Aicinājums uz konsekrēto dzīvi!

Rit konsekrēto dzīves gads. Daudziem vārds "konsekrēts" šķiet svešs, tāls un pat varbūt pat atbaidošs. Daudziem tas saistās ar steriotipu, ka ir cilvēki, kuri vai nu nelaimīgi iemīlējušies, vai arī viņiem dzīvē nav gājis labi, un tad viņi meklē mierinājumu klosterī vai kā savādāk. Tomēr patiesība ir pavisam cita. Dievs pats izvēlas tos kurus Viņš grib, tomēr respektējot aicinātā brīvo gribu. Dievs neuzspiež aicinājumu, bet delikāti piedāvā. Un šeit ir visas problēmas "sakne".

Es ticu un zinu, ka Dievs Latvijā ir izraudzījis, izredzējis daudz puišu un meiteņu savam darbam Baznīcā kā konsekrētām personām - garīdzniekiem, klosterbrāļiem un māsām. Tikai, diemžēl, daudzi no viņiem tā arī savas dzīves laikā nesadzird un netsaucas šim aicinājumam. Dievs, protams, respektē cilvēka brīvību un svētī šos cilvēkus arī laulības dzīvē vai citādi. Tomēr, kaut kas labs tiek palaists garām. Dieva Valstības izplatīšana "buksē". Šķiet dīvaini! Kā Dievam var kaut kas "buksēt", neiet?

Jā, tas ir liels noslēpums. Dievs var visu, tomēr Viņš visu tā ir iekārtojis, ka Viņš respektē cilvēka brīvību, brīvo gribu un ir dibinājis Baznīču, kurā ir klātesoša gan dievišķā, gan cilvēciskā dimensija. Mīlestība ir brīva, tā nkead neuzspiež sevi. Tādēļ gribu iedrošināt visus - garīdzniekus, draudzes un ticīgos cilvēkus - ja tikai pamanām, ka kādu personu Dievs varētu būt izraudzījis konsekrētam aicinājumam - neslāpēsim to. Tieši otrādi! Atbalstīsim šo cilvēku ar lūgšanām, palīdzēsim viņam atrast labu garīgo vadītāju, mudināsim un sekmēsim viņa aicinājumu.

Puiši! Seminārs Rīgā stāv pustukšs. Mums ir daudz draudžu, kurām nav prāvestu, priesteri ir "pārstrādājušies", jo "pļaujas lauks ir liels, bet strādnieku maz". Varbūt tieši tevi Dievs aicina doties šajā druvā? Varbūt tieši tu esi Kunga aicinātais māceklis? Padomā par to, lūdzies, meklē garīgo vadītāju un dodies uz Semināru. Būt par priesteri ir visskaistākais, kas cilvēka dzīvē var būt. Es to nekad neesmu nožēlojis un zinu, ka arī tu to nekad nenožēlos. Nebaidies, pamēģini! Lūgšos par tevi!

Konsekrētās dzīves gadā vēl šāds piedāvajums:

Katru dienu arvien vairāk cilvēku iesaistās lūgšanā par jauniem aicinājumiem uz priesterību un uz Dievam veltītu dzīvi!...
Posted by Māsas kalpones on piektdiena, 2015. gada 8. maijs

Vasaras nometne jauniešiem “Campo Jēzus 2015”

Konservatīvismu vai liberālismu? Ko izvēlēties?

Šodien Polijā notika prezidenta vēlēšanas. Neskatoties uz iepriekšējām sabiedriskās domas aptaujām, uzvarēja konservatīvo spēku "Likums un taisnīgums" (PIS) pārstāvjis Adrzej Duda, atstājot aiz sevis pārējos kandidātus. Arī nesenās vēlēšanas Lielbritānijā un citur parāda, ka cilvēkos atgriežas vēlme pēc konservatīvām, stabilām vērtībām, un ka liberālisms, nihilisms, skepticisms nespēj dod drošību viņu dzīvēs. Bet kā ir Latvijā?

