Jaunieši jautā - piederība draudzei, Vasarssvētku draudzes.

1)Kā var zināt, pie kuras draudzes pieder?

Pēc Baznīcas Kanonisko Tiesību kodeksa, ikviena katoļticīgā draudze ir tā, kuras teritorijā ticīgajam ir pastāvīga dzīvesvieta. Parasti tā ir vistuvāk esošā draudze. Eksistē vēl tā saucamās rektoralās draudzes, bez savas teritorijas. Tādas Rīgā piemēram ir svētā Jēkaba katedrāle un svētās Marijas Magdalēnas draudze. Uz tām draudzēm iet cilvēki pēc tradīcijas vai ieraduma (piemēram tur kristīti, iesvētīti vai laulāti, tur gāja viņu vecāki vai vecvecāki, u.tml). Būtu svarīgi regulāri iet uz vienu draudzi un arī tajā draudzē iesaistīties kalpošanā, evaņģelizācijā un citos pasākumos.
2)Kā vasarsvētku draudze atšķiras no katoļu draudzes?

Vasarssvētku draudzes savā laikā atšķēlās vai nu no luterāņu vai baptistu vai citām konfesijām. Šīs draudzes raksturo tas, ka viņi pastiprināta veidā izceļ Svētā Gara darbību un īpaši uzsver ārkārtēju dāvanu esamību, fizisko dziedināšanu, pravietošanu. Dievkalpojumi pārsvarā balstās uz Dieva Vārda lasījumiem no Bībeles, aizrautīgu sprediķošanu un skaļu slavēšanas mūziku. Ļoti izkopta dažādu nozaru kalpošanas, aktīva evaņģelizācijas darbība. Pietrūkst kopskats un no visa Dievišķā Atklāsmes mantojuma, jeb depozīta, ko atnesa Kristus viņi paņem tikai mazu daļiņu un to ļoti izceļ. Liels uzsvars uz ziedojumiem, īpaši 10-to tiesu. Ir lietas, ko mēs varam no viņiem mācīties, tomēr ir lietas, kas viņiem iztrūkst, piemēram liturģija, dažādas garīgās skolas, īpaši meditatīvā lūgšana, maz akcentē Jēzus ciešanas, bieži vien klātesošs "labklājības evaņģēlijs". Dažas no šīm draudzēm nosoda Dievmātes godināšanu, relikviju un svēto godināšanu.

Katoliskās Baznīcas katehisms - 12.nodarbība (KBK 456-483)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=qodndcb&n=katehisms_12.MP3

Svētās Komūnijas atteikšana nelaulātajiem nav sods

Pāvests: savā pamudinājumā „Evangelii gaudium” rakstīju par svēto Komūniju tiem, kas ir šķīrušies un dzīvo attiecībās bez laulībām.

Itāļu laikraksta „La Stampa” žurnālists Andrea Tornielli jautā pāvestam, ko viņš domāja ar dokumentā teikto, par „drosmīgām pastorālajām izvēlēm, attiecībā uz sakramentiem.” Daži komentētaji pieļāva, ka tur tiek runāts par svētās Komūnijas došanu tiem, kas ir šķīrušies un dzīvo kopā bez laulības citā savienībā. Pāvests Francisks, atbildē žurnālistam kliedē šīs šaubas: „Es runāju par kristību un svēto Komūniju kā garīgo barību, lai dotos uz priekšu un tos vajag saprast kā līdzekļus, nevis balvu vai atalgojumu. Daži uzreiz padomāja par sakramentiem ko dotu nelaulātajiem, kas dzīvo nesakārtotās attiecībās, tomēr es nerunāju par konkrētām situācijām. Vēlējos norādīt pašus pamatus. Ir nepieciešams vairāk cilvēkiem atvieglot ticību, nevis to kontrolēt.” Uz jautājumu, ko tad ar tiem, kuri šķīrušies, pāvests atbildēja: „Svētās Komūnijas liegšana šīm personām nav soda sankcija. Tas vienmēr ir jāatcerās. Tomēr par to es nerunāju šajā dokumentā, viņš pasvītroja.”

Tulkots no www.gosc.pl

Zilonis

Anekdote ar dziļu domu:

Amerikānis, krievs un latvietis redz, kā garām paiet zilonis. Amerikānis domā: "Nez, par cik es viņu varētu pārdot?" Krievs domā: "Es varētu uzsēsties viņam mugurā un būtu vēl varenāks." Latvietis ielien kaktiņā un domā: "Nez, ko tas zilonis par mani padomāja!" :)

