trešdiena, 2014. gada 12. novembris

Atbilde Annas Auziņas rakstam portālā satori.lv

Nu tā! Beidzot interneta vidē ir parādījies viens nopietns raksts, uz kuru ir vērts arī atbildēt, jo tajā ir redzams mēginājums analizēt kristīgo un katolisko nostāju, attiecībā uz homoseksualitātes fenomenu[1]. Ļoti cienu Annu Auziņu un viņas nopietno rakstu. Tomēr, rūpīgi izlasot, top skaidrs, ka nepieciešams atdalīt „graudus no pelavām”, ko arī pazemīgi mēģināšu darīt. Tomēr pirms tam, vēlos dot tādu kā preambulu visām tām aktivitātēm, kuras veicu nesenā laikā un kuras pat no praktizējošu katoļu puses tika nosauktas par histēriskām.

Šā gada maijā man bija iespēja pirmo reizi apmeklēt Fatimas Dievmātes starptautisko sanktuāriju Portugālē. Lai izmantotu laiku lietderīgi, ar mazu cilvēku grupiņu izlēmām apskatīties arī citas skaistas vietas, tai skaitā Spānijas galvaspilsētu Madridi. Jāuzsver, ka izsenis Spānija tiek uzskatīta par spēcīgu katolisku zemi. Lai ietaupītu līdzekļus, noīrējām lētu hosteli pašā Madrides centrā, vecpilsētā. Tajā vakarā, kad tur nakšņojām, ap 19.00 izlēmām aplūkot Madrides vecpilsētu. Izejot no hoteļa manā acu priekšā skūpstījās divi vīrieši. Viņi nejautāja man, vai es to vēlos redzēt, vai man, kā Eiropas Savienības pilsonim nav pretīgi skatīties uz šo nešķīstību. Tas bija fakts. Tādēļ arī es daru visu, lai tādas lietas nenotiktu Vecrīgā pēc dažiem gadiem. Demokrātija nenozīmē visatļautību un to, ka maza grupa uzspiež vairākumam savu viedokli. To sauc par mazākuma diktatūru.

Otrkārt. Daži man pārmet, ka man nav tiesības izteikties Baznīcas vārdā. Jā, es neesmu pāvests, bīskaps, man nav nemaldīguma mandāta. Arī es var kļūdīties un kļūdos. Tomēr šobrīd studēju teoloģiju doktorantūrā Ļubļinas Katoļu Universitātē,[2] kurā daudzis gadus pasniedza arī svētais pāvests Jānis Pāvils II un pēc dažiem mēnešiem ceru saņemt (ja profesori būs žēlīgi J) licensiāta grādu, kas man dos tiesības pasniegt katoļu augstskolās, tieši teoloģiju, tas ir mācību par Dieva un cilvēka attiecībām. Noteikti es daudz kur kļūdos, tomēr arī man ir tiesības izteikties par sasāpējušiem jautajumiem un to es turpināšu darīt, kaut vai aiz tā apsvēruma, ka man doktora darbam ir vajadzīgs pētījums.

Bet tagad ķersimies pie darba. Vēlos arī uzsvērt, ka mana atbilde uz šo rakstu vispirms ir vērsta katoļticīgai auditorijai, jo šajās dienās jūtu, ka tieši katoļi ir tie, kuri sāk apšaubīt Baznīcas doktrinālo mācību, tādēļ atbildes būs primāri domātas viņiem, bet noderēs jebkuram, kurš vēlas iepazīt dažādus viedokļus.

Piemais Annas Auziņas uzskats:

Savukārt vārds "homofobija" pirmo reizi tiek lietots 1972. gadā Džordža Veinberga grāmatā "Society and the Healthy Homosexual"; burtiski tas nozīmē šausminošas bailes nonākt tuvā saskarsmē ar homoseksuālu indivīdu, taču tas tiek attiecināts uz veselu kopumu daudz senāku parādību, kurām raksturīga noliedzoša attieksme un vardarbīgas izpausmes pret jebko, kas saistīts ar homoseksuālo. Parasti tiek pieņemts, ka homofobisku izturēšanos ir lielā mērā veicinājusi kristīgā Baznīca. Vai un kādā mērā homofobija gūst apstiprinājumu kristietībā kā mācībā?”


Tas ir viens no lielākajiem mītiem, ka Baznīca neieredz, baidās, diskriminē, izturās vardarbīgi pret homoseksuālām personām. Katoļu draudzēs ir dažādi cilvēki ar dažādām nosliecēm. Visi ir vāji un cīnās ar tām. Jēzus saka: „Nevis veselajiem ir vajadzīgs ārsts, bet gan slimajiem[3]”. Baznīca nevienam neliedz nākt draudzē, lūgt Dievu un pieņemt sakramentus. Protams, ir vajadzīgs atzīt, ka homoseksualitāte ir grēks. Tas ir fakts. Dievs ir tolerants pret grēcinieku, bet ārkārtīgi netolerants pret grēku.

Nākamais uzskats: „Tai ir drīzāk konceptuāls pamatojums Radīšanas grāmatā (Rad 1:26–28; Rad 2:24), kas stāsta par cilvēka radīšanu pēc Svētās Trīsvienības (trim Dievišķajām Personām mīlestībā saplūstot vienā) tēla un līdzības kā vīrieti un sievieti, lai viņi, mīlestības spēkam dāvājot dzīvību, augļotos un vairotos, tādējādi atspoguļodami Dieva tēlu.

Autore tipiski pārstāv mūsdienu postmoderno sabiedrību, kas izmantojot dažādus faktus, tos sajauc vienā katlā tik meistarīgi, ka lasītajam rodas priekšstats, ka patiesība ir tāds aizplīvurots dažādu viedokļu sajaukums, kuram nav vērts pievērst sīkāku uzmanību. Tomēr tieši tajos Bībeles pantos ir norādīts, ka cilvēka dzimumam ir ne tikai bioloģiska, bet arī garīga nozīme. Un te mēs nonākam pie homoseksuālistu ideoloģijas pašas saknes, kas balstās "gender" marksistiskajā ideoloģijā. Iesaku izlasīt šo rakstu, jo šeit sīkāk tam jautājumam nepieskaršos.[4] Latviešu valodā ir izdota ļoti apjomīga un pamatīgi dziļa Domenika Bertelemī grāmata „Dievs un tā attēls”, kurā ir aprakstīts, ka tieši vīrieša un sievietes savienībā atspoguļojas Trīsvienīgā Dieva attēls.[5] Arī svētais pāvests Jānis Pāvils II ir veltījis ļoti apjomīgu trešdienu katehēžu ciklu, īpaši norādot uz miesas, jeb ķermeņa teoloģiju, tieši laulības kontekstā starp vīrieti un sievieti.[6]  Pie tam autore tālāk pat nepiemin un neanalizē Jaunās Derības Rakstu vietas, kuras gan „Jaunās Derības kristietim” ir aktuālas un saistošas un runājot arhibīskapa Vanaga vārdiem: „citējot Teoloģijas Fakultātes Jaunās Derības pasniedzēju teoloģijas doktoru Ralfu Kokinu, "pat izsmeļot visas eksegētiskās un hermeneutiskās robežas, nevar izdarīt slēdzienus, kas kaut kādā līmenī, pat kontekstuāli, atbalstītu homoseksuālismu."[7] Tātad, uzskatīt, ka Bībelē nav nosodītas šādas darbības, nozīmē vai nu sekot liberālajai „formu vēstures” vai citai egzegēzes formai, vai vienkārši būt ar „aizmālētām acīm”. Dodamies tālāk.

Runājot par levītiskajiem aizliegumiem, sakarā ar bēdīgi slaveno "Sodomas protokolu", pēdējā laikā ir ticis pausts daudz asprātīgu izteikumu par citu Vecās Derības norādījumu burtisku ievērošanu.

Apskatot vienu no ievērojamākiem Bībeles komentāriem, [8] ir redzams, ka tas, ko Bībeles autori norāda kā Sodomas grēku, ir stingri nostiprināts ebreju Likuma kanonā, resp. „Ar vīru tev nebūs gulēt kopā, kā kopā guļ ar sievu; tā ir negantība.[9] Un nedomāju, ka mūsdienu jūdaismā ir kas mainījies. Vēl vairāk. Šādas darbības neatzīst arī islāms, par ko es varētu sagatavot atsevišķu rakstu, jo islāmu studēju jau otro gadu savā augstskolā. Bet neizplūdīsim detaļās.

Autore nu jau ķeras klāt Romas Katoliskās Baznīcas lielākajam teologam svētajam Akvīnas Tomam:
„Svētais Akvīnas Toms pieļauj, ka dabiskais likums var pat nesakrist ar Dieva likumu, kuru cilvēka saprāts vienkārši nespēj līdz galam izzināt.

Žēl, ka vietās, kuras autorei ir izdevīgas, viņa dod atsauces, tomēr šeit šādas atsauces nav. Šāds apgalvojums nav pilnībā pieņemams, jo Dievs nekad nenonāk pretrunā pats Sev, un ja Viņš ir Autors Dabiskajam Likumam, tad Jaunais, jeb evaņģēliskais Likums nevis atceļ vai maina Dabisko Likumu, bet to pilnveido.[10]

Nu un tagad kā no lielgabala:
Lai nu kā tur būtu ar dabiskumu, pavēlēdams mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, Kristus pilnībā izmaina standartu, kā cilvēkiem būtu jāizturas pret tuvākā pieļautu iespējamu neatbilstību bauslībai.

Nekur neesmu Bībelē lasījis, ka Jēzus Kristus būtu atcēlis kaut ko no bauslības. Tieši otrādi, viņš to paaugstina, uzsverot Kalna sprediķī norādes uz ārkārtēju šķīstību un laulības nešķiramību. Nezinu, kā šādā kontekstā izskatītos homoseksuālisti ar visiem viņu praidiem.[11] Vēl arī, lai norādītu uz Baznīcas nepareizo rīcību, bieži vien tiek citēti Jēzus vārdi grēciniecei: „Kurš pirmais ir bez grēka, lai met akmeni.” [12] Tomēr praktiski neviens nepaskatās, ko Jēzus saka šai sievietei pēc tam: „Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!" [13] Baznīca nevēlas nevienu pazudināt, tikai norādīt, kur ir grēks. Un Baznīcai ir uz to tādas tiesības.

Citāts: „Taču heteroseksuāļiem paliek vismaz iespēja, ka viss vēl varētu nokārtoties, kamēr homoseksuāļi var vai nu atkrist no Baznīcas, vai arī pēc katra dzimumakta iet pie grēksūdzes, apņemties laboties un/vai cerēt uz dziedināšanu, par ko būs runa mazliet tālāk.

Šeit raksta autore samērā precīzi apraksta situāciju Baznīcā, tomēr patiesība netiek izteikta līdz galam. Homoseksuāls cilvēks var būt draudzē, veikt kalpošanu un cīnīties, ar Svētā Gara spēku, ar savām tieksmēm, līdzīgi kā to dara alkohola, narkomānijas, vai citās atkarībā esošie. Ceļš nav viegls, tomēr Baznīca ir gatava palīdzēt. Es pazīstu daudzus homoseksuālus cilvēkus, kuri, ar Svētā Gara spēku ir tikuši galā ar šo problēmu, vai arī ar to cīnās un viņiem ir stabilas, Dieva svētītas ģimenes. Varu ieteikt šādu programmu: www.dzivibasstraumes.lv

Lai gan es nepazīstu nevienu no homoseksualitātes dziedinātu cilvēku, kā arī nojaušu, ka vairumam manu homoseksuāli orientēto draugu un paziņu ir iemesli neuzlūkot tādu iespēju nopietni, tomēr no ticības viedokļa domājot, Dievam nekas nav neiespējams. Šāda iespējamā dziedināšana un motivācija tai ļauties, izmantotie paņēmieni un sasniegtie rezultāti ir atvērti, pētāmi jautājumi.

Autore, sākotnēji norāda, ka pasaule nav vis tik tumsonīga, un tomēr ir atrodami arī nopietni zinātnieki, kuri uzskata, ka homoseksualitāti var dziedināt, tomēr beigu „akordi” visu „mozaīciski” saliek pa vietām. Lai norādītu uz vismaz vienu cilvēku, kurš ir spējis, ar Dieva palīdzību tikt galā ar šo problēmu, iesaku izlasīt manā blogā atrodamu tulkojumu.[14]

Noslēgumā vēlos pateikties Annas Auziņas kundzei par tiešām faktos balstītu viedokli un vēlētos, kaut diskusijas šajā virzienā tieši tā turpinātos, nevis kā to dara Kārļa kungs mums visiem labi zināmajos medijos. Vēlos arī iedrošināt katoļus drosmīgāk paust savu viedokli, iedziļināties Svēto Rakstu un Baznīcas mācības patiesībās, lai spētu atbildēt uz mūsdienu pasaules izaicinājumiem. Jo mīlestība bez patiesības paliek tikai kā gaisīgs sapnis no rīta, bet patiesība bez mīlestības pārvēršas par fundamentālismu (pāvesti Benedikts XVI un Francisks).[15]




[1] http://www.satori.lv/raksts/4457/Anna_Auzina/Geji_un_kristietiba  
[2] www.kul.pl
[3] Mt 9,12
[5] Domeniks Bartelemī. „Dievs un tā attēls.” RARZI. Rīga, 2012.
[6] http://www.ewtn.com/library/papaldoc/jp2tbind.htm
[7] http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=homoseksualitate
[8] Raymond E. Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Katolicki Komentarz Biblijny. „Vocatio”, Warszawa, 2004.
[9] 3 Mozus 18,22
[10] Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Mt 5,17; Dabiskais likums - "tas nav nekas cits, kā saprāta gaisma, kuru mūsos ielicis Dievs; ar tās palīdzību mēs zinām, kas jādara un no kā jāizvairās. Šo gaismu un šo likumu Dievs cilvēkam devis viņa radīšanas brīdī". KBK 1955, Sv. Akvīnas Toms, In duo præcepta caritatis et in decem Legis præcepta expositio, 1. nod.: Opera omnia, 27. sēj. (Parīze, 1875), 144. lpp. http://www.catholic.lv/katehisms/d3s1n3.html
[11]  Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. Mt 5,28-29
[12] Jņ 8,7
[13] Jņ 8,11
[14] http://kalpotajs.blogspot.com/2013/10/geju-porno-zvaigzne-par-apsestibu-un.html
[15] Pāvests Francisks. Lumen fidei. http://lv.radiovaticana.va/news/2013/07/05/franciska_pirm%C4%81s_enciklikas_lumen_fidei_sint%C4%93ze/let-707830

5 komentāri:

  1. Tas, ka mēs, katoļi, esam pasākuši lietot vārdu "gejs", ir mūsu kārtējais piekāpšanās solītis nāves ideoloģijas priekšā. Līdz 19. gadsimtam Baznīca izmantoja jēdzienu "sodomīts", kas, pateicoties vispārējai liberalizācijai, tika aizstāts ar mazliet maigākiem apzīmējumiem "pederasts" un "homoseksuālis". Tā kā attiecīgajai publikai arī šie vārdi likās diskriminējoši, tad ar mēdiju starpniecību mums ir uzspiests termins "gejs" - "līksmais" (gay).
    Līdzīgi ir ar vārdu savienojumu "seksuālā orientācija". Šis vārdu salikums ir pilnībā neitrāls attiecībā pret vērtējumu (atšķirībā no vārdiem "izvirtība", "netikums" u.tml.). Šis neitralitātes fakts implicē, ka pastāv DAŽĀDAS LĪDZVĒRTĪGAS seksuālās orientācijas (kaut kas analoģisks politiskajām partijām, kur nepastāv objektīvi kritēriji, lai pasludinātu kādu vienu partiju par absolūti pareizo). Diemžēl, politkorektuma apsvērumu dēļ apzīmējums "seksuālā orientācija" ir iezadzies arī Baznīcas pārstāvju valodā.
    Tāpat sen nav dzirdēts (lai gan tā vienmēr ir bijusi Baznīcas mācība), ka homoseksuālisms nav vienkārši "tikai" smags grēks, bet gan grēks, kas sauc uz debesīm pēc atriebības.

    AtbildētDzēst
  2. Kādēļ autors "Islāms" raksta ar lielo burtu, bet tajā pašā laikā "jūdaisms" - ar mazo burtu? Vispārzināms ir fakts, ka jūdaisms morāli un intelektuāli ir nesalīdzināmi pārāks pār islāmu. Kā raksta labākais Latvijas islāma speciālists LU profesors Leons Taivāns - musulmanisms ir primitivizēta un atvieglota jūdaisma forma.

    AtbildētDzēst
  3. LU profesors Leons Taivāns nav teologs, bet orientālikas speciālists. No teoloģiskās viedokļa es profesoram nepiekrītu

    AtbildētDzēst
  4. bet Anna tak esot praktizejosha katoliete! vizmaz vinja par sevi taa saka..ko nu? un vinjas saprashana par teemu vai kristietiibu nu tad arii ir katolisma produkts...un cik veel jums taadu lidzigu vinjai kurus nu jums pashiem jaapkaro? ai ai ai

    AtbildētDzēst
  5. Tie Rietumu orientālisti, kurus man gadījies lasīt un dzirdēt, apgalvo, ka islāms savos pamatnovirzienos ir nekas cits, kā visparastākais legālisms - sīki izstrādāta teoloģiski juridiska sistēma, kas regulē visas musulmaņu KOPIENAS (cilvēks kā indivīds islāmā ir nulle) dzīves sfēras, respektīvi, farizejisma analogs. Heterodoksi oriģināli novirzieni (piemēram, sūfiji) islāmā parasti tiek nesaudzīgi vajāti.
    Kas attiecas uz mītiem par tradicionālo musulmaņu augsto morāli, tad atspēkojumam pietiek atcerēties Padomju Savienību, kur kaukāzietis vai vidusāzijnieks automātiski asociējās ar blēdīšanos, nažu vicināšanu un uzbāšanos sievietēm. Kopš tā laika šī "morāle" noteikti ir vēl stipri vien slīdējusi uz leju.
    Kas attiecas uz musulmaņu intelektuālajiem sasniegumiem, tad kopš Avicennas un Averroesa (kas turklāt nebija ortodoksi musulmaņi) 800 gadu laikā viņu pienesums pasaules kultūrā ir mikroskopisks.
    Varētu visu dienu rakstīt argumentus, bet lai uzskatāmi salīdzinātu ebreju domātājus ar musulmaņiem, var saskaitīt Nobela prēmiju ieguvējus abās pusēs. Rezultāts ir graujošs! 193 pret 14 ebreju labā!
    http://www.targetofopportunity.com/jews_muslims.htm

    AtbildētDzēst