Kas ir Baznīcas Sociālā Mācība?


"Kristīgā Atklāsme [..] ved pie dziļākas sabiedriskās dzīves likumu izpratnes." Baznīca saņem no Evaņģēlija pilnu atklāsmi par patiesību, kas attiecas uz cilvēku. Izpildot savu Evaņģēlija sludināšanas misiju, Baznīca Kristus vārdā liecina cilvēkam par viņa personas cieņu un viņa aicinājumu dzīvot personu kopībā; Baznīca tam māca taisnības un miera prasības saskaņā ar dievišķo gudrību.

Baznīca izsaka morālo spriedumu ekonomiskajās un sabiedriskajās lietās tad, "kad to prasa personas pamattiesības un dvēseļu pestīšana".  Morāles lietās Baznīcas sūtība atšķiras no politiskās varas sūtības: Baznīca rūpējas par kopējā labuma laicīgajiem aspektiem tik daudz, cik tie ir pakārtoti augstākajam Labumam, mūsu galīgajam mērķim. Tā cenšas iedvest pareizo stāju attiecībā pret pasaulīgajiem labumiem un sociāli ekonomiskajām saitēm.
Baznīcas sociālā mācība attīstījās 19. gs., kad Evaņģēlijs nonāca saskarsmē ar moderno industriālo sabiedrību, tās jaunajām struktūrām, kas tika izveidotas patēriņa preču ražošanai, tās jauno sabiedrības, valsts un varas koncepciju, tās jaunajām darba un īpašuma formām. Baznīcas mācības attīstība ekonomisko un sociālo jautājumu jomā apliecina tās mācības pastāvīgo vērtību, kā arī Baznīcas Tradīcijas, kas ir vienmēr dzīva un darbīga, patieso jēgu.


Baznīcas sociālā mācība ir strukturēta doktrīna, kas veidojas, Baznīcai vēstures gaitā skaidrojot notikumus saskaņā ar Jēzus Kristus atklāto Vārdu visā tā veselumā un ar Svētā Gara palīdzību. Jo vairāk šī mācība iedvesmo ticīgo cilvēku rīcību, jo pieņemamāka tā kļūst labas gribas cilvēkiem.

Baznīcas sociālā mācība piedāvā domāšanas principus; tā formulē vērtēšanas kritērijus un piedāvā darbības virzienus:
Jebkura sistēma, kurā sabiedriskās attiecības tiktu noteiktas, vadoties vienīgi no ekonomiskajiem faktoriem, ir pretrunā ar cilvēka un viņa rīcības dabu.

Teorija, saskaņā ar kuru ekonomiskās darbības vienīgais likums un galamērķis ir peļņa, nav morāliski pieņemama. Nesakārtota naudas kāre vienmēr izraisa ļaunas sekas. To jāuzskata par vienu no cēloņiem daudzu konfliktu, kuri posta sabiedrisko kārtību, izraisīšanā.
Sistēma, kas "ignorē atsevišķu personu un grupējumu pamattiesības, upurējot tās ražošanas kopējās organizācijas dēļ", ir pretrunā ar cilvēka cieņu. Jebkura rīcība, kas padara cilvēkus par vienkāršiem līdzekļiem peļņas iegūšanai, paverdzina cilvēku, noved līdz naudas dievināšanai un veicina ateisma izplatīšanos. "Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonai." ( Mt 6, 24; Lk 16, 13)

Baznīca ir noraidījusi totalitārās un ateistiskās ideoloģijas, kas mūsu laikmetā saistās ar "komunismu" un "sociālismu". Sistēmās, kas vadās pēc "kapitālisma" principiem, valda individuālisms un tirgus likumam ir absolūta virsroka pār cilvēka darbu; tas Baznīcai arī nav pieņemams. Ekonomikas regulēšana vienīgi ar centralizētas plānošanas palīdzību pašos pamatos sagrauj sabiedriskās saites, bet ja tā tiek regulēta, vadoties vienīgi pēc tirgus likuma, tad netiek ievērots sociālais taisnīgums, "jo pastāv daudzas cilvēku vajadzības, kuras nevar apmierināt tirgus". Kopējā labuma dēļ jāveicina saprātīga tirgus un ekonomisko iniciatīvu regulēšana saskaņā ar taisnīgu vērtību skalu.

Pārpublicēts no www.katolis.lv
Sal. Katoliskās Baznīcas katehisms, 2419- 2425

4 komentāri:

  1. Saprotams,ka neviena esošā varas sistēma tā īsti nav pieņemama, bet varbūt tāpēc būtu jāievieš teokrātiska valsts pārvalde.

    AtbildētDzēst
  2. Vai šajā rakstā ir nojaušams, ka Baznīca vēlas ieviest teokrātisku valsts pārvaldi?

    AtbildētDzēst
  3. Baznīcas soc. mācībai, LR konstituc. likumam ir jābūt soc. uzņēmējdarbības pamatā. Piekrītu! Ir nepieciešams, lai nodoms ar darbību sakristu. Ja nodoms sakrīt ar Dieva Baušļiem, tad arī darbība tiks vērtēta kā soc. taisnīga. Nepatīk, kad priesteri kritizē valdošo varu, jo medijos kritika, komentāri, politiķu izteikumi ik pēc s tiek publicēti, iepostoti. No priesteriem nav vēlmes publiski dzirdēt sarunas par politiku, jo ir ekonomisti, politologi, žurnalisti u.c. profesijas pārstāvji, kas apzinās, kādi likumi ir jāpieņem, lai sabiedrības lielākā daļa būtu laimīga, dzīvotu pārticībā, tāpēc neredzu jēgu priesteriem kritizēt valdošo varu. Arī kat. baznīcas finansiālais stāvoklis ir neskaidrs, netiek ievērots transperancy princips, t.i., kam tiek nauda atvēlēta, cik lielā apmērā nekur nav norādīta. Labāk palīdziet katoļiem praktiski, lai grūtākajos dzīves momentos, pārbaudījumos varētu vērsties arī pie Jums - priesteriem, jo trūkst reālas komunikācijas katoļu starpā. Ja šo saiti varēsiet izveidot, tad arī būs izmaiņas sabiedrībā vērojamas.

    AtbildētDzēst
  4. Daļēji jums piekrītu. Vara ir jākristizē, jo Baznīcai ir pienākums būt par pretošanās zīmi un norādīt uz maldiem. Tādā veidā baznīca īsteno savu mācīšanas funkciju. Un šajā mācīšanas funkcijā ietilpst arī izteikumi par laicīgām realitātēm evaņģēlija gaismā. Galvenais izaicinājums man, kā garīdzniekam nākotnē - aicināt saprast ikvienu katoļi, ka Baznīca nepieder tikai garīdzniekiem. Ka ikvienam ticīgajam aktīvi ir jāiesaistās gan pašas Baznīcas, gan sabiedrības veidošanā. Plaisa veidojas no abām pusēm. Pet Svētais Gars spēj aizpildīt visas plaisas.

    AtbildētDzēst