sestdiena, 2013. gada 6. aprīlis

2 Lieldienu svētdiena - Dieva žēlsirdības svētdiena


Žēlsirdīgā Jēzus svētglezna. Tās tēlu māsa Faustīna redzēja vīzijā 1931. gada 22. februārī klostera cellē Plockā. "Vakarā, esot cellē," viņa raksta Dienasgrāmatā, "es ieraudzīju Jēzu Kristu, tērptu baltās drānās. Vienu roku Viņš bija pacēlis svētīšanai, bet otra pieskārās pie apģērba uz krūtīm. No apģērba uz krūtīm izplūda divi plaši stari: viens – sarkans, otrs – zilgans.(…) Nedaudz vēlāk Jēzus man teica: Uzglezno šo tēlu, ko tu redzi, un pieliec uzrakstu "Jēzu, es Tev uzticos."(Dienasgr. 47). Es vēlos, lai glezna (…) tiktu svinīgi iesvētīta pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Šai svētdienai ir jākļūst par Dieva Žēlsirdības svētkiem (Dienasgr.49).



Šīs svētgleznas saturs ir cieši saistīts ar šās svētdienas liturģiju. Šajā svētdienā Baznīca lasa Jāņa Evaņģēliju par augšāmcēlušā Jēzus Kristus parādīšanos augšistabā un Grēku nožēlošanas sakramenta iestādīšanu (Jņ. 19,17-18;33-37). Žēlsirdīgā Jēzus attēls apvieno sevī šos divus evaņģēliskos notikumus, kuri vispilnīgāk runā par Dieva mīlestību uz cilvēku.
 Šim Kristus attēlam raksturīgi divi starojumi. Kungs Jēzus, atbildot uz jautājumu par to nozīmi, teica: Zilganie stari apzīmē Ūdeni, kurš taisno dvēseles; sarkanie stari nozīmē Asinis, kas ir dvēseles dzīve.(…) Svētīgs tas, kurš dzīvos to gaismā (Dienasgr. 299). Kristības un Gandarīšanas sakraments šķīsta dvēseles, bet tās baro Svētā Euharistija, un šie divi starojumi apzīmē svētos sakramentus un dāvanas, kuras sniedz Svētais Gars, kura bibliskais simbols ir ūdens, kā arī Jauno Derību ar cilvēku, kas noslēgta Kristus Asinīs. 
 Žēlsirdīgā Jēzus svētgleznu bieži vien sauc par Dieva Žēlsirdības attēlu, un tas arī ir taisnīgi, jo tieši Kristus Lieldienu mistērijā visskaidrāk izpaužas Dieva mīlestība uz cilvēku.
Svētglezna ne tikai izpauž Dieva žēlsirdību, bet arī atgādina kristietim par paļāvību attiecībā uz Dievu un par žēlsirdību attiecībā pret tuvāko. Attēlā, pēc Jēzus Kristus norādījuma, ievietoti vārdi: "Jēzu, es Tev uzticos." Šis attēls, teica Kungs, atgādinās manas žēlsirdības prasības, pat visstiprākā ticība neko nelīdzēs, ja nebūs darbu (Dienasgr.742).         
     Šādu svētgleznas godināšanu, kas pamatota kristīgā uzticībā un žēlsirdībā, Kungs Jēzus Kristus saista ar īpašu apsolījumu: mūžīgo atpestīšanu, lielus sasniegumus kristīgās izaugsmes ceļā, laimīgas nāves žēlastību un citas žēlastības, kuras cilvēce paļāvībā lūgs Kungam Jēzum. Caur šo attēlu Es sniegšu dvēselēm daudz žēlastību, tāpēc vajag, lai katrai dvēselei tas būtu pieejams (Dienasgr. 570).

  Dieva Žēlsirdības svētki. Šie svētki ir vissvarīgākā Dieva žēlsirdības pielūgsmes forma no tām, kuras atklātas māsai Faustīnai. Pirmo reizi par šo svētku iedibināšanu Kungs Jēzus runāja 1931. gadā Plockā, kad izteica savu vēlēšanos par svētgleznas veidošanu. Viņš teica māsai Faustīnai: (…) Es vēlos, lai būtu Žēlsirdības svētki, lai attēls, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi iesvētīts pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Šai svētdienai jākļūst par Žēlsirdības svētkiem. 
     Šo svētku lielums saistās ar Jēzus Kristus dotajiem brīnumainajiem apsolījumiem. Kurš šajā dienā tuvosies Dzīvības avotam, - teica Jēzus Kristus, - tas iegūs pilnīgu grēku piedošanu un izglābšanu no soda (Dienasgr. 300). Šajā dienā ir atvērti manas žēlsirdības dziļumi, Es izleju veselu jūru žēlastību uz dvēseli, kura tuvojas manas žēlsirdības avotam; (…) lai neviena dvēsele nebīstas tuvoties Man, pat ja viņas grēki ir kā purpurs (Dienasgr.699).
    Lai iegūtu šīs lielās žēlastības, jāizpilda Dieva žēlsirdības pielūgsmes noteikumi (paļāvība uz Dieva labestību un darbīga mīlestība uz tuvāko), jābūt Dieva žēlastības stāvoklī (pēc grēksūdzes) un cienīgi jāpieņem Svētā Komūnija. Neviena dvēsele neiegūs taisnošanu, kamēr pilnīgā paļāvībā nevērsīsies pie manas žēlsirdības, paskaidroja Jēzus Kristus, un šim nolūkam pirmajai svētdienai pēc Lieldienām jākļūst par Žēlsirdības svētkiem, un garīdzniekiem šajā dienā jāstāsta par manu lielo un neizmērojamo žēlsirdību (Dienasgr. 570).

Dieva Žēlsirdības kronītis. Šo kronīti Kungs atklāja māsai Faustīnai Viļņā 1935. gada 13.-14. septembrī kā lūgšanu par Dieva dusmu novēršanu un piedošanu (Dienasgr.474-476). 
    Lūdzoties šo kronīti, Dievam Tēvam upurējam Jēzus Kristus Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību par savu, savu tuvāko un visas pasaules grēku piedošanu, savienojoties ar Jēzus upuri,  atbildam uz mīlestību,  ar kādu Debesu Tēvs apveltī savu Dēlu un caur Viņu – visus cilvēkus.
Šajā kronītī ietverta arī lūgšana "Apžēlojies par mums un visu pasauli" un tādā veidā īstenojam žēlsirdības darbu. Pilnīgā paļāvībā uz Dievu un izpildot katras labas lūgšanas noteikumus (pazemība, neatlaidība, samierināšanās ar Dieva gribu), ticīgie var sagaidīt Kristus apsolījumu izpildīšanos, īpaši attiecībā uz nāves stundu: pestīšanas žēlastību un mierīgu nāvi. Šīs žēlastības saņems ne tikai tie cilvēki, kuri lūdzas šo kronīti, bet arī mirstošie, par kuriem kādi citi šādi lūdzas. Kad pie mirstošā lūdzas šo kronīti, teica Jēzus, nomierinās Dieva dusmas, neizsmeļama žēlsirdība apņem dvēseli (Dienasgr.811). Apsolījums skan šādi: Tam, kurš lūgsies šo kronīti, Man patiks dot visu, ko viņš Man lūgs (Dienasgr.1541), ja tas (…) saskanēs ar Manu gribu (Dienasgr. 1731). Jo viss, kas nav saistīts ar Dieva gribu, nenāk cilvēkam par labu, īpaši viņa mūžīgajai dzīvei.     
Lūdzoties šo kronīti, citreiz teica Kungs Jēzus, tu tuvini Man cilvēci (Dienasgr.929). Dvēseles, kuras lūgsies šo kronīti, tiks manas žēlsirdības apņemtas jau šajā dzīvē, bet sevišķi – nāves stundā (Dienasgr.754).

Žēlsirdības stunda. 1937. gada oktobrī apstākļos, kurus māsa Faustīna nav sīki aprakstījusi, Kungs Jēzus Kristus vēlēja pieminēt Viņa nāves stundu. Ik reizi, kad tu dzirdēsi pulksteni nositam trīs dienā, pilnīgi atdodies manai žēlsirdībai, to cildinot un pielūdzot, piesauc žēlsirdības visvareno spēku visas cilvēces dēļ, bet visvairāk nelaimīgo grēcinieku dēļ, jo šajā minūtē tā pilnīgi atvērsies uz katru dvēseli (Dienasgr. 1572).
Kungs Jēzus Kristus noteica arī, kā lūgties šajā brīdī: Centies šajā stundā iet Krustaceļu (ja to neliedz pienākumi), ja to nevarēsi, tad ieej kaut uz minūti kapelā un zemojies manas Sirds priekšā, kas ir Svētajā Euharistijā, žēlsirdības pilna, bet ja nav iespējams ieiet kapelā, lūdzies tur, kur tu būsi, – kaut īsu brīdi (Dienasgr. 1572).
Priesteris I. Ružickis norāda uz trīs noteikumiem, lai lūgšanas, kuras sūtām šai stundā, tiktu uzklausītas: lūgšanā jāvēršas pie Jēzus Kristus; jālūdzas pulksten trijos dienā  jāpagodina Jēzus Kristus ciešanu nopelni. Šajā stundā, apsolīja Kungs Jēzus, tu izlūgsi visu sev un citiem, šajā stundā nonāca žēlastība visai pasaulei, žēlsirdība uzvarēja taisnību (Dienasgr.1572).

Žēlsirdības kulta sludināšana. Starp Dieva žēlsirdības pagodināšanas formām priesteris I. Ružickis nosauc arī žēlsirdības kulta izplatīšanu, jo arī tas saistās ar dažiem Kristus apsolījumiem. Dvēseles, kuras izplata manas žēlsirdības kultu, Es sargāju visā viņu dzīves laikā, kā rūpīga māte savu bērniņu, un nāves stundā Es būšu viņām nevis Tiesnesis, bet Žēlsirdīgais Pestītājs (Dienasgr. 1075).
Dieva žēlsirdības pielūgsmes būtība ir kristīga uzticība Kungam Dievam un darbīga  mīlestība uz tuvāko. Kungs vēlas savu radījumu uzticību (Dienasgr.1059) un lai tie dara žēlsirdības darbus: rīcībā, ar vārdu vai lūgšanu. Tev vienmēr un visur vajag parādīt žēlsirdību tuvākajiem, tu nedrīksti no tā izvairīties, atteikties vai liegties to darīt (Dienasgr.742). Kristus vēlas, lai Viņa godinātāji dienas laikā veiktu vismaz vienu mīlestības darbu savam tuvākajam.
Dieva žēlsirdības kulta sludināšana obligāti neprasa daudz vārdu, bet vienmēr – kristīgu ticību, uzticību Dievam un vēlēšanos būt žēlsirdīgam. Šādas kalpošanas priekšzīmi savā dzīvē rādīja māsa Faustīna. 

 Māsa M. Elizabete Siepaka 
                                                                                                Dievmātes Žēlsirdības ordenī
(izvilkums no  māsas Faustīnes Dienasgrāmatas)      

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru