzīves iznākumu, sekojiet to ticībai!
8. Jēzus Kristus vakar un šodien, un mūžīgi tas pats.
9. Neļaujiet sevi maldināt dažādām svešām mācībām, jo labāk, ka sirdi stiprina žēlastība, ne ēdieni; tie neko nepalīdzēja tiem, kas tanī piedalījās.
10. Mums ir altāris; no tā ēst nav tiesības tiem, kas kalpo teltij.
11. Jo kuru dzīvnieku asinis augstais priesteris ienes vissvētākajā vietā, to miesas tiek sadedzinātas ārpus nometnes.
12. Tāpēc arī Jēzus, lai ar savām asinīm svētdarītu tautu, cieta ārpus vārtiem.
13. Iziesim tad arī mēs pie Viņa ārpus nometnes, nesdami Viņa pazemošanu!
14. Jo mums šeit nav paliekamas vietas, bet mēs meklējam nākamo. (Mih.2,10)
15. Upurēsim tad caur Viņu Dievam vienmēr slavas upuri, tas ir, mūsu lūpu augļus, kas godina Viņa vārdu.
16. Neaizmirstiet darīt labu un dot dāvanas! Tādi upuri Dievam labpatīk.
17. Paklausiet saviem priekšniekiem un esiet viņiem padevīgi, jo viņi ir nomodā un viņiem būs jādod norēķins par jūsu dvēselēm; lai viņi to dara priecādamies, ne nopūzdamies, jo tas jums labumu nenes.
18. Lūdziet Dievu par mums! Mēs apzināmies, ka mūsu sirdsapziņa ir tīra, jo visu gribam labi darīt.
19. Un jo vairāk es jūs lūdzu tā darīt, lai drīzāk mani atdotu jums.
20. Bet miera Dievs, kas lielo avju Ganu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur mūžīgās derības asinīm uzcēlis no miroņiem,
21. Lai stiprina jūs katrā labā darbā, ka jūs izpildītu Viņa gribu; lai Viņš jūsos padara to, kas Viņam patīk caur Jēzu Kristu, kam lai gods mūžīgi mūžos! Amen.
22. Bet es jūs, brāļi lūdzu: pieņemiet šos pamācības vārdus, jo es jums uzrakstīju tikai īsumā.
23. Ziniet, ka mūsu brālis Timotejs atbrīvots; kopā ar viņu (ja viņš drīz nāks) es jūs redzēšu.
24. Sveiciniet visus savus priekšniekus un visus svētos! Jūs sveicina brāļi Itālijā.
25. Žēlastība ar jums visiem! Amen.
Darbā izmantots:
Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.
Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.
Pirmdien 10.augusts, – Vanagi - Arendole
Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu
svētceļniekiem uz Aglonu.
Veids, kā Dievs raugās uz saviem dēliem (12,1-13)
12, 1 – ja jau tik daudzi
liecinieki ir atrodami Bībelē un mums visapkārt, tad būsim pacietīgi. Dievs
neko nekavē un nesteidzas. Viss notiks savā laikā.
12,2-3 – Jēzus ir mūsu piemērs.
12,4 – mēs vēl līdz asinīm
neesam pretojušies kārdinājumiem un vajāšanām. Ja Sīrijā un citur kristieši
mirst par ticību, mēs neesam gatavi paciest pat mazus pārbaudījumus ticības dēļ.
12,6-13 – Kungs pārmāca un
pieļauj dažādus kārdinājumus un pārbaudījumus. Pat ja mums šie pārbaudījumi
šķiet smagi, Dievs neuzliek neko lielāku, cik spējam panest.
Ap mums ir tik liels liecinieku mākonis, tāpēc dosimies ar
pacietību mums priekšā stāvošajā sacīkstē, nolikdami katru smagumu un grēku,
kas mums pieķēries.
2. Skatīsimies uz Jēzu, ticības nodibinātāju, kas paredzētā prieka dēļ, nievāšanu neievērodams, pārcieta krustu, bet tagad sēž Dieva troņa labajā pusē.
3. Vērojiet To, kas panesa tādas vajāšanas, ko grēcinieki vērsa pret Viņu, lai jūs nepagurtu un nekļūtu vāji savā garā!
4. Jo jūs, cīnīdamies pret grēku, vēl neesat līdz asinīm pretojušies.
5. Un jūs esat aizmirsuši pamudinājumu, kas uz jums kā bērniem runā, sacīdams: Mans dēls, nenicini Kunga pamācību un nepagursti, kad viņš tevi norāj.
6. Jo, ko Kungs mīl, to pārmāca un šausta katru bērnu, ko Viņš pieņem.
7. Esiet pacietīgi pārmācībā! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem; jo kur būtu tāds bērns, ko tēvs nepārmācītu?
8. Ja jūs esat bez pārmācības, kuru visi saņēmuši, tad jūs neesat īsti bērni, bet nelikumīgi.
9. Tālāk, ja mūsu miesīgie tēvi mūs pārmāca un mēs tiem parādām godbijību, tad jo vairāk paklausīsim gara Tēvam un mēs dzīvosim.
10. Tie pēc sava prāta mūs pārmācīja dažu dienu laikam, bet Viņš pārmāca mūsu labā, Viņa svētlaimības iegūšanai.
11. Lai gan liekas, ka katra pārmācība tanī brīdī sagādā ne prieku, bet skumjas, tomēr vēlāk tiem, kas tanī vingrināti, dod taisnības miera augli.
12. Tāpēc paceliet gurdenās rokas un nespēcīgos ceļus
13. Un savām kājām staigājiet taisnus soļus, lai kāds klibodams nenomaldītos, bet gan tiktu dziedināts!
2. Skatīsimies uz Jēzu, ticības nodibinātāju, kas paredzētā prieka dēļ, nievāšanu neievērodams, pārcieta krustu, bet tagad sēž Dieva troņa labajā pusē.
3. Vērojiet To, kas panesa tādas vajāšanas, ko grēcinieki vērsa pret Viņu, lai jūs nepagurtu un nekļūtu vāji savā garā!
4. Jo jūs, cīnīdamies pret grēku, vēl neesat līdz asinīm pretojušies.
5. Un jūs esat aizmirsuši pamudinājumu, kas uz jums kā bērniem runā, sacīdams: Mans dēls, nenicini Kunga pamācību un nepagursti, kad viņš tevi norāj.
6. Jo, ko Kungs mīl, to pārmāca un šausta katru bērnu, ko Viņš pieņem.
7. Esiet pacietīgi pārmācībā! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem; jo kur būtu tāds bērns, ko tēvs nepārmācītu?
8. Ja jūs esat bez pārmācības, kuru visi saņēmuši, tad jūs neesat īsti bērni, bet nelikumīgi.
9. Tālāk, ja mūsu miesīgie tēvi mūs pārmāca un mēs tiem parādām godbijību, tad jo vairāk paklausīsim gara Tēvam un mēs dzīvosim.
10. Tie pēc sava prāta mūs pārmācīja dažu dienu laikam, bet Viņš pārmāca mūsu labā, Viņa svētlaimības iegūšanai.
11. Lai gan liekas, ka katra pārmācība tanī brīdī sagādā ne prieku, bet skumjas, tomēr vēlāk tiem, kas tanī vingrināti, dod taisnības miera augli.
12. Tāpēc paceliet gurdenās rokas un nespēcīgos ceļus
13. Un savām kājām staigājiet taisnus soļus, lai kāds klibodams nenomaldītos, bet gan tiktu dziedināts!
Sods par nepaklausību (12,14-29)
12, 14 – svarīgi ir palikt Kristus
mierā un tiekties uz svētumu.
12,16-17 – autors piedāvā
piemēru no Vecās Derības, kur Ēzavs ir piemērs ne tikai Dieva atmešanai, bet
arī nespējai no tā grēka atgriezties. Neatrada iespēju atgriezties.
12,18-29 – autors salīdzinājuma
atsaucās uz 2 Mozus 19. nodaļu, kur ir aprakstīta Vecās Derības noslēgšanas
aina. Jaunā Derība tiek slēgta uz jaunā Sionas kalna – krusta, caur Jaunās
Derības vidutāju Jēzu Kristu un Viņa izlietajām asinīm.
Svētdien 9.augusts, – Rudzāti - Vanagi
Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu
svētceļniekiem uz Aglonu.
Ticības piemērs, pārmetumi un nepaklausība (11,1-12,29)
Senču ticība (11,1-40)
11,1 – šis pants ir ļoti
slavens un paskaidro ticības būtību. Ticība ir dažādu labumu realitāte, kuru
saņemšana saistās ar cerību, ar pārdabisko realitāti. Šim pantam ir cieša
saikne arī ar 3 pantu, kurā uzsvērta ticības loma, lai izprastu šīs pasaules
realitātes pareizā gaismā, neizslēdzot prātu, racionalitāti un zinātni.
11,4-31 – autors litānijas
veidā pakāpeniski atklāj Vecās Derības praviešu un citu ticības cilvēku ticību
un paļāvību uz Dievu.
11,32 – autors atzīstās, ka
visus ticības lieciniekus nemaz nevar pieminēt. Raugoties uz šo nodaļu, varam
saprast, cik svarīga ir ticība un redzam, ka ticība nav abstrakta, bet
konkretizējas konkrētos darbos un cilvēkos. Ticība konkretizējas rīcībā, kuru
iedvesmo Dievs un kuru virza mīlestība.
11,32-39 – ticībā mēs varam
„kalnus gāzt”.
11,40 – cik skaisti vārdi:
„Dievs mums ir paredzējis kaut ko labāku...” Grūtību brīžos un tad, kad zūd
ticība, lai šie vārdi mums katram ir kā iedrošinājums.
Sestdiena 8.augusts, – Atašiene - Rudzāti
Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu
svētceļniekiem uz Aglonu.
Jēzus upuris aicina uz izturību (10,1-39)
10,1 – autors lieto vārdu ēna,
nevis platoniskajā izpratnē, bet gan norādot, ka pirms Kristus nākšanas viss
pasaulē atradās ēnā. Kristū mēs realitāti iepazīstam tādu, kāda tā ir
patiesībā, bez izkropļojumiem.
10,2 – pašu upuru nemitīgā
atkārtošanās jau norāda uz to, ka tie nespēj dzēst grēkus. Šeit nevajadzētu
sajaukt ar svētās Mises upuri, kuru priesteri svin katru dienu visā pasaulē.
Svētajā Misē tiek „aktualizēts”, jeb darīts klātesošs viens vienīgais Jēzus
Kirstus upuris, kas notika vienu reizi pār visām reizēm. Svētā Mise nav Kristus
upura atkārtošana, bet gan aktualizācija konkrētā laikā un vietā.
10,3-4 – autors piemin šo vārdu
„anamnezis” – atcerēties, pieminēt. Bet šajā kontekstā tiek pieminēti grēki,
nevis Jēzus Kristus pestījošais upuris. Grēku pieminēšana nevar viņus izdzēst.
10, 5-7 – autors citē 40.
Psalma 7-9a tekstu, kurā aurots saskata netiešu norādi uz Dieva Dēla
iemiesošanos.
10, 8-9 – šajos pantos autors
komentē šo psalma tekstu.
10,11-12 – šajos pantos autors
salīdzina Vecās Derības priesterus, kas stāv, salikdami ikdienas upurus, bet
Jēzus Kristus, augstpriesteris sēž mūžīgi pie Dieva labās rokas.
10,13 – norāde uz Ps 110,1.
Tomēr vēstules Ebrejiem autors nesaka tā kā Pāvils – 1 Kor 15, 24-26.
10,14 – Jēzus mums ir devis
iespēju piekļūt pie Tēva, piedalīties Viņa priesterībā.
10,15-17 – Šis fragments ir
būvēts, izmantojot pravieša Jeremija pravietojumu (Jer 31,31-34).
10,18- Tos grēkus, kuri ir
nožēloti, izsūdzēti un tātad – pateicoties Jēzus nāvei pie krusta arī piedoti,
tos Dievs ir piedevis un vairs nepieminēs. Mēs arī pie tiem vairs varam
neatgriezties.
10,20 – autors runā par Kristus
Miesu. Nav īsti skaidrs, ko viņš ar to domāja.
10,21 – Dieva nams, tātad
kristieši un visa Baznīca.
10,22 – ļoti metaforisks un
simboliski tēlains apraksts, kā Dieva žēlastība caur nožēlu un piedošanu šķīstī
mūsu sirdis.
10,24 – ir interesanti redzēt,
kā autors piemin ticību (22pants), tad cerību (23 pants) un mīlestību
(24.pants).
10,25 – norāde uz pirmo
kristiešu sanāksmēm – dievkalpojumiem, kuros ir bijušas kādas nekārtības.
10,26-39 – autors norāda, cik
smags pārkāpums ir tam, kurš ir piedzīvojis Dieva klātbūtni un tad no Dieva ir
atteicies. Pirmajos gadsimtos Baznīcas Tēvi nenosodīja tos, kas neko vēl nebija
dzirdējuši par Kristu, bet ja kāds, kurš bija jau kristietis un tad novērsās no
Dieva, tad tas saņēma bargu sodu. Mēs paši esam piedzīvojuši situācijas, kad
izdarām grēku, domādami pie sevis: „Drīz jau iešu pie grēksūdzes, tāpat man
viss būs piedots.”
10,37-38 – autors citē Hab
2,3-4 sasaistot ar Isaja 26,20. Taisnīgais dzīvo no ticības. Mums ir jālūdz
ticības skatījums. Autors pakāpeniski ievada nākamajā nodaļā, kur daudz tiks
runāts par ticību, kas ir atslēga, lai saprastu un piedzīvotu piedošanu un
dzīvi ar Dievu. Ja zaudzējam ticību, Dievs no mums atkāpjas, kaut arī cer uz
mums un dara visu iespējamo, lai mēs atgrieztos.
Piektdiena 7.augusts, – Mētriena - Atašiene
Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu
svētceļniekiem uz Aglonu.
Mūžīgais upuris (8,1-9,28)
8,2 – Vārds tapa miesa un
mājoja mūsu vidū. Burtiski – uzcēla telti mūsu vidū. Kungs ir tas, kurš mājo
mūsu vidū.
8,3- Vecās Derības upurēšanas
laiks ir pagājis.
8,7 – līdzīgi kā Rom 7,11-24
8,8-13 – citāts no Jeremijas
31,31-34. 10. pants – Izraēla nams – tā ir kristiešu kopiena. „Es būšu viņiem
Dievs un viņi būs mana tauta” – Vecajā Derībā lietota formula, kura apzīmēja Derības
noslēgšanu starp cilvēkiem un Dievu. Tomēr Jaunā Derība tiek slēgta cilvēku
sirdīs un tai ir individuāls un personisks raksturs.
9,1-5 – autors apraksta Mozus
svētnīcu.
9,7 – tiek pieminētas asinis,
par kurām būs plašāks komentārs 10.nodaļā. Asinis Vecajā Derībā simbolizēja dzīvību
un dvēseli cilvēkā. 3 Mozus 17,11.14. Asinis tika uzskatīta par dievišķu elementu cilvēkā. Upurējot asinis,
tika upurēta paša cilvēka vai dzīvnieka „dzīvība”, jeb „dvēsele” un nodibināta
saikne starp Dievu/dievību un cilvēku vai kopienu. Vecajā Derībā asins upuris
bija grēku piedošanas un šķīstīšanās zīme.
9,8-9 – šī upurēšana bija kā
prototips tam, ko Kristus paveica pie krusta, līdzīgi kā 1 Kor 10,2 – sarkanā
jūra un iegremdēšanās Kristū. Caur Vecās Derības kultu cilvēks var tikai
pietuvoties debesīm, bet ne tajās pilnībā ieiet.
9,11-14 – augstākā un pilnīgākā
telts – Viņa nāve un augšāmcelšanās. Caur savu krusta nāvi. Ne rokām darināto –
Kristus atpestīšanas darbs, kurš dod mums pestīšanu nav cilvēku roku darbs.
9,15 – Jēzus patiesi ir Jaunās
Derīas vidutājs, visu mūsu grēku izpircējs.
9,16-17 – autors lieto
juridisku valodu, pielīdzinot Veco Derību testamentam, kuru mums ir atstājis
Dievs un kuru, pēc Kristus nāves un augšāmcelšanās Dievs mums ir dāvajis kā
mantiniekiem. Jēzus, mūžīgais Dēls, kurš kopā ar Tēvu ir iedibinājis Jauno Derību
ir vienlaicīgi gan testamenta rakstītājs, gan izpildītājs, caur savu nāvi.
9,18- Jaunai Derībai ir līdzība
ar Veco Derību, tikai Jaunajā Derībā Dievs to apzīmogo ar Sava Vienpiedzimušā
Dēla upuri.
9,19-20 – Autors mēgina
aprakstīt Vecās Derības upuri, caur kuru tika noslēgta Vecā Derība, tikai šis
apraksts atšķiras no apraksta 2 Mozus gramatā. Grāmata prezentē pašu Dievu,
līdzīgi kā Islāmā Korāns ir svētās Grāmatas, kura atrodas Allāha priekšā,
atspoguļojums. 20 pants līdzinās vārdiem, ko Jēzus saka iedibinot Euharistiju –
Mt 16, 28...
9,22 – bez asins izliešanas nav
piedošanas.
9,24 – Jēzus iegāja debesīs,
nevis svētnīcā, kas bija šo debesu attēls šeit uz zemes. Līdzīgi arī Baznīcā,
pieņemot sakramentus un ejot uz draudzi mums jāsaprot, ka paši sakramenti,
draudze, garīdznieks nav mērķis, bet ir tikai līdzekļi, attēli tam, ko mēs
patiesi saņemsim debesīs.
9,25-26 – Ja Jēzus upurim
nebūtu vienreizēja un definitīva rakstura, tam vajadzētu bieži, ik gadus, kā
augstajam priesterim upurēt par tautas grēkiem. Bet tagad, Jēzus, vienreiz
upurēdams sevi, reizi par visām reizēm ir miris un augšāmcēlies, lai mums
dāvātu grēku piedošanu.
9,28 – parūzija, jeb Jēzus
otrreizējās atnākšanas gaidas pastarajā dienā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)