Žēlsirdīgā Jēzus svētglezna. Tās
tēlu māsa Faustīna redzēja vīzijā 1931. gada 22. februārī klostera cellē
Plockā. "Vakarā, esot cellē," viņa raksta Dienasgrāmatā,
"es ieraudzīju Jēzu Kristu, tērptu baltās drānās. Vienu roku Viņš bija
pacēlis svētīšanai, bet otra pieskārās pie apģērba uz krūtīm. No apģērba uz
krūtīm izplūda divi plaši stari: viens – sarkans, otrs – zilgans.(…) Nedaudz
vēlāk Jēzus man teica: Uzglezno šo tēlu, ko tu redzi, un pieliec uzrakstu
"Jēzu, es Tev uzticos."(Dienasgr.
47). Es vēlos, lai glezna (…) tiktu svinīgi iesvētīta pirmajā
svētdienā pēc Lieldienām. Šai svētdienai ir jākļūst par Dieva Žēlsirdības
svētkiem (Dienasgr.49).
Šīs
svētgleznas saturs ir cieši saistīts ar šās svētdienas liturģiju. Šajā
svētdienā Baznīca lasa Jāņa Evaņģēliju par augšāmcēlušā Jēzus Kristus
parādīšanos augšistabā un Grēku nožēlošanas sakramenta iestādīšanu (Jņ.
19,17-18;33-37). Žēlsirdīgā Jēzus attēls apvieno sevī šos divus evaņģēliskos
notikumus, kuri vispilnīgāk runā par Dieva mīlestību uz cilvēku.
Šim Kristus attēlam raksturīgi divi starojumi.
Kungs Jēzus, atbildot uz jautājumu par to nozīmi, teica: Zilganie stari
apzīmē Ūdeni, kurš taisno dvēseles; sarkanie stari nozīmē Asinis, kas ir
dvēseles dzīve.(…) Svētīgs tas, kurš dzīvos to gaismā (Dienasgr. 299).
Kristības un Gandarīšanas sakraments šķīsta dvēseles, bet tās baro Svētā
Euharistija, un šie divi starojumi apzīmē svētos sakramentus un dāvanas, kuras
sniedz Svētais Gars, kura bibliskais simbols ir ūdens, kā arī Jauno Derību ar
cilvēku, kas noslēgta Kristus Asinīs.
Žēlsirdīgā Jēzus svētgleznu bieži vien sauc
par Dieva Žēlsirdības attēlu, un tas arī ir taisnīgi, jo tieši Kristus
Lieldienu mistērijā visskaidrāk izpaužas Dieva mīlestība uz cilvēku.
Svētglezna
ne tikai izpauž Dieva žēlsirdību, bet arī atgādina kristietim par paļāvību
attiecībā uz Dievu un par žēlsirdību attiecībā pret tuvāko. Attēlā, pēc Jēzus
Kristus norādījuma, ievietoti vārdi: "Jēzu, es Tev uzticos." Šis
attēls, teica Kungs, atgādinās manas žēlsirdības prasības, pat
visstiprākā ticība neko nelīdzēs, ja nebūs darbu (Dienasgr.742).
Šādu svētgleznas godināšanu, kas pamatota
kristīgā uzticībā un žēlsirdībā, Kungs Jēzus Kristus saista ar īpašu
apsolījumu: mūžīgo atpestīšanu, lielus sasniegumus kristīgās izaugsmes ceļā,
laimīgas nāves žēlastību un citas žēlastības, kuras cilvēce paļāvībā lūgs
Kungam Jēzum. Caur šo attēlu Es sniegšu dvēselēm daudz žēlastību, tāpēc
vajag, lai katrai dvēselei tas būtu pieejams (Dienasgr. 570).
Dieva Žēlsirdības svētki. Šie
svētki ir vissvarīgākā Dieva žēlsirdības pielūgsmes forma no tām, kuras
atklātas māsai Faustīnai. Pirmo reizi par šo svētku iedibināšanu Kungs Jēzus
runāja 1931. gadā Plockā, kad izteica savu vēlēšanos par svētgleznas veidošanu.
Viņš teica māsai Faustīnai: (…) Es vēlos, lai būtu Žēlsirdības svētki, lai
attēls, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi iesvētīts pirmajā svētdienā
pēc Lieldienām. Šai svētdienai jākļūst par Žēlsirdības svētkiem.
Šo svētku lielums saistās ar Jēzus Kristus
dotajiem brīnumainajiem apsolījumiem. Kurš šajā dienā tuvosies Dzīvības
avotam, - teica Jēzus Kristus, - tas iegūs pilnīgu grēku piedošanu un
izglābšanu no soda (Dienasgr. 300). Šajā dienā ir atvērti manas
žēlsirdības dziļumi, Es izleju veselu jūru žēlastību uz dvēseli, kura tuvojas
manas žēlsirdības avotam; (…) lai neviena dvēsele nebīstas tuvoties Man, pat ja
viņas grēki ir kā purpurs (Dienasgr.699).
Lai iegūtu šīs lielās žēlastības, jāizpilda
Dieva žēlsirdības pielūgsmes noteikumi (paļāvība uz Dieva labestību un darbīga
mīlestība uz tuvāko), jābūt Dieva žēlastības stāvoklī (pēc grēksūdzes) un
cienīgi jāpieņem Svētā Komūnija. Neviena dvēsele neiegūs taisnošanu, kamēr
pilnīgā paļāvībā nevērsīsies pie manas žēlsirdības, paskaidroja Jēzus
Kristus, un šim nolūkam pirmajai svētdienai pēc Lieldienām jākļūst par
Žēlsirdības svētkiem, un garīdzniekiem šajā dienā jāstāsta par manu lielo un
neizmērojamo žēlsirdību (Dienasgr. 570).