Sprediķis III adventa svētdienā (Latvijas Radio 1 svētbrīdī)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 2-11)Tajā laikā Jānis, cietumā dzirdēdams par Kristus darbiem, sūtīja pie Viņa savus mācekļus Viņam pajautāt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai arī mums jāgaida cits?” 
Bet Jēzus viņiem atbildot sacīja: “Aizgājuši ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: aklie top redzīgi, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas manis dēļ neieļaunosies.” 
Kad viņi aizgāja, Jēzus sāka stāstīt ļaudīm par Jāni: “Ko skatīties jūs izgājāt tuksnesī? Vēja locītu niedri? Bet ko tad jūs izgājāt skatīties? Mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Lūk, tie, kas valkā mīkstās drēbes, dzīvo ķēniņu pilīs. Bet ko jūs izgājāt skatīties? Vai pravieti? 
Jā, Es jums saku, pat vairāk nekā pravieti. Viņš ir tas, par kuru ir rakstīts: “Redzi, Es sūtu savu eņģeli tava vaiga priekšā, un viņš sagatavos tavu ceļu tev priekšā.”
Patiešām, Es jums saku: starp tiem, kas dzimuši no sievietes, neviens nav lielāks par Jāni Kristītāju. Tomēr pats mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie rādioklausītāji!

Šīsdienas Mateja evaņģēlija 11 nodaļas lasījumā dzirdējām interesantu aprakstu par savdabīgu, ja tā var teikt „korespondenci” starp Jēzu un Jāni Kristītāju. Jāsaka, ka konteksts, kādā šī saruna norisinājās nav ne tuvu līdzīga tai dāvanu, piparkūku, mandarīnu atmosfērai, kas ik gadus valda šajā laikā, kad tik tuvu, praktiski pēc nedēļas ir gaidāmi Ziemassvētki. Jānis Kristītājs ir ielikts cietumā un ar katru brīdi tuvojas tā diena, kad viņam tiks izpildīts nāvessods, nocērtot galvu. Kādēļ Jānis ir cietumā? Tādēļ, ka viņš, kā vislielākais no praviešiem, izvēlējās radikāli un neatgriezeniski sekot Jēzum un pasludināt patiesību par viņu. Jānis neizvēlas liberālo postmodernisma ceļu, kurā vai nu patiesības jēdziens ir ļoti izplūdis, vai arī patiesības kā tādas nav vispār. Jānis apzinās, ka patiesība, kādu viņš ir atklājis, ir vērtība, kuras dēļ ir vērts atdot savu dzīvību. Un tas ir ļoti nopietni. Cik daudzi no Latvijas cilvēkiem padomju komunistiskās diktatūras laikā atdeva savas dzīvības par ticību. Un cik daudzi tieši šodien daudzā spasaules valstīs izlej asinis par Kristu. Viens no tādiem bija godināmais bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kura dzimšanas 125 gadskārtu nesen svinējām un kurš šobrīd ir kandidāts uz paaugstināšanu svēto kārtā. Viņš ir mūsdienu Jānis Kristītājs. Viņš, kurš izgaja padomju koncentrācijas nometnes, tomēr palika uzticīgs patiesībai. Mocekļu liecība ir viens no galvenajiem argumentiem Kristus un Viņa Banzīcas ticamībai.

Rekolekcijas ar maizi un ūdeni klusumā

Katoliskās Baznīcas Katehisms - 11.nodarbība (KBK 422-455)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=uyuzfcd&n=katehisms_11.MP3

Atbildes uz jauniešu jautājumiem (advents, Ziemassvētki, piederība Baznīcai)

1.Kāda ir adventes nozīme?

Advents ir laiks, kurā mēs gatavojamies pieminēt, atcerēties Jēzus dzīves dramatiskos notikumus, viņa piedzimšanu nedrošos un sarežģītos apstākļos. Kādēļ Baznīca to dara? Kādēļ ir nepieciešama šī cikliskā, ikgadējā gremdēšanās gadsimtiem, tūkstošiem gadu senos notikumos? Tādēļ, ka laiks, kurā mēs atrodamies nav statisks. Laiks kristietībā, atšķirībā no austurmu reliģijām plūst taisnes veidā. No notikuma līdz notikumam. No pasaules radīšanas līdz pasaules beigām. No Kristus nākšanas miesā pirms vairāk kā 2000 gadiem līdz Viņa otrreizējai atnākšanas Pastarajā Tiesā. Un mēs visi, ar savas dzīves notikumiem esam tam visam pa vidu. Bet nevis kā pasīvi vērotāji, it kā no malas. Mēs, kas iesaistāmies šajā „Pestīšanas, Glābšanas virpulī”, tiekam aizrauti līdzi. Mēs tiekam iesaistīti šajos notikumos kā līdzdalībnieki, tādēļ, ka caur Baznīcas ikgadējo notikumu pieminēšanu, tie kļūst klātesoši, dzīvi un reāli. Un tie ietekmē, maina manu un ikviena dzīvi. Vēsturi mēs nevaram izmainīt, nākotne mums ir nezināma. Bet mums ir šodiena, kurā mēs varam pieņemt ļoti svarīgu lēmumu savā dzīvē – dzīvot savu dzīvi kopā ar Dievu. Uzticēties Dievam, Cerēt uz Viņu. Man liekas, ka tā ir adventa būtība – gaidīt, bet gaidīt un rīkoties vienlaicīgi. Jēzus Marka evaņģēlija 13 .nodaļā uzsver: Tad nu esiet nomodā! ... ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.” Advents gaidīšanas laiks. Mēģināsim neiemigt, lai tad, kad atnāks Kungs, mēs būtu gatavi un nomodā lai satiktos ar Viņu.  

2.Gaidot Ziemassvētkus, mēs gaidām arī bērna Kristus dzimšanu. Kāpēc? Viņš taču jau ir piedzimis. Vai nesanāk, ka patiesībā vienkārši atceramies Kristus bērna piedzimšanu nevis to gaidām? Vienkārši to atzīmējam un viss? Sanāk taču, ka Kristus nemaz nevar piedzimt vēlreiz, jo tad tā būtu reinkarnācija. Tad ko īsti mēs gaidām Ziemassvētku laikā?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Atcerēšanās ir bibliska patiesība. Jau Vecajā Derībā Izraēlis " atcerējās" izceļošanas notikumus, un šī atcerēšanās bija šo notikumu izdzīvošana tagadnē.
3.Kāpēc pareizticīgajiem ir Ziemassvētki vēlāk nekā mums? Tad taču sanāk, ka mēs gaidām bērna Kristus piedzimšanu savādākā laikā nekā pareizticīgie?

Tas ir saistīts ar to, ka Pareizticīgo, jeb Austrumu Baznīca nepieņēma jauno, t.s pāvesta Gregora kalendāru, bet palika pie vecā stila, jeb Jūlija kalendāra. To viņi darīja teoloģisku iemeslu dēļ, nevēlēdamies pakļauties pāvesta, kura vārdā šis jaunais kalendārs tika ieviests, gribai. No wikipēdijas:

LKSB studentu Jaungada nometne

Laiks doties!? Nē, ne uz mūža mājām Laiks doties uz priekšu, dzīvot, uzņemties atbildību, iniciatīvu. Rīkoties pašam un negaidīt uz citiem, attiecinot to uz visām dzīves jomām - draudzību, ģimeni, studijām, darbu, brīvo laiku.. Esi gatavs doties? Vai arī nejūties gatavs, bet gribi, lai tevi sagatavo? Tad šī nometne ir domāta tieši tev!

TEVI SAGAIDA: lekcijas, diskusijas, radošās darbnīcas, semināri, "Karstā panna" jeb kristieši jautājumu karstugunīs, vakara šovs ar nometnes dalībnieku piedalīšanos, Vecgada dievkalpojums, talantu šovs un Jaungada svinības.

Pieteikšanās līdz 19.decembrim - http://www.lksb.lv
Dalības maksa: Ls 20 / € 28,46 (bez pieteikšanās Ls 23 / € 32,73)
(maksā iekļautas naktsmājas internātā, ēdināšana 3x dienā)
Ierašanās: 29.decembrī no plkst.15:00 (viss sāksies ar vakariņām plkst.18:00)
Dodamies mājās 1. janvārī no plkst. 14:00.

Lai piedalītos, tev jābūt vismaz 18 gadu vecam!

Bezvainīgā Ieņemšana - kas tā tāda?

8.decembrī (šogad 9.decembrī, jo 2 adventa svētdiena ir "stiprāki" svētki) Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Dogma par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu tika pasludināta 1854.gadā: "Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa." Arī vēlākie notikumi mazā Francijas ciematiņā Lurdā apstiprināja šī svarīgā fakta patiesumu. 

Bet kāpēc mums ir jāsvin šie lielie svētki un ko tie nozīmē?

Vispirms jāsaka, ka šie ir Jaunavas Marijas svētki, bet cieši saistīti ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus - Dievs un Cilvēks nāca Jaunavas Marijas miesās. Bet lai Viņš, kurš ir Dieva Dēls un absolūti svēts varētu ienākt cilvēka - sievietes - Marijas miesās, bija svarīgi, lai šīs miesas būtu svētas un pasargātas no iedzimtā grēka traipa. Kā zinam, pēc Ādama un Ievas pārkāpuma visi cilvēki ir iedzimtā grēka skarti. Kristības sakramentā mēs tiekam atbrīvoti no šī grēka. Bet Jaunava Marija nevarēja saņemt kristības sakramentu, jo kristības devējs - Jēzus vēl tikai nāca. Tādēļ Dievs izdarīja "korekciju" dabiskajā lietu kārtībā un tajā brīdī, kad Marija ienāca Annas (Jaunavas Marijas mātes) miesās, Viņa, Marija jau tika atbrīvota no iedzimtā grēka un arī visas savas dzīves laikā no jebkura padarītā grēka. Tādējādi tika "aizsargāta" Jēzus dievišķība un Viņš varēja nākt tīrā, neskartā traukā - Jaunavas Marijas miesās. Svinot šos svētkus, mēs svinam un apbrīnojam Dievu, kuram ir tik brīnišķīgs plāns Marijas un katra mūsu dzīvē.

Māsa Sofija poļu valodā stāsta par situāciju Latvijā, īpaši RARZI

Feministes uzbrūk Argentīnas katoļu katedrālei (par ko nerunā LV mediji)

Atbalstīsim Salaspils katoļu baznīcas siltināšanu