Ērģelnieku kursi Jelgavā
28., 29. oktobrī
Pasniedzēji:
Komponists Rihards Dubra
Dr. art. Ieva Rozenbaha
Rīgas Doma Kora Skolas dziedāšanas
skolotāja Ilona Poikāne
Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas
draudzes diriģente Zinta Filipoviča
Kursu vadītāja: ērģelniece Digna
Markule.
E-pasts: dignam@inbox.lv,
tālr. 29145929
Pieteikšanās:
Tālr. 27161137, 25420014 (Juris
Gorbačevskis), 29842811 (Marija
Ruščaka)
Bezmaksas pasākums. Galvenais
atbalstītājs: Jelgavas diecēze.
Iesvētīs jauno Viesītes katoļu baznīcu!
Viesītes Sv. Franciska baznīcas
konsekrācijas svinības 8. oktobrī pl. 12.00
Visi laipni aicināti!
Lūgums priesteriem paņemt līdzi albu un baltu stolu.
Visi laipni aicināti!
Lūgums priesteriem paņemt līdzi albu un baltu stolu.
Vai katolis drīkst lietot kontracepciju?
Jautājums laikrakstam: Vēlos izmantot iespēju un pajautāt priesterim to, par ko neesmu dzirdējis runājam no savas draudzes prāvesta sprediķos. Es atbalstu katoļu Baznīcas nostāju, aizstāvot dzīvību no ieņemšanas brīža, bet man līdz galam nav saprotama prezervatīvu lietošanas aizliegšana.
Lietojot prezervatīvu, jauna dzīvība nerodas un tā netiek nogalināta. Esmu neformālās sarunās jautājis vairākiem laulātiem katoļu pāriem par šo jautājumu un saņēmis atbildes, ka daudzi šo Baznīcas attieksmi pret prezervatīviem ignorē un uzskata par vecmodīgu, nepiemin grēksūdzē, jo neizjūt nekādu nožēlu un „par tādām lietām taču ar priesteri nerunā”. Es zinu, ka katoļu Baznīca atbalsta auglības atpazīšanas metodi. Rīgā tā ir apgūstama, bet kā ir pārējā Latvijas reģionā?
Baznīcas katehisma” (2370) atbilde:
„Pēc savas būtības pretrunā ar morālisko kārtību ir „jebkura rīcība, kuras mērķis vai līdzeklis būtu padarīt neiespējamu dzīvības tālāknodošanu: vai nu paredzot dzimumaktu, vai tā norises laikā, vai arī veidojoties tā dabiskajām sekām” (Pāvils VI, Enc. Human. vit., 14): „Veidam, kurā tiek dabiski izteikta laulāto pilnīgā un savstarpējā atdeve, pretapaugļošanās līdzekļu lietošana pretnostata citu, objektīvi pretrunīgu veidu, kurš izslēdz pilnīgo savstarpējo atdošanos. Tā ir ne tikai aktīva atteikšanās atvērties dzīvībai, bet arī laulāto mīlestības patiesās būtības viltošana – šīs mīlestības, kas ir aicināta būt par dāvanu, kas aptver visu personu kopumā. [..] Šī antropoloģiskā un morālā atšķirība starp pretapaugļošanas līdzekļu lietošanu un periodisko ritmu ievērošanu [..] ietver divas savstarpēji nesamierināmas koncepcijas par cilvēku un viņa seksualitāti.”(Jānis Pāvils II, Ap. Pamudin. Familiaris consortio, 32)”
Komentējot šo katehisma citātu, vēlos teikt, ka prezervatīvu un citu kontracepcijas līdzekļu lietošana, pat ja tā nav abortīva, veido laulātajos kontraceptīvu jeb pretbērnu domāšanas veidu. Cilvēki izvairās no bērniem, seksualitāte tiek atdalīta no bērnu radīšanas un tādējādi pazaudē savu sakrālo jeb Dieva paredzēto nodomu. Laulātie ar savu seksualitāti piedalās Dieva radīšanas aktā – viņi kļūst līdzradītāji. Auglības atpazīšanas metode, kuru Baznīca pieļauj, arī var kļūt kontraceptīva, ja laulātais pāris šo metodi lieto, lai izvairītos no bērniem. (Ar šo metodi var iepazīties internetā un pieteikties no visas Latvijas - www.augliba.lv.) Baznīca atļauj laulātajiem domāt par bērnu skaitu, tajā pašā laikā respektējot Dieva gribu Viņam vien zināmajā laikā dot iespēju nākt pasaulē kādam bērniņam. Svarīgi, lai mums būtu atvērtība uz dzīvības tālāknodošanu. Pat konsekrētās personas, kas dzīvo celibātā un ievēro šķīstību visas dzīves garumā, tomēr paliek atvērtas dzīvībai. Celibātā dzīvojošie fiziski nedod dzīvību bērniem, tomēr ar visu savu dzīvi un domāšanas veidu popularizē un veicina dzīvības tālaknodošanu. Svētā māte Terēze teica, ka daudzas mātes, kuras fiziski var tādas būt, izmet savus bērnu miskastē vai iznīcina abortos. Viņa savukārt fiziski nevar būt māte, bet garīgi ir izglābusi daudzus tūkstošus bērnu un bijusi garīgi tiem māte. Kontracepcijas lietošana ir pilnīgā pretrunā Baznīcas mācībai un katram, kurš to veic, obligāti grēksūdzē tas ir jāatzīst un jāpārtrauc tās lietošana.
Pr. Ilmārs Tolstovs
www.kbvestnesis.lv ("Katoļu Baznīcas Vēstnesis")
Lietojot prezervatīvu, jauna dzīvība nerodas un tā netiek nogalināta. Esmu neformālās sarunās jautājis vairākiem laulātiem katoļu pāriem par šo jautājumu un saņēmis atbildes, ka daudzi šo Baznīcas attieksmi pret prezervatīviem ignorē un uzskata par vecmodīgu, nepiemin grēksūdzē, jo neizjūt nekādu nožēlu un „par tādām lietām taču ar priesteri nerunā”. Es zinu, ka katoļu Baznīca atbalsta auglības atpazīšanas metodi. Rīgā tā ir apgūstama, bet kā ir pārējā Latvijas reģionā?