Dieva Žēlsirdības kronītis. Šo kronīti Kungs atklāja māsai Faustīnai Viļņā
1935. gada 13.-14. septembrī kā lūgšanu par Dieva dusmu novēršanu un piedošanu
(Dienasgr.474-476).
Lūdzoties šo kronīti, Dievam Tēvam upurējam
Jēzus Kristus Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību par savu, savu tuvāko un
visas pasaules grēku piedošanu, savienojoties ar Jēzus upuri, atbildam uz mīlestību, ar kādu Debesu Tēvs apveltī savu Dēlu un caur
Viņu – visus cilvēkus.
Šajā
kronītī ietverta arī lūgšana "Apžēlojies par mums un visu pasauli" un
tādā veidā īstenojam žēlsirdības darbu. Pilnīgā paļāvībā uz Dievu un izpildot
katras labas lūgšanas noteikumus (pazemība, neatlaidība, samierināšanās ar
Dieva gribu), ticīgie var sagaidīt Kristus apsolījumu izpildīšanos, īpaši
attiecībā uz nāves stundu: pestīšanas žēlastību un mierīgu nāvi. Šīs žēlastības
saņems ne tikai tie cilvēki, kuri lūdzas šo kronīti, bet arī mirstošie, par
kuriem kādi citi šādi lūdzas. Kad pie mirstošā lūdzas šo kronīti, teica
Jēzus, nomierinās Dieva dusmas, neizsmeļama žēlsirdība apņem dvēseli
(Dienasgr.811). Apsolījums skan šādi: Tam, kurš lūgsies šo kronīti, Man
patiks dot visu, ko viņš Man lūgs (Dienasgr.1541),
ja tas (…) saskanēs ar Manu gribu (Dienasgr. 1731). Jo viss, kas nav
saistīts ar Dieva gribu, nenāk cilvēkam par labu, īpaši viņa mūžīgajai
dzīvei.
Lūdzoties
šo kronīti, citreiz teica Kungs Jēzus, tu tuvini Man cilvēci (Dienasgr.929).
Dvēseles, kuras lūgsies šo kronīti, tiks manas žēlsirdības apņemtas jau šajā
dzīvē, bet sevišķi – nāves stundā (Dienasgr.754).
Žēlsirdības stunda. 1937. gada oktobrī apstākļos, kurus māsa Faustīna nav
sīki aprakstījusi, Kungs Jēzus Kristus vēlēja pieminēt Viņa nāves stundu. Ik
reizi, kad tu dzirdēsi pulksteni nositam trīs dienā, pilnīgi atdodies manai
žēlsirdībai, to cildinot un pielūdzot, piesauc žēlsirdības visvareno spēku
visas cilvēces dēļ, bet visvairāk nelaimīgo grēcinieku dēļ, jo šajā minūtē tā
pilnīgi atvērsies uz katru dvēseli (Dienasgr. 1572).
Kungs
Jēzus Kristus noteica arī, kā lūgties šajā brīdī: Centies šajā stundā iet
Krustaceļu (ja to neliedz pienākumi), ja to nevarēsi, tad ieej kaut uz minūti
kapelā un zemojies manas Sirds priekšā, kas ir Svētajā Euharistijā, žēlsirdības
pilna, bet ja nav iespējams ieiet kapelā, lūdzies tur, kur tu būsi, – kaut īsu
brīdi (Dienasgr. 1572).
Priesteris
I. Ružickis norāda uz trīs noteikumiem, lai lūgšanas, kuras sūtām šai stundā,
tiktu uzklausītas: lūgšanā
jāvēršas pie Jēzus Kristus; jālūdzas
pulksten trijos dienā jāpagodina
Jēzus Kristus ciešanu nopelni. Šajā
stundā, apsolīja Kungs Jēzus, tu izlūgsi visu sev un citiem, šajā stundā
nonāca žēlastība visai pasaulei, žēlsirdība uzvarēja taisnību (Dienasgr.1572).
Žēlsirdības kulta sludināšana. Starp
Dieva žēlsirdības pagodināšanas formām priesteris I. Ružickis nosauc arī žēlsirdības
kulta izplatīšanu, jo arī tas saistās ar dažiem Kristus apsolījumiem. Dvēseles,
kuras izplata manas žēlsirdības kultu, Es sargāju visā viņu dzīves laikā, kā
rūpīga māte savu bērniņu, un nāves stundā Es būšu viņām nevis Tiesnesis, bet
Žēlsirdīgais Pestītājs (Dienasgr. 1075).
Dieva
žēlsirdības pielūgsmes būtība ir kristīga uzticība Kungam Dievam un
darbīga mīlestība uz tuvāko. Kungs vēlas
savu radījumu uzticību (Dienasgr.1059) un lai tie dara žēlsirdības
darbus: rīcībā, ar vārdu vai lūgšanu. Tev vienmēr un visur vajag parādīt
žēlsirdību tuvākajiem, tu nedrīksti no tā izvairīties, atteikties vai liegties
to darīt (Dienasgr.742). Kristus vēlas, lai Viņa godinātāji dienas laikā
veiktu vismaz vienu mīlestības darbu savam tuvākajam.
Dieva
žēlsirdības kulta sludināšana obligāti neprasa daudz vārdu, bet vienmēr –
kristīgu ticību, uzticību Dievam un vēlēšanos būt žēlsirdīgam. Šādas kalpošanas
priekšzīmi savā dzīvē rādīja māsa Faustīna.
Māsa M. Elizabete Siepaka
Dievmātes
Žēlsirdības ordenī
(izvilkums no māsas Faustīnes Dienasgrāmatas)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru