Sprediķis Lieldienu VI svētdienā (Vatikāna radio)

Kristus ir Augšāmcēlies!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien, lasot Jāņa evaņģēlija 14. nodaļu esam kopā ar Jēzu un apustuļiem nonākuši pēdējo vakariņu telpā. Jēzus sarunājas ar saviem mācekļiem. Ir īpašs laiks pirms viņa lielajām ciešanām un nāves. Apustulis Toms jautā Jēzum, kā atrast ceļu uz debesīm. Jēzus saka: „Es esmu Ceļš, Patiesība un Dzīvība!” (Jņ 14,6) Savukārt apustulis Filips priekā iesaucas: „Rādi mums Tēvu un mums pietiks!” (Jņ 14,8) Savukārt apustulis Jūda, atbildot uz Jēzus teikto par Savu klātbūtni cilvēku vidū pēc Vasarssvētkiem jautā: „Kāpēc Tu gribi parādīties mums, bet ne pasaulei?” (Jņ 14,22)

Līdz Vasarsvētkiem, līdz Svētā Gara nonākšanai viss Jēzus teiktais apustuļiem bija tikai kā abstrakcija un teorija. Viņi neko nesaprata. Tikai tas, kurš ir atdzimis no augšienes, kurš ir atvērts Dieva mīlestībai, kas šo mīlestību ir piedzīvojis caur Svētā Gara darbību, spēj satikties ar Augšāmcēlušos Kungu. „Rādi, Kungs mums Tēvu un mums pietiks.” Jēzus saka: „Kas redz mani, redz Tēvu.” (Jņ 14,9) Redzēt Dievu un būt kopā ar Viņu ir vislielākā laime un ilgas kristietim. Jēzus tāpēc ir nācis šeit uz zemi, lai šīs mūsu ilgas piepildītu. Jaunava Marija, kurai veltīto mēnesi mēs iesākam ir kontemplācijas Sieviete. Svētīgais pāvests Jānis Pāvils II dokumentā: „Jaunajā tūkstošgadē ieejot” aicina ikvienu kristieti un visu Baznīcu kontemplēt, apcerēt Kristus Vaigu ar Marijas skatienu. Marija, tieši pasludināšanas brīdī, dzirdot pārsteidzošo Dieva plānu, kāds tam ir attiecībā uz Viņu, saglabā mieru un prieku. Miers un prieks ir Svētā Gara dāvanas, pēc šīm dāvanām mēs varam atpazīt Svētā Gara klātbūtni kristietī. Arī mūsu dzīvēs ir klātesošas dažādas pārbaudījumu situācijas un neatrisināmas, nesaprotamas lietas. Ja esam kopā ar Kristu, tad Svētajā Garā spējam atpazīt un risināt visas grūtās dzīves situācijas. Marija, Dzīvā Dieva Derības Telts, Jaunās Derības patiesais „Tabernakuls” ir visas Baznīcas pirmtēls. Viņa visus vārdus, kurus dzirdēja no Dieva, dziļi noglabāja savā sirdī. Pāvests Benedikts XVI savā grāmatā par Jēzus bērnību „Jēzus no Nacaretes”, atsaucoties uz Baznīcas tēviem, uzsver, ka Dievs mūsos piedzimst caur ticību un kristību, caur kuru Logoss, Vārds pilnīgi no jauna mūsos ienāk un dara mūs par Dieva bērniem.

Ko nozīmē redzēt Tēvu, redzēt Dievu? Tas nozīmē palikt Viņā. Nevis stāvēt anonīmi blakus, līdzīgi kā pārpildītā sabiedriskā transportā mēs esam cieši līdzās viens otram, bet īstenībā paliekam svešinieki. Nē. Būt ciešās komūnijas attiecībās ar Dievu, pildot Viņa baušļus, mēginot līdzināties Jēzum. Svētais Gars ir tas, kas ieved mūs dziļākā vienotībā, komūnijā ar Tēvu un Dēlu. Ļausim, lai Svētais Gars, kurš jau ir izliets pār visu Miesu – Baznīcu Vasarsvētkos vēl spēcīgāk mūs katru pārņem un piepilda, lai mēs, kopā ar apustuli Pāvilu varam teikt: „Dzīvoju vairs ne es, bet manī dzīvo Kristus!” (Gal 2,20)