Baznīcas katehisma” (2370) atbilde:
„Pēc savas būtības pretrunā ar morālisko kārtību ir „jebkura rīcība, kuras mērķis vai līdzeklis būtu padarīt neiespējamu dzīvības tālāknodošanu: vai nu paredzot dzimumaktu, vai tā norises laikā, vai arī veidojoties tā dabiskajām sekām” (Pāvils VI, Enc. Human. vit., 14): „Veidam, kurā tiek dabiski izteikta laulāto pilnīgā un savstarpējā atdeve, pretapaugļošanās līdzekļu lietošana pretnostata citu, objektīvi pretrunīgu veidu, kurš izslēdz pilnīgo savstarpējo atdošanos. Tā ir ne tikai aktīva atteikšanās atvērties dzīvībai, bet arī laulāto mīlestības patiesās būtības viltošana – šīs mīlestības, kas ir aicināta būt par dāvanu, kas aptver visu personu kopumā. [..] Šī antropoloģiskā un morālā atšķirība starp pretapaugļošanas līdzekļu lietošanu un periodisko ritmu ievērošanu [..] ietver divas savstarpēji nesamierināmas koncepcijas par cilvēku un viņa seksualitāti.”(Jānis Pāvils II, Ap. Pamudin. Familiaris consortio, 32)”
Komentējot šo katehisma citātu, vēlos teikt, ka prezervatīvu un citu kontracepcijas līdzekļu lietošana, pat ja tā nav abortīva, veido laulātajos kontraceptīvu jeb pretbērnu domāšanas veidu. Cilvēki izvairās no bērniem, seksualitāte tiek atdalīta no bērnu radīšanas un tādējādi pazaudē savu sakrālo jeb Dieva paredzēto nodomu. Laulātie ar savu seksualitāti piedalās Dieva radīšanas aktā – viņi kļūst līdzradītāji. Auglības atpazīšanas metode, kuru Baznīca pieļauj, arī var kļūt kontraceptīva, ja laulātais pāris šo metodi lieto, lai izvairītos no bērniem. (Ar šo metodi var iepazīties internetā un pieteikties no visas Latvijas - www.augliba.lv.) Baznīca atļauj laulātajiem domāt par bērnu skaitu, tajā pašā laikā respektējot Dieva gribu Viņam vien zināmajā laikā dot iespēju nākt pasaulē kādam bērniņam. Svarīgi, lai mums būtu atvērtība uz dzīvības tālāknodošanu. Pat konsekrētās personas, kas dzīvo celibātā un ievēro šķīstību visas dzīves garumā, tomēr paliek atvērtas dzīvībai. Celibātā dzīvojošie fiziski nedod dzīvību bērniem, tomēr ar visu savu dzīvi un domāšanas veidu popularizē un veicina dzīvības tālaknodošanu. Svētā māte Terēze teica, ka daudzas mātes, kuras fiziski var tādas būt, izmet savus bērnu miskastē vai iznīcina abortos. Viņa savukārt fiziski nevar būt māte, bet garīgi ir izglābusi daudzus tūkstošus bērnu un bijusi garīgi tiem māte. Kontracepcijas lietošana ir pilnīgā pretrunā Baznīcas mācībai un katram, kurš to veic, obligāti grēksūdzē tas ir jāatzīst un jāpārtrauc tās lietošana.
Pr. Ilmārs Tolstovs
www.kbvestnesis.lv ("Katoļu Baznīcas Vēstnesis")
Jēzus izpratne Korānā un islāmā
Daudzi, izlasot šo virsrakstu
uzreiz padomās: „Kādēļ gan mums, katoļiem, ir jāinteresējas par islāmu?” Uzreiz
mēgināšu dot atbildes. Pirmkārt, islāms ir viena no lielākajām monoteiskām
reliģijām, kas šobrīd strauji attīstās, īpaši Eiropā un pakāpeniski arī Latvijā
mums nākas un nāksies saskarties ar šīs reliģijas sekotājiem. Otrkārt, ir
nepieciešams labāk pazīt islāma teoloģisko koncepciju kas skar kristietību, lai
saprastu, kā musulmaņi redz kristiešus un kā mums veidot dialogu ar viņiem.
Treškārt, ir jānodala islāms un tā sekotāji no fundamentālistiskiem un
radikāliem strāvojumiem, kuri reliģijas vārdā veic vardarbību un terorismu.
Šajā rakstā neskaidrošu islāma
izcelšanos un pamatpostulātus, tādēļ, ka šo informāciju var atrast viegli
interentā vai citā populārā un skaidrojošā literatūrā. Musulmaņi tic, ka viņi
ir Ābrahāma pēcteči un noslēdz vairākkārtēju atklāsmju sēriju, ko Dievs uzsāka
ar Ādamu. Islāms, ja tā var teikt sevī „iekļauj” visas iepriekšējās monoteiskās
reliģijas – jūdaismu un kristietību. Par islāma rašanos uzskata 610 gadu, kad
pravietis Muhameds saņēma pirmās atklāsmes no Allāha (Dieva vārds arābu
valodā). Musulmaņi tic, ka Ādams bija pirmais musulmanis un arī jūdos un kristiešus
mīt „apslēpts” islāms, tikai viņi paši to neapzinās. Musulmanis uz kristiešiem
un jūdiem raugās citādi nekā uz pārējiem „neticīgajiem”, jo kristieši un jūdi
ir Grāmatas reliģijas sekotāji. Musulmaņi tic, ka Dieva – Allāha priekšā
atrodas mūžīga Grāmata, kura vēstures gaitā pakāpeniski ir „atklājusies” –
sākumā kā Tora – Vecā Derība, vēlāk kā Evaņģēlijs -Jaunā Derība, tikai
musulmaņi uzskata, ka, gan jūdi, gan kristieši ir sakropļojuši un izmainījuši
Dieva sākotnējo vēsti. Un tad Dievs - Allāhs sūtīja vēsti – atklāsmi pravietim
Muhamedam un šī „patiesā” vēsts tad ir atrodama svētajā grāmatā – Korānā, kas,
viņuprāt, vispilnīgāk atspoguļo to Grāmatu, kura atrodas Allāha priekšā. Tātad,
islāms nenoliedz, nenosoda iepriekšējās atklāsmes un to praviešus – gan Vecajā
Derībā, gan Jaunajā Derībā, bet uzskata šīs atklāsmes par nepilnīgām.
Islāms ar vislielāko rūpību
sargā un aizstāv absolūto monoteismu – ideju par vienu un vienīgo Dievu. Līdz
ar to, islāmā Dievam nevar būt nekādi atribūti un inkarnācijas. Islāmā absolūti
nav pieņemama un izprotama ideja, doma par Dieva nākšanu pasaulē, jeb
iemiesošanos. Līdz ar to, islāmā Jēzus ir tikai un vienīgi Marijas dēls. Nevar
būt Dieva tēvišķība. Jēzus islāmā ir tikai un vienīgi Dieva radība. Korānā ir
atrodama 19. sūra (nodaļa), kura pilnībā ir veltīta Jēzum un Marijai (Islāmā viņus
sauc par Isā un Miriam). Islāms atzīst Jēzus pārdabisko ieņemšanu no Svētā Gara
(Bezvainīgā Ieņemšana), jo tas saskan ar islāma koncepciju, ka Jēzum nav tēva.
Korānā 23 reizes varam atrast, ka Jēzus ir Marijas dēls. Muhameds akceptē
Marijas svētumu, kas sagatavo Jēzus nākšanu, viņi abi ir iekļauti Bībeles
lielajā geneoloģijā. Islamā nav Kristus (svaidītais Mesija). Jēzus ir tikai un
vienīgi pravietis. Korānā sūras (nodaļas), kas veltītas Jēzum un Marijai ir
vienādā skaitā. Islāms negodina Jēzu un Mariju, jo tie viņiem ir tikai un
vienīgi cilvēki. Jēzus pats nezina savu tēvu, Korānā tas nav pieminēts un Jēzus
arī nav pat Jāzepa dēls. Islāmā tā ir „tabū” tēma. Musulmaņi īpaši pārmet svētajam
Pāvilam, ka viņš vēlāk esot izkropļojis tīro, islamisko vēsti par Jēzu un to
hellenizējis un izstrādājis Jēzus dievišķības koncepciju. Gan Muhamedam, gan
Jēzum nav tēva. Jēzus Korānā tiek saukts par Allāha kalpu – tas, kurš ir saņēmis Grāmatu un ir piemērs visiem
Izraēļa sekotājiem. Korānā Jēzus ir mesija, bet tikai tādā nozīmē, kā
svētceļnieks, kā tas, kurš ir ceļojis uz Meku. Korāns atzīst, ka Jēzus veica
brīnumus, dziedināja, sludināja. Atzīst, ka Jēzum nav grēku.
Par Latvijas Kristīgo radio!
Dažas dienas iepriekš, intereses pēc paklausījos kādu raidījumu Latvijas Kristīgajā radio. Jau sen neeju uz šo radio un neklausos to. Diemžēl atkal dzirdēju ķengas un izsmieklu par Katoļu Baznīcu un tās ticības patiesībām. Ja notiktu konstruktīva un mīlestībā balstīta diskusija, varētu to gan klausīties, gan arī pieņemt to un pat piedalīties. Diemžēl, LKR "politika" ir vērsta uz to, lai ar populismu un "viedokļu sadursmēm" vairotu lētu popularitāti un grautu kristiešu vienotību Latvijā. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas Kristīgais radio ir viena cilvēka projekts un tam nav nekāda sakara ar Romas Katolisko Baznīcu. Visi viedokļi kas izskan šajā radio atspoguļo vai nu paša LKR direktora personīgo viedokli vai arī tā cilvēka, kurš uzstājas šajā radio.
Atkarība! Kā tikt vaļā?
Vēlos izstāstīt efektīvu veidu, kā cīnīties ar atkarībām. Dažādu veidu. Negarantēju ka viennozīmīgi palīdzēs, tomēr ir daudz cilvēki, kas liecina ka palīdzēja. Kā ir jārīkojas?
Vispirms ir jākļūst par katoli. Ir jāiziet pieaugušo iesvētes kursi, jeb pirmās Komūnijas apmācība, kristības un pirmā Svētā Komūnija (iesvēte). Tad notiek arī pirmā grēksūdze. Un pēc tam vajag iet bieži pie priestera uz privāto grēksūdzi, Ja nepieciešams, kaut katru dienu, pēc katras reizes, kad pakrītam atkarībā. Grēksūdzē visu vaļsirdīgi izstāstam priesterim un saņemam grēku piedošanu. Ļaunais gars centīsies mums iegalvot, ka mēs rīkojamies muļķīgi, jo sanāk tā, ka mēs varbūt no rīta izsūdzam grēkus un tad atkal iekrītam atkarībā. Tomēr nevajadzēti ticēt šiem sātana meliem, bet gan drosmīgi doties tikai tālāk uz grēksūdzi.
Kā tikt pie priestera uz grēksūdzi? Katoļu Baznīcā Latvijā ir sena un skaista tradīcija, ka priesteris ir pieejams grēksūdzes krēslā, jeb biktskrēslā pirms katras svētās Mises vismaz 15-30.minūtes. Tajās baznīcās, kur dievkalpojumi notiek katru dienu un Rīgā tas pat ir divas reizes dienā - no rīta un vakarā, šādas grēksūdzes iespējas ir ļoti plašas. Izmantosim šo iespēju un ar Dieva žēlastības atbalstu ir iespējams jebkuru atkarību uzveikt.
Šeit var atrast sarakstu ar dievkalpojumu laikiem: http://katolis.lv/baznica-latvija/diecezes-un-draudzes/rigas-arhidieceze.html
Vispirms ir jākļūst par katoli. Ir jāiziet pieaugušo iesvētes kursi, jeb pirmās Komūnijas apmācība, kristības un pirmā Svētā Komūnija (iesvēte). Tad notiek arī pirmā grēksūdze. Un pēc tam vajag iet bieži pie priestera uz privāto grēksūdzi, Ja nepieciešams, kaut katru dienu, pēc katras reizes, kad pakrītam atkarībā. Grēksūdzē visu vaļsirdīgi izstāstam priesterim un saņemam grēku piedošanu. Ļaunais gars centīsies mums iegalvot, ka mēs rīkojamies muļķīgi, jo sanāk tā, ka mēs varbūt no rīta izsūdzam grēkus un tad atkal iekrītam atkarībā. Tomēr nevajadzēti ticēt šiem sātana meliem, bet gan drosmīgi doties tikai tālāk uz grēksūdzi.
Kā tikt pie priestera uz grēksūdzi? Katoļu Baznīcā Latvijā ir sena un skaista tradīcija, ka priesteris ir pieejams grēksūdzes krēslā, jeb biktskrēslā pirms katras svētās Mises vismaz 15-30.minūtes. Tajās baznīcās, kur dievkalpojumi notiek katru dienu un Rīgā tas pat ir divas reizes dienā - no rīta un vakarā, šādas grēksūdzes iespējas ir ļoti plašas. Izmantosim šo iespēju un ar Dieva žēlastības atbalstu ir iespējams jebkuru atkarību uzveikt.
Šeit var atrast sarakstu ar dievkalpojumu laikiem: http://katolis.lv/baznica-latvija/diecezes-un-draudzes/rigas-arhidieceze.html
Vai var pierādīt, un ja jā, tad kā – ka Dievs eksistē?
Varam teikt, ka ikviens cilvēks pēc savas dabas ir reliģiska būtne. Tas nozīmē, ka „vēstures gaitā, līdz pat mūsdienām cilvēki dažādos veidos ir izteikuši Dieva meklējumus – gan ticējumos, gan reliģiskas dabas darbībās.” Tomēr visi šie meklējumi no cilvēka „prasa īstu prāta piepūli, taisnu gribas spēju, „taisnu sirdi”, kā arī citu cilvēku liecību, kuri mācītu viņam meklēt Dievu.” Tātad cilvēks ar sava prāta dabisko gaismu, izejot no radītām lietām var iepazīt Dievu kā visu lietu pirmsākumu un galamērķi. Bez šīs spējas, saka katehisms, cilvēks nevarētu pieņemt Dieva Atklāsmi.
Cilvēks, kurš ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības ir spējīgs un atrod noteiktus ceļus, lai nonāktu pie Dieva pazīšanas. Tos sauc par „Dieva esamības pierādījumiem”, taču tie nav veidoti kā dabaszinātniski pierādījumi, bet gan kā „saskanīgi un pārliecinoši argumenti”, kas palīdz sasniegt īstu pārliecību, ka Dievs ir. Šos pierādījumus savā laikā izstrādāja svētais Akvīnas Toms un publicēja savā slavenajā darbā Teoloģijas Summa (Summa Theologiae). Kādi ir šie Dieva esamības pierādījumi?
Sākuma punkts šiem ceļiem pie Dieva ir visa radība – materiālā pasaule un cilvēka persona. Pasaulē viss ir kustībā, līdz ar to ir jābūt kādam „nekustīgajam Kustinātājam” (pēc Aristoteļa). Pierādījumus iedala trijās daļās – metafiziskie, fiziskie un morāliskie.
Metafiziskie:
1. Izejot no kustības pasaulē. Ir jābūt kādam „nekustīgam Kustinātājam”;
2. No pasaules esamības. Ja ir radība, ir jābūt Radītājam;
3. Pašas par sevi radītās būtnes nav nepieciešamas, bet viņas var eksistēt un var neeksistēt. Līdz ar to ir jābūt kādai Būtnei, kas ir absolūti nepieciešama (argumentum ex contingentia rerum);
4. Radītās būtnes ir radītas dažādās pakāpēs. Cilvēks ir radības „kronis”;
5. No patiesības pazīšanas. Ir jābūt Būtnei, kas ir patiesības Pilnība.
Fiziskie:
1. No mērķtiecības dabā;
2. No entropijas likuma dabā;
3. No pirmās dzīvības izcelšanās dabā;
4. No brīnumiem pasaulē;
5. No mesiānisko pravietojumu piepildīšanos Jēzus Kristus personā.
Morāliskie:
1. No visu cilvēku alkām pēc laimes;
2. No visu cilvēku pārliecības, ka labais ir darāms, bet ļaunais nē;
3. No visu tautu pārliecības par Dieva esamību;
Noslēgumā vēlos teikt, ka šie pierādījumi tikai apliecina to, ka ir Dievs, tomēr ir „nepieciešams, lai Dieva Atklāsme apgaisnotu cilvēku ne tikai tajās lietās, kas pārspēj viņa sapratni, bet arī par „reliģiskajām un morāliskajām patiesībām, kas pašas par sevi nav prātam nepieejamas.”, un lai „situācijā, kurā šobrīd atrodas cilvēce, visi tās varētu pazīt bez grūtībām, pilnīgi droši un bez maldu piejaukuma” (Vatikāna I koncils, Dogm. konst. Dei Filius).
Sagatavoja pr. Ilmārs Tolstovs, speciāli “Katoļu Baznīcas Vēstnesis (www.kbvestnesis.lv),
izmantojot Katoliskās Baznīcas Katehismu un pr. O. Daļecka „Teodicejas” kursa materiālus.
Cilvēks, kurš ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības ir spējīgs un atrod noteiktus ceļus, lai nonāktu pie Dieva pazīšanas. Tos sauc par „Dieva esamības pierādījumiem”, taču tie nav veidoti kā dabaszinātniski pierādījumi, bet gan kā „saskanīgi un pārliecinoši argumenti”, kas palīdz sasniegt īstu pārliecību, ka Dievs ir. Šos pierādījumus savā laikā izstrādāja svētais Akvīnas Toms un publicēja savā slavenajā darbā Teoloģijas Summa (Summa Theologiae). Kādi ir šie Dieva esamības pierādījumi?
Sākuma punkts šiem ceļiem pie Dieva ir visa radība – materiālā pasaule un cilvēka persona. Pasaulē viss ir kustībā, līdz ar to ir jābūt kādam „nekustīgajam Kustinātājam” (pēc Aristoteļa). Pierādījumus iedala trijās daļās – metafiziskie, fiziskie un morāliskie.
Metafiziskie:
1. Izejot no kustības pasaulē. Ir jābūt kādam „nekustīgam Kustinātājam”;
2. No pasaules esamības. Ja ir radība, ir jābūt Radītājam;
3. Pašas par sevi radītās būtnes nav nepieciešamas, bet viņas var eksistēt un var neeksistēt. Līdz ar to ir jābūt kādai Būtnei, kas ir absolūti nepieciešama (argumentum ex contingentia rerum);
4. Radītās būtnes ir radītas dažādās pakāpēs. Cilvēks ir radības „kronis”;
5. No patiesības pazīšanas. Ir jābūt Būtnei, kas ir patiesības Pilnība.
Fiziskie:
1. No mērķtiecības dabā;
2. No entropijas likuma dabā;
3. No pirmās dzīvības izcelšanās dabā;
4. No brīnumiem pasaulē;
5. No mesiānisko pravietojumu piepildīšanos Jēzus Kristus personā.
Morāliskie:
1. No visu cilvēku alkām pēc laimes;
2. No visu cilvēku pārliecības, ka labais ir darāms, bet ļaunais nē;
3. No visu tautu pārliecības par Dieva esamību;
Noslēgumā vēlos teikt, ka šie pierādījumi tikai apliecina to, ka ir Dievs, tomēr ir „nepieciešams, lai Dieva Atklāsme apgaisnotu cilvēku ne tikai tajās lietās, kas pārspēj viņa sapratni, bet arī par „reliģiskajām un morāliskajām patiesībām, kas pašas par sevi nav prātam nepieejamas.”, un lai „situācijā, kurā šobrīd atrodas cilvēce, visi tās varētu pazīt bez grūtībām, pilnīgi droši un bez maldu piejaukuma” (Vatikāna I koncils, Dogm. konst. Dei Filius).
Sagatavoja pr. Ilmārs Tolstovs, speciāli “Katoļu Baznīcas Vēstnesis (www.kbvestnesis.lv),
izmantojot Katoliskās Baznīcas Katehismu un pr. O. Daļecka „Teodicejas” kursa materiālus.
Sprediķis svētdienai, 4.septembrim (Vatikāna radio)
Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Septembra mēnesis tradicionāli iesāk arī jaunu etapu daudzu skolēnu, studentu un pasniedzēju dzīvēs. Ir sācies jaunais mācību gads. To uzsāk arī katoliskās skolas Latvijā, tādējādi sūtu visiem radio klausītajiem sirsnīgus sveicienus no Rīgas Garīgā Semināra. Šogad studijas Seminārā uzsāks 12 semināristi, kas nav liels skaits, tomēr zinām, ka arī Jēzus Kristus savu misiju šajā pasaulē uzsāka īstenot ar 12 galilejas vīriem. Aicinu visus lūgties par Semināru, semināristiem un jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu.
Šodienas evaņģēlija fragmentā lasām, ka Jēzum sekoja daudz cilvēku. Nav īsti skaidra šo cilvēku motivācija, kādēļ viņi gāja Jēzum līdzi? Varbūt tā bija ziņkārība? Varbūt viņi cerēja tapt dziedināti? Vai varbūt vēlējās redzēt kādu brīnumu? Bieži vien “pūļa efekts” aizrauj. Tur kaut ko dod, jāiet man arī paskatīties, varbūt kāds labums man arī atleks. Ja Jēzus būtu tikai kāds cilvēks, kuram rūpētu sava slava un ietekme sabiedrībā, viņš mēģinātu “izdabāt pūlim”, runāt to, ko vēlas dzirdēt viņa sekotāji, mēginātu uzturēt viņu labās emocijas, u.t.t. Bet ko dara Jēzus? Viņš saka: “Ja kāds nāk pie manis, bet neieinīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus un māsas, kā arī savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis!” Kāds radikālisms! Arī citā vietā, Jāņa evaņģēlijā, Jēzus runāja par savu Miesu un Asinīm, un daudzi mācekļi aizgāja projām un vairs nesekoja Viņam. Pāvests Benedikts XVI savā triloģijas “Jēzus no Nācaretes”, 1 daļā, atsaucas uz jūdu rabīna Jākoba Noisnera pārmetumu, ka ar šādiem radikāliem izteikumiem, jūds – Jēzus liek ignorēt ebreju sociālo kārtību, kas ir ierakstīta Torā, baušļos, tieši attiecībā uz pienākumiem pret ģimeni. Vai nav tā, ka Jēzus “pārspīlē” un aicina nostāties pret paša Dieva iedibināto kārtību veidot ģimeni un rūpēties par bērniem? Pāvests Benedikts XVI savā grāmatā atbild, ka šādas prasības, ko uzliek Jēzus, arī parāda, ka Viņš ir Dievs. Tikai Dievs var prasīt kaut ko vairāk, nekā līdz šim Viņš ir prasījis. Vecā Derība piepildās Jaunajā Derībā un Jēzus iet līdz galam, līdz maksimumam. Ticība Dievam nenoliedz ģimenes veidošanu un bērnu audzināšanu. Tomēr Jēzus no saviem mācekļiem, sekotājiem vēlas daudz vairāk. Jēzus vēlas no saviem mācekļiem iekšējo brīvību un atraisītību no visa, kas ir šajā pasaulē un ar šādu iekšējo brīvību apveltīts māceklis, vienalga kādā statusā viņš arī nebūtu, spēj paveikt ļoti daudz Dieva Valstības izplatīšanā. Vai nu viņš ir ģimenes cilvēks, vai darbojas kādā profesijā vai amatā. Vai viņš ir klosterī vai kā priesteris. Svarīgākā ir šī iekšējā brīvība un atraisītība no visa. Var jau tīri ārēji atteikties no ģimenes dzīves, un būt klosterī vai kā priesteris, bet savā sirdī būt vēl vairāk piesaistīts šai pasaulei, kā tie, kas tajā dzīvo. Un otrādi – var būt cilvēks, kas dzīvo pasaulē, bet savā sirdī saglabāt iekšējo brīvību un sevis pašatdevi Dievam. Lai Dievs mums palīdz iet šo iekšējās brīvības ceļu un tādējādi būt par patiesiem Kristus mācekļiem.
Dievkalpojumi svētā Antona draudzē!
Dievkalpojumu laiki sv. Antona draudzē
Svētdienās / svētku dienās
9:00 Msza św. (POL)
10.30 Sv. Mise (LAT)
12.00 Bērnu mise (LAT+RUS)
18.00 Св. Месса (RUS)
Darba dienās
7.00 Sv. Mise (LAT)
18.00 Sv. Mise (LAT)
RĪGAS SVĒTĀ ANTONA ROMAS KATOĻU DRAUDZE
Maskavas iela 309a, Rīga, LV-1039
Tālrunis: +371 26465014
Fakss: +371 67398570
E-pasts: info@antonadraudze.lv
mājaslapa www.antonadraudze.lv
Svētdienās / svētku dienās
9:00 Msza św. (POL)
10.30 Sv. Mise (LAT)
12.00 Bērnu mise (LAT+RUS)
18.00 Св. Месса (RUS)
Darba dienās
7.00 Sv. Mise (LAT)
18.00 Sv. Mise (LAT)
RĪGAS SVĒTĀ ANTONA ROMAS KATOĻU DRAUDZE
Maskavas iela 309a, Rīga, LV-1039
Tālrunis: +371 26465014
Fakss: +371 67398570
E-pasts: info@antonadraudze.lv
mājaslapa www.antonadraudze.lv
Jauns mācību gads!
Arī es saņēmu jaunus izaicinājumus - pasniegt semināristiem homilētiku, jeb sprediķošanas mākslu un arī kopš 30.augusta esmu nozīmēts kalpot par vikāru svētdienās un svētku dienās svētā Antona draudzē Maskavas ielā 309A, Rīgā. Paralēli tam turpinu studijas doktorantūrā un rakstu savu doktora darbu tālāk. Ļoti jūtu to, ka par mani un par visām kalpošanām jūs lūdzat Dievu un par to jau tagad saku lielu paldies. Es arī par jums ik dienas lūdzos. Paliksim šādā kopīgā lūgšanā.
Kā Baznīca izvēlas Bībeles lasījumus?
Daudziem noteikti ir radies jautājums, pēc kādiem kritērijiem Baznīca izvēlas lasījumus Svētās Mises liturģijā? Pēc Vatikāna II koncila reformas visi svētdienu lasījumi tika sadalīti ciklos pa trīs gadiem - A, B un C gads. Darbadienu lasījumi tika sadalīti ciklos pa diviem gadiem - I un II. Līdz ar to Romas Katoliskajā Baznīcā visā pasaulē svētās Mises laikā tiek lasīti vieni un tie paši lasījumi, tikai dažādās valodās un ik pēc trim gadiem (darbadienās pēc diviem) tie atkārtojas. Savādāk ir ar tā saucamajiem "stiprajiem" "gadalaikiem" - Adventa, Kristus Dzimšanas svētku, Gavēņa un Lieldienu laiku, kā arī ar Lielajiem svētkiem un svētkiem. Tiem vienmēr ir savi lasījumi. Tālāk piedāvāju šo Bībeles tekstu sadalījumu tabulas, atbilstoši katrai svētdienai un svētkiem. 2016.gads ir C gads, 2017.gads būs A gads un 2018.gads būs B gads, u.t.t. Teksts angļu valodā.
Ir iespējas studēt katolisko teoloģiju un reliģijas zinātnes!
RARZI pagarina uzņemšanu visās studiju programmās līdz 9. septembrim
Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) pagarinājis uzņemšanu visās studiju programmās līdz 9. septembrim un piedāvā iespēju dokumentus iesniegt elektroniski.
Dokumentus klātienē var iesniegt RARZI biroja darba laikā, kā arī elektroniski (anketa pieejama mājas lapā www.rarzi.lv, pārējie dokumenti jāiesūta ieskanēti vai nofotografēti), oriģināli būs jāuzrāda studiju pārrunās.
Iestāšanās pārrunas notiks 7. septembrī pl. 10.00 vai 9. septembrī pl. 15.30 Rīgā, Klostera 4-35.
Jaunā studiju gada sākums būs 9. septembrī pl. 16.30 ar Svēto Misi Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.
RARZI studiju virzienā „Reliģija un teoloģija” piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalauru reliģijā, kā arī profesionālo maģistru reliģijā ar kvalifikāciju „filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs” un profesionālo maģistru reliģijā ar kvalifikāciju „pastorālais konsultants”.
Bakalaura programma ir paredzēta reflektantiem ar vispārējo/ profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību, kas vēlas iegūt pamatīgas un integrētas zināšanas katoliskajā teoloģijā un Baznīcas mācībā.
Maģistratūras programma paredzēta reflektantiem: a) ar Laterāna Pontifikālajā Universitātē un tās filiālēs iegūtu bakalaura grādu reliģijā vai teoloģijā vai tam atbilstošu Vatikāna Izglītības Kongregācijas atzītā iestādē iegūtu augstāko izglītību; b) ar citās Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēs iegūtu bakalaura grādu humanitārajā vai sociālajā jomā, vai augstāko pedagoģisko izglītību, ja apgūts Katoliskās teoloģijas pamatkurss. Studiju programmas absolventi iegūst augstāko profesionālo izglītību reliģijā un profesionālo kvalifikāciju, lai varētu strādāt valsts, nevalstiskās un Baznīcas iestādēs kā skolotāji, katehēti, pastorālie konsultanti vai kapelāni.
RARZI piedāvā arī Mūžizglītības programmu, kurā var apgūt Katoliskās teoloģijas pamatkursu un Katehētikas pamatkursu.
RARZI ir Latvijā un Vatikānā akreditēta augstākās izglītības mācību iestāde, Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle.
Pārpublicēts no www.katolis.lv
Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) pagarinājis uzņemšanu visās studiju programmās līdz 9. septembrim un piedāvā iespēju dokumentus iesniegt elektroniski.
Dokumentus klātienē var iesniegt RARZI biroja darba laikā, kā arī elektroniski (anketa pieejama mājas lapā www.rarzi.lv, pārējie dokumenti jāiesūta ieskanēti vai nofotografēti), oriģināli būs jāuzrāda studiju pārrunās.
Iestāšanās pārrunas notiks 7. septembrī pl. 10.00 vai 9. septembrī pl. 15.30 Rīgā, Klostera 4-35.
Jaunā studiju gada sākums būs 9. septembrī pl. 16.30 ar Svēto Misi Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā.
RARZI studiju virzienā „Reliģija un teoloģija” piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalauru reliģijā, kā arī profesionālo maģistru reliģijā ar kvalifikāciju „filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājs” un profesionālo maģistru reliģijā ar kvalifikāciju „pastorālais konsultants”.
Bakalaura programma ir paredzēta reflektantiem ar vispārējo/ profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību, kas vēlas iegūt pamatīgas un integrētas zināšanas katoliskajā teoloģijā un Baznīcas mācībā.
Maģistratūras programma paredzēta reflektantiem: a) ar Laterāna Pontifikālajā Universitātē un tās filiālēs iegūtu bakalaura grādu reliģijā vai teoloģijā vai tam atbilstošu Vatikāna Izglītības Kongregācijas atzītā iestādē iegūtu augstāko izglītību; b) ar citās Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēs iegūtu bakalaura grādu humanitārajā vai sociālajā jomā, vai augstāko pedagoģisko izglītību, ja apgūts Katoliskās teoloģijas pamatkurss. Studiju programmas absolventi iegūst augstāko profesionālo izglītību reliģijā un profesionālo kvalifikāciju, lai varētu strādāt valsts, nevalstiskās un Baznīcas iestādēs kā skolotāji, katehēti, pastorālie konsultanti vai kapelāni.
RARZI piedāvā arī Mūžizglītības programmu, kurā var apgūt Katoliskās teoloģijas pamatkursu un Katehētikas pamatkursu.
RARZI ir Latvijā un Vatikānā akreditēta augstākās izglītības mācību iestāde, Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle.
Pārpublicēts no www.katolis.lv
Atbalsti "Radio Marija Latvija" darbību arī finansiāli!
Dārgais Radio Marija Latvija klausītāj!
Radio Marija Latvija ir nekomerciāla radiostacija, kas pastāv,
pateicoties vienīgi klausītāju brīvprātīgiem ziedojumiem.
Zvanot pa tālruni 9000 6769,
Tu ziedosi €4.27
radio darbības nodrošināšanai!
No sirds pateicamies par Tavu finansiālo atbalstu!
No savas puses vēlos uzsvērt, ka mums, katoļiem, šis radio ir dots kā Dieva dāvana un dažreiz, mēs par maz novērtējam šīs dāvanas un domājam, ka gan jau viss pats no sevis arī darbosies. Tomēr šī radio izmaksas ir ļoti lielas, tādēļ būtu svarīgi, ja mēs katrs, kurš klausāmies šo radio, arī regulāri ziedotu konkrētu summu tā uzturēšanai. Pietiks jau ar to, ka ...
Radio Marija Latvija ir nekomerciāla radiostacija, kas pastāv,
pateicoties vienīgi klausītāju brīvprātīgiem ziedojumiem.
Zvanot pa tālruni 9000 6769,
Tu ziedosi €4.27
radio darbības nodrošināšanai!
No sirds pateicamies par Tavu finansiālo atbalstu!
No savas puses vēlos uzsvērt, ka mums, katoļiem, šis radio ir dots kā Dieva dāvana un dažreiz, mēs par maz novērtējam šīs dāvanas un domājam, ka gan jau viss pats no sevis arī darbosies. Tomēr šī radio izmaksas ir ļoti lielas, tādēļ būtu svarīgi, ja mēs katrs, kurš klausāmies šo radio, arī regulāri ziedotu konkrētu summu tā uzturēšanai. Pietiks jau ar to, ka ...
katrs, kurš klausās šo radio,
mēnesī vienu reizi piezvanīs uz ziedojumu tālruni.
Summa nav liela, tomēr ja to izdarīs katrs - gan es, gan tu, kopā mēs spēsim daudz.
Tatru kalni
Maklēju trīs cilvēkus braucienam uz Tatru kalniem. Izbraukšana 10.oktobrī no rīta. Atpakaļ - naktī no 14 uz 15.oktobri. Izmaksas - degviela un nakšņošana. Info - 26382126 (pr. Ilmārs)
Harismātiska slavēšana
Aicinām uz Jubilejas gada III harizmātisko slavēšanu, kas veltīta Dieva žēlsirdībai,
Rīgas Kristus Karaļa draudzē
9. septembrī plkst. 18:00, Meža prospektā 86-1, Rīgā.
Programmā: Svētā Gara piesaukšana un slavēšana, Svētā Mise, konference un lūgšana
par Svētā Gara izliešanos.
Organizē: Bērniņa Jēzus māsas karmelītes, Jāzepa vīru grupa, kopienas: “Effata”, “Dzīvības straumes”, „Chemin Neuf”, „Emmanuel”, sievu grupa “Marta un Marija”.
Rīgas Kristus Karaļa draudzē
9. septembrī plkst. 18:00, Meža prospektā 86-1, Rīgā.
Programmā: Svētā Gara piesaukšana un slavēšana, Svētā Mise, konference un lūgšana
par Svētā Gara izliešanos.
Organizē: Bērniņa Jēzus māsas karmelītes, Jāzepa vīru grupa, kopienas: “Effata”, “Dzīvības straumes”, „Chemin Neuf”, „Emmanuel”, sievu grupa “Marta un Marija”.
LR Prezidents Raimonds Vējonis Aglonā
Valsts prezidenta uzruna Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos
Aglonā.
Augsti godātās Ekselences! Ticīgā tauta! Duorgī latgalīši!
Man ir patiess prieks būt šodien kopā ar jums šeit, Aglonas svētvietā. Pēdējās nedēļas un dienas
daudz tūkstošu svētceļnieku ir mērojuši ceļu uz Aglonu, lai kopā satiktos un svinētu Vissvētākās
Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Paldies, ka šajos svētkos varu būt kopā ar jums!
Šeit, Aglonā, caur cilvēku ticību mēs izjūtam dziļu vienotību un cerību rītdienai. Mēs smeļamies
spēku savam turpmākajam dzīves ceļam. Mēs pateicamies par mieru mūsu Latvijā un aizlūdzam
par mieru pasaulē.
Māte Terēze ir teikusi, ka vislielākā šīs pasaules slimība ir vienaldzība. Vienaldzība izbeidz
jebkuras attiecības. Vienaldzība atņem drosmi un spēku dzīvot.
Bet jūs, svētceļnieki, šajās dienās esat piedzīvojuši neskaitāmu cilvēku dāsnumu, atsaucību un
rūpes. Svētceļnieki man stāstīja par kādu ģimeni, kas pirms vairākiem gadiem atgriezusies no
Īrijas un tagad saimnieko Latgales pusē. Šīs ģimenes viesmīlībai nebija robežu. Viņi bija gatavi
svētceļniekiem palīdzēt it visā, gan uz ugunskura vārot zupu no pašu saimniecībā audzētiem
produktiem, gan kurinot pirti un lietus dēļ atļaujot gulēt savā siena šķūnī.
Esmu pārliecināts, ka katrs no mums var minēt daudz labestības un dzimtenes mīlestības
piemēru.
Mēs darām labu ne tikai svētceļojumā. Arī ikdienā mēs esam gatavi dalīties un palīdzēt cits citam.
Šovasar simtiem cilvēku kopīgiem spēkiem meklēja pazudušus bērniņus. Nakts tumsa un
nogurums nekavēja turpināt meklējumus, līdz mazie ķipari tika atrasti.
Vairāk nekā 10 tūkstoši jauniešu no daudzām Eiropas valstīm un citiem kontinentiem jau pošas
ceļojumā uz Latviju. Gada nogalē Rīgā notiks Tezē Eiropas jauniešu tikšanās. Būsim gatavi atvērt
savu namu durvis un sirdis svētceļniekiem. (izcēlums pr. I. Tolstovs) Tuvāko mīlestība sākas ar vismazākajām lietām. Mums var arī nebūt daudz naudas, bet mums
vienmēr ir laiks, kāds labs vārds, smaids un uzmanība, ko varam veltīt cilvēkiem, kuri mums ir
līdzās.
Kamēr mēs ticēsim labajam un svētajam, kamēr būs stipras ģimenes un mīlestība mūsu vidū,
Latvija būs stipra un saliedēta. Mēs varēsim dzīvot drošībā un pārticībā. Mēs būsim svētīti savā
zemē.
Tuvāko mīlestība un līdzcietība ir miera un saticības avots, kas šobrīd ir tik nepieciešams Eiropā
un daudzviet citur pasaulē.
Vēlos pateikties visiem cilvēkiem, kas lūdz par mūsu valsti un zemi, par mūsu valsts vadītājiem un
ikvienu, kuram uzticēta atbildība valsts, pašvaldību un biznesa lietās. Vēlos no sirds pateikties arī
ikvienam, kas man vēlēja drīzāku izveseļošanos, sūtīja labas domas un lūdza par mani. Jūsu
ticība man dod spēku.
Lai mūs visus šodien apvieno kopīga lūgšana par mūsu zemi, valsti un tautu:
Dievs, svētī Latviju!
Pēc Aglonas!
Atgriežoties no Krakovas, devos svētceļojumā ar svētceļniekiem no Tukuma. Paldies Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam Ingmāram Zvirgzdiņam un pārējiem 25 svētceļniekiem. Paldies arī Jēkabpils, Līvānu, u.c. draudžu prāvestiem un draudzes locekļiem par sirsnīgo uzņemšanu un izpalīdzēšanu. Augustā, ik gadus, varu pārliecināties par lielo viesmīlību, ar kādu tiek uzņemti svētceļnieki. Svētceļojuma galvenā atziņa balstījās psalma vārdos: "Baudiet un redziet, cik labs ir Kungs!" (34.psalms, 9.) Mūsdienu cilvēks ir ļoti tendēts uz baudām, bet nekas nespēj līdzināties priekam, kas nāk no Dieva. Svētceļojums - tas ir līksmības un prieka laiks, neskatoties uz fiziskām grūtībām un pārbaudījumiem. Kad miesa cieš, tad dvēsele gavilē.
Aglona. Svēta vieta. Svēta zeme. Daži cilvēki jautā: "Kādēļ ir jāsvin Marijas Debesīs Uzņemšanas svētki un kāds mums ar to sakars?" 15.augusta svētki ir kā mazās Lieldienas. Lieldienās mēs svinam dzīvības uzvaru pār nāvi, mūžīgās dzīvības uzvaru pār mūžīgu gulēšanu kapā, pazušanā. Aglonā šīs eshatoloģiskās ilgas (eshataloģija - Jēzus otrreizējās atnākšanas un Pastarās Tiesas apzīmējums) kļūst reāli redzamas. Visa Baznīca, kā Kristus Mistiskā Miesa un Līgava, gaida Jēzus atnākšanu un kopā ar Mariju vēlas lai ikviens tās loceklis tiktu ar miesu un dvēseli uzņemts debesīs. Tur kur gāja Marija, tur esam aicināti doties arī mēs. Aglonā debesis kļūst tuvākas zemei. Aglonā mazliet varam "pagaršot" debesis. Un tās padsmit stundas biktskrēslā ir patiess Dieva žēlsirdīgās mīlestības piedzīvojums. Tik daudzi cilvēki Aglonā pieņēma lēmumu mainīt savu dzīvi un kļūt labākiem un tuvākiem Dieva. Slava un pateicība Kungam! Tiksimies atkal nākamgad Aglonā!
Radio Marija raida no Aglonas
Ieslēdz radio Marija Latvija un klausies visus dievkalpojumus tiešraidē no Aglonas. Rīgā FM 97,3. Liepājā 97,1. Krāslavā 97,0. Internetā - www.rml.lv vai manā blogā augšējā stūrī pa labi ir poga.
Aglonas svētku kārtība 2016.gadā
SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
7.00 Svētā Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas Svētā Mise, svētība slimniekiem
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara Svētā Mise, Dievmātes litānija
12. augusts, piektdiena
ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
7.00 Rīta Svētā Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas Svētā Mise, laulības solījumu atjaunošana
15.00 Žēlsirdības kronītis
19.00 Vakara Svētā Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija
13. augusts, sestdiena
7.00 Rīta Svētā Mise
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas Svētā Mise
15.00 Žēlsirdības kronītis
SVĒTĀ MEINARDA svinības
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija, procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai
22.00 Lūgšanu vakars
24.00 Pusnakts Mise, nakts adorācija bazilikā
14. augusts, svētdiena
11.00 Rožukronis
12.00 Dienas Svētā Mise
15.00 Žēlsirdības kronītis
SVĒTĀ MEINARDA svinības
18.30 Vesperes
19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija, procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai
22.00 Lūgšanu vakars
24.00 Pusnakts Mise, nakts adorācija bazilikā
14. augusts, svētdiena
7.00 Rīta Svētā Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)
9.00 Dienas Svētā Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)
11.00 Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)
12.00 Svētā Mise svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)
15.00 Žēlsirdības kronītis
16.00 Svētā Mise (pie Dievmātes altāra bazilikā)
VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS obligātās svinības
17.30 Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00 Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 Vesperes
19.00 Vakara Svētā Mise, Iestiprināšana, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
22.00 Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)
24.00 Pusnakts Svētā Mise (pie pāvesta altāra)
1.00-7.00 adorācija bazilikā
15. augusts, pirmdiena
7.00 Rīta Svētā Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)
9.00 Svētā Mise jauniešiem (pie pāvesta altāra), Iestiprināšana
10.00 Svētā Mise svešvalodā apakšējā baznīcā
11.00 Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 Svētku galvenā Svētā Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 Vakara Svētā Mise (pie Dievmātes altāra)
Jauniešu dienas noslēgušās. Lai dzīvo jauniešu dienas!
Ar lūgšanu nakti, kas norisinājās Bloņas pļavās Krakovā, noslēdzās Pasaules Jauniešu dienas. Noslēguma sv. Misē piedalījāmies kopā 2,6 miljoni, kopā ar pāvestu. Nestāstīšu daudz sīku, skaistu lietu, bet pateikšu pašu svarīgāko. Mūsu Baznīca ir jauna un skaista. Jā, tā ir arī grēcinieku, bet tā ir arī mocekļu Baznīca. Jēzus mīl savu Līgavu - Baznīcu, un Baznīca mīl Jēzu. Es un tu - mēs esam Baznīca.
Pāvests mūs aicina nenoslēgties, bet iet atvērtības, mīlestības un žēlsirdības ceļu. Ir svarīgi būvēt tiltus, nevis ieslēgties mūros. Nebaidīsimies būt par Dieva žēlsirdīgās mīlestības lieciniekiem.
2.augustā plānojam iebraukt Rīgā, un nedēļas nogalē pievienošos Tukuma svētceļnieku grupai, lai dotos uz Aglonu. Paldies visiem, kas palīdzēja šīm jauniešu dienām notikt. Dievs ir ļoti, ļoti labs!
Piektdiena - Jēzus ciešanu diena!
Viss sāk notikt tik ātri, ka nespēju vairs tikt līdzi notikumiem. Vakar sagaidījām pāvestu Bloņas pļavās. Pāvests aicināja mūs būt priecīgiem kristiešiem un nezaudēt cerību grūtībās. Garīgums balstās cilvēcībā. Prieks un līksmība, redzot pāvestu, bija neaprakstāma.
Vakarā satiksme bija bloķēta, tādēl devāmies uz vecpilsētu, kur lūdzāmies pie sv. Terēzes no Bērna Jēzus relikvijām.
Piektdien, latviešu katehēzē, arhibīskaps uzsvēra evaņģelizācijas nozīmi un Tezē kopienas brāļi aicināja uzņemt jauniešus no visas Eiropas Rīgā, jaunā gada priekšvakarā.
Pēc mākslas muzeja apmeklēšanas, gatavojamies krustaceļam Bloņas pļavās. Tiekamies rīt.
Svētceļojumi - praktiskas norādes!
Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu un noteikti tu arī esi jau domājis doties šajā ceļā. Bet varbūt tā ir tava pirmā reize, tādēļ vēlos mazliet pastāstīt un padalīties par savu svētceļojuma organizātora un dalībnieka pieredzi.
Tas, ka Tu vēlies iet šajā ceļā nav nejaušība – Dievs Tevi ļoti, ļoti mīl un vēlas satikties ar Tevi šajā ceļā. Tādēļ esi ar atvērtu sirdi, dzirdīgām ausīm un priecīgu prātu lai spētu saklausīt to, ko Viņš vēlas Tev teikt.
Svētceļojums jau no seniem laikiem simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve. Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.
Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā, Aglonā var svētceļot dažādos veidos. Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet ar kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.
Tomēr no Liepājas. Rīgas un citām Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī stingri noteikta kārtība, kura ir jārespektē.
Pāvests ir Krakovā!
Trešdiena. Rīts iesākās ar kopīgu katehēzi visiem latviski runājošiem, ko vadīja Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Baznīca, kurā notika katehēzes bija īpaša, jo draudze vēl tikai top un prāvests ir pilns ticības un cerības, ka Kungs parūpēsies. Kā pārsteigums visiem bija pēkšņa Francijas misionāra un priestera Daniela Anža parādīšanās. Viņš stāstīja par kristiešu vajāšanām gan Āzijā, gan Eiropā. Gender ideoloģija ir daudz graujošāka par nacismu un komunismu, jo uzbrūk pašam radības kronim - cilvēkam.
Pēc tam mēs devāmies apmeklēt dažādas Krakovas baznīcas un svētie ik uz soļa - Sv. Frassati, Terēze no Bērna Jēzus, Marija Magdalēna un citi.
Īpaša bija Chemin neuf rīkotā adorācija ābeļdārzā 😃 vakarā mums garām gandrīz pabrauca pāvests. Tiekamies rīt
Lēnām iesilstam
Jauniešu Dienas uzņem apgriezienus. Krakovas transporta sistēma "knapi elš". Vakar stundu gaidījām pusdienas, stundu sēdējām korķī. Tomēr pāri visām grūtībām, Krakovā valda jauniešu prieks, līksmība un Kunga klātbūtne. Atklāšanas svētajā Misē, Krakovas kardināls uzsvēra, ka no debesīm šīs jauniešu dienas vada svētie Jānis Pāvils II un Faustīne. Tagad braucam uz baznīcu, kur notiks arhibīskapa Zbigņeva katehēze latviski runājošiem. Tiksimies.
10 iemesli, kādēļ būtu jāiet svētceļojumos uz Aglonu!
Kad 80-to gadu beigās, vēl nelegāli cilvēki devās uz Aglonu, svētcēļojumi tika saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Tomēr cilvēka vislielākā atkarība ir grēks. Mūsdienās, kad mūsu mazā valsts tiek pārpludināta ar grēku ideoloģiju caur medijiem un citos veidos, kad jaunieši ir zaudējuši orientierus savā dzīvē, tad ir svarīgi garīgi atjaunoties. Šie svētcēļojumi augusta mēneša pirmajās divās nedēļās ir lielākā garīgā kustība Latvijā ar 3000 - 4000 cilvēku vienlaicīgu pārvietošanos. Ja skatāmies plašākā kontekstā, tad visās reliģijās ir klātesoši svētceļojuma elementi. Piemēram, islamā katram musulmanim vismaz reizi dzīvē ir jāveic "hadža" - svētceļojums uz Meku. Mūsu "Meka" ir debesis, uz kurām mēs svētceļojam ikdienā, visu dzīvi, un svētceļojumi uz sanktuārijiem ir kā simbols šim mūsu ikdienas svētceļojumam kopā ar Jēzu.
2. Svētceļojums ir iespēja neformālā gaisotnē iepazīt Baznīcu, garīdzniekus, pieiet pie grēksūdzes. Daudziem Latvijā ir radies nepareizs, izkropļots priekšstats par Dievu, Baznīcu, ticību un kristietību. Varbūt ir vērts pamēģināt un atbrīvoties no šiem steriotipiem un autentiski izbaudīt, ko nozīmē ticēt.
3. Sagatavoties kristības vai citiem sakramentiem. Daudzās grupās tiek piedāvāta iespēja intensīvā veidā sagatavoties kristībām un pirmajai Svētajai Komūnijai (iesvētei). Labs veids, kad to izdarīt.
Ceļš uz Krakovu
Nu tā. Ir pirmdiena un sēžam... nē, stāvam... nē, esam kā siļķes mucā vilcienā Bjalistoka Krakova. Speciāls vilciens tikai jauniešu dienu dalībniekiem. Visi dzied, spēlē ģitāras, slavē Dievu. Lielie "katoļu dziesmusvētki" 😃 sveicieni Latvijai.
Sestdiena un svētdiena Polijā
Iespaidu tik daudz un programma tik bagāta, ka neatliek laiks kaut ko uzrakstīt. Sestdien devāmies uz Lomžu, kur sapulcējās pārējās diecēzes grupas. Visvairāk bija itāļu, bet bija arī grupas no citām valstīm. Sākumā katedrālē bija smilšu kino, kurā iespaidīgā veidā tika attēlots Kristus ciešanu ceļš. Pēc tam, dziedot un priecājoties devāmies cauri visai pilsētai uz Dieva Žēlsirdības sanktuāriju, kurā sv. Misi celebrēja Ticības Doktrīnas kongregācijas prefekts, kardināls Gerherds Millers. Mises laikā jaunieši no Latvijas upurdāvanās pienesa zemi no Latvijas, simboliski to veltot Dievam. Tad sekoja nāciju festivāls, kur katra grupa prezentēja savu valsti. Vakarā atgriezāmies Kolno, kur bija spēļu un deju sadraudzības vakars. Svētdiena bija draudzes sv. Annas atlaidu diena, procesija un atpūta
Piektdiena - Jēzus ciešanu piemiņas diena
Šodien gājām pa mežu un lūdzāmies rožukroni un krustaceļu. Apceres lasīja gan poļu, gan mūsu jaunieši. Pēc tam sekoja peintbola spēle un loka šaušana. Pusdienās ar mums kopā bija pašvaldības pārstāvji, kas mūs atbalsta un palīdzēja, lai mēs te būtu. Mūs nemitīgi pavada policija, esam drošībā. Vakarā būs Tezē lūgšanu vakars
Brauciens ar kuģīti
Vietējie Kolnos draudzes jaunieši šodien bija sagatavojuši mums pārsteigumu - braucienu ar kuģīti pa ezeru. Šis apvidus Polijā ir ļoti bagāts ar ezeriem un upēm. Sajūta tāda, it kā būtu Latgalē. Rīt būs žēlsirdības darbu diena, kad dosimies uz slimnīcām un pansionātiem kalpot. Līdz rītam
Brīvdabas muzejs pie Lomžas
Ir ceturtdiena, 21.jūlijs. Vidzemes jaunieši šodien apmeklē Lomžas apkārtnes skaistākās vietas, arī tās, kuras ir saistītas ar Polijas kultūru un vēsturi
Tuvojamies Lomžai!
Pēc gara brauciena, tuvojamies mūsu sagatavošanās ceļa galamērķim - Lomžai, kur mūs jau ļoti gaida. Foto no autobusa
Info no Pasaules Jauniešu Dienām
Katru dienu manā blogā būs īsa informācija, foto, video un audio liecība no Pasaules Jauniešu Dienām. Tiekamies un sekojam līdzi.
Abonēt:
Ziņas (Atom)