Kā priesteris nevēlos cilvēkiem diktēt un teikt ko un kā balsot vēlēšanās. Tomēr, pēdējos gadus vērojot politisko "virtuvi", ir skaidri redzamas dažas iezīmes:

Partija "Vienotība" ilgu laiku vēlējās iet vidusceļu starp konservatīvo un liberālo "spārnu". Tomēr pēdējo laiku notikumi, īpaši ar mūsu "lepno" ministru parāda, ka tā aizvien vairāk ar savu rīcību sevi polarizē kā radikāli liberālo spārnu, kas atbalsta abortus, kontraceptīvo mentalitāti, homoseksuālisma propogandu (nemaz nejautājot ko paši šie cilvēki domā), "gender" ideoloģiju, u.t.t. Tomēr arī šajā partijā ir cilvēki, kuru viedoklis atbilst Katoliskās Baznīcas mācībai, bet šādi cilvēki tajā kļūst aizvien mazāk.

Partija "Saskaņa", "jūtīgajos" jautājumos nav skaidri izteikusies un šobrīd iet mēreno "laipošanas" ceļu, kaut vismaz publiski neaizstāv un nemēģina "dzīt" caur liberālās "eiropeiskās" idejas.

Partija "Nacionālā apvienība" šobrīd visdrosmīgāk Saiemā un citur aizstāv nedzimuša bērna tiesības un visvairāk iestājas par tradicionālās ģimenes, nacionālajām un konservatīvajām vērtībām.

Partija "Zaļo un zemnieku savienība". Līdzīgi kā "Saskaņa", skaidri nepauž savu nostāju Baznīcai svarīgajos jautājumos, tomēr vairākos balsojumos ir redzams, ka vairāk tomēr sliecas atbalstīt nacionālās un tradicionālās ģimeniskās vērtības.

Pārējās divas partijas ir samērā jaunas, tādēļ viņu viedokli pagaidām ir grūti "nolasīt".

Noslēgumā vēlos teikt, ka nav viennozīmīgu labu vai sliktu partiju. Katrā partijā ir cilvēki, kas ir kristieši, katoļi un Baznīcai lojāli cilvēki. Tomēr tajās ir arī cilvēki, kas īpaši aktīvi cīnās pret Baznīcu un tās vērtībām. Ir partijas, kas vairāk ir pozicionējušas sevi uz ekonomiskajiem jautājumiem, citas uz nacionāliem, sabiedriskiem, u.c. jautājumiem. Mūsu, kā LR pilsoņu, vēlētāju pienākums ir jau tagad atbildīgi sekot līdzi tam, ko dara mūsu priekšstāvji, atbildīgi pieņemt lēmumus, lai vēlēšanās izdarītu atbildīgu spriedumu un atbildīgi nobalsotu. Mēs, kā katoļi esam arī šīs valsts pilsoņi un mums ir jābūt atbildīgiem par to kas notiek mūsu valstī. Lūgsim par to un rīkosimies.

"In Vitro" mākslīgā apaugļošana. Vai patiešām tik nevainīgi?

2012. gadu Veselības ministrija Latvijā pasludina par Mātes un bērna veselības gadu. Lai virzītu demogrāfiju kā starpnozaru prioritāti un būtiski uzlabotu mātes un bērna veselību, Veselības ministrijā izstrādāts Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.-2014.gadam.

Plāns sagatavots atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu uzdevumam uzlabot mātes un bērna veselību, kā arī samazināt zīdaiņu mirstību. Viens no plānā iecerētajiem pasākumiem ir neauglības ārstēšanas (t.sk. medicīniskās apaugļošanas) iekļaušana valsts apmaksātajos pakalpojumos, kas ietver arī vienotu neauglības procedūru un donoru.

Priesteris Ilmārs Tolstovs skaidro Baznīcas nostāju mākslīgās apaugļošanas jautājumā: „Vēlos šajā īsajā rakstā mazliet atspoguļot Katoliskās Baznīcas nostāju šajā jautājumā. Uzsveru, ka bērns ir dāvana un tā vietā, lai izvēlētos morāliski nepieņemamus mākslīgas apaugļošanas veidus, esam aicināti izvēlēties dzīvību un meklēt veidus, kā ārstēt neauglību, gan ar medicīniski tehnoloģiskiem, psiholoģiskiem un garīgiem līdzekļiem.

Kas ir Mākslīgā apaugļošana?

Mākslīgā apaugļošana - medicīnas tehnoloģijas, kuras tiek piemērotas gadījumos, kad pāris nevar ieņemt bērnu dabiskā veidā. Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver: „Tehniskie paņēmieni, kas tēvišķību un mātišķību nodala no laulātā pāra, iejaucoties citam cilvēkam (spermas vai olšūnas donoram, citai sievietei, kas iznēsā bērnu), ir pretrunā ar morālisko kārtību. Šie paņēmieni (mākslīgā heterologā apsēklošana un apaugļošana) atņem bērnam tiesības piedzimt no viņam pazīstama tēva un mātes, kurus savstarpēji vieno laulības saites. Turklāt, tiek "pārkāptas ekskluzīvās tiesības kļūt par tēvu un māti vienīgi abu šo personu savstarpējās savienošanās rezultātā". (KBK 2376) Mākslīgo apaugļošanu (tālāk tekstā MA) nevar saukt par "neauglības ārstēšanu", jo, ārstējot neauglību, tiek atjaunota bojātā funkcija, bet pēc MA procedūras cilvēks arī turpmāk paliek neauglīgs. Tomēr likumdošanā maldīgi tiek teikts, ka sievietes mākslīgā apaugļošana ir ārstēšanas metodes (medicīnas tehnoloģijas), kuras tiek pielietotas gadījumos, kad pāris nevar ieņemt bērnu dabiskā veidā.

Diemžēl daudzi pāri Latvijā ir neauglīgi, un tam par pamatu var būt vīrieša vai sievietes neauglība, vai abu partneru neauglība.

Kādi ir MA veidi?

Ticība un tikumība

Šobrīd Latvijā uzvirmo diskusijas par Saeimas deputātu un bīskapu vēlmi ierobežot skolās netikumisku materiālu izplatīšanu un mācīšanu bērniem. Izskan sašutums, kā mūsdienās, kad valda plurālisms un postmoderniska domāšana, kāds vēl uzdrīkstās runāt par kādām objektīvām un visus saistošām normām. Tomēr kristietībā, katoļticībā, ticība Dievam un sekošana Jēzum Kristum ir cieši saistīta ar Bībelē, īpaši Evaņģelijā nostiprinātām morāles un ētikas normām, kurus interpretē un tālāknodod Baznīcas maģistērijs (visas pasaules bīskapi vienotībā ar Romas pāvestu). Patīk tas mums vai nē, tomēr Latvijā vismaz 450 000 cilvēku ir kristīti kā Romas katoļi un pat ja viņi visi neseko strikti Dieva un Baznīcas noteiktajām morāliskajām normām, tad tomēr vairāk vai mazāk šīs normas viņiem un arī pārējiem, netieši sirdsapziņā, ir saistošas. Līdz ar to, īpaši katoļticīgo bērnu vecākiem ir tiešs pienākums interesēties, rūpēties un gādāt, lai viņu bērniem valsts skolās (par mūsu nodokļu maksātāju naudu apmaksātās) netiktu mācītas vai izplatītas tādas lietas, kas ir pretrunā vispārpieņemtajām un ar katoļticību saistītajām morāliskajām normām. Šajā gadījumā to dara bīskapi, kuri reprezentē kristiešu saimi Latvijā. Pēc SKDS aptauju datiem 46% respondentu 2015.gada martā sevi uzskata par kristiešiem un 85% tic Dievam. 22,5% no visiem valsts iedzīvotājiem ir katoļi. Tā ir nozīmīga nodokļu maksātāju daļa un šai valsts iedzīvotāju kopienai ir tiesības pieprasīt, lai valsts skolās netiktu mācītas lietas, kuras būtu pretrunā viņu ticībai un pārliecībai.

Kas ir Baznīca? (angļ. val.)

Slavēšana Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 14.maijā

Tiešraide trešdien, 6.maijā plkst. 21.00 (pēc Lv laika) Jautājumi un Apd 3

Dārgie bloga lasītāji! 

Ņemot vērā augošās jaunās tehnoloģijas, piedāvāju jaunu iespēju - uzdot jautājumu priesterim tiešraidē. Jautājumus jūs variet iesūtīt jau šobrīd uz manu epastu:priesteris.ilmars@gmail.com, kā arī twiterī @tolstovs1. Uz jautājumiem Twitterī un epastā atbildēšu arī pašas tiešraides laikā. Nākamā tikšanās trešdien, 13.maijā plkst. 21.00 (LV laiks). Studēsim Apustuļu darbu grāmatas 4.nodaļu un atbildēšu uz iepriekšējiem un jaunajiem jautājumiem!

Visus video ierakstus var noskatīties šeit: http://kateheze.blogspot.com/

Skaistkalnes svētceļojuma apskats

Kristus ir Augšāmcēlies! Ir noslēdzies svētceļojums uz Skaistkalnes Dievmātes sanktuāriju. Liela pateicība, ka jau 8 gadus varam doties šādā ceļā pie Jaunavas Marijas, jo Skaistkalnes svētnīca ir otrais lielākais Latvijas sanktuārijs, jeb svētvieta, kur īpaši lūdzamies par jauniešiem, ģimenēm un ģimeņu problēmām.

Savu ceļu sāku jau 29.aprīlī, kad azbraucu uz Jelgavu un satikos ar tur kalpojošiem priesteriem, klostermāsam un Jelgavas diecēzes bīskapu E. Pavlovski. Svētceļojumu uzsāku 30.aprīlī, ceturtdien ar svēto Misi Jelgavas katedrālē. Sprediķī uzsvēru, ka šis ir konsekrētās dzīves gads, tādēļ esam aicināti lūgties par aicinājumiem, un tieši labas, kristīgas ģimenes ir nākamo priesteru un klosterļaužu "darbnīcas". Ceturtdien gājām apmēram 19.km un nonācām Staļģenē. Ceļš bija ļoti piepildīts ar lūgšanām, dziesmām un saturīgām konferencēm, ko vadīja karmelīšu māsa Meinarda un priesteris Jurijs. Māsa Meinarda runāja par Dieva žēlsirdību un tuvību, ar kādu Viņš nāk pie katra no mums. Konferences tēma labi sasaucās ar pāvesta Franciska mācību par Dieva žēlsirdību un žēlsirdības gadu, kurš šogad sāksies 8.decembrī.

Vakarā biju spiests atvadīties no Jelgavas grupas, kaut "viltotais zaķis" bija ļoti garšīgs. Vakarā ierados Jaunjelgavas skolā, lai piektdien, 1.maijā ceļu turpinātu ar Rīgas sv. Jēkaba katedrāles grupu priestera Renāra Bikava vadībā. Svēto Misi nosvinējām Jaunjelgavas katoļu baznīcā un ar priestera Pētera Skudras svētību devāmies ceļā. Paldies vietējiem draudzes cilvēkiem par garšīgajām maizītēm. Man tā bija jau otrā diena, tādēļ parādījās tulznas. Ceļš vijās caur skaistajiem Sēlijas egļu mažiem, un ceļā daudz lūdzāmies, dziedājām, bet es brīvajā laikā "cīkstējos" twiterī ar dažu labu Saeimas deputātu:

@tolstovs1 apņemiet sievu, radiet bērnus, un uz priekšu cienītais! Tad nebūs nepieciešams rakstīt muļķības :) #greiziespoguļi

— Veiko Spolitis (@VeikoSpolitis) May 1, 2015

@tolstovs1 iejūtīgi iesakiet iespējas dzīves apstākļu uzlabošanai, un iedodiet manu e-pastu. Sazināšos! #Attīstība

— Veiko Spolitis (@VeikoSpolitis) May 1, 2015

Vakarpusē ieradāmies Vallē un mūs uzņēma viesmīlīgā skolas internāta saimniece un varējām atvilkt elpu no grūtā ceļa. Pamazām sāka palikt aukstāks, nākamajā dienā no rīta, meklēdams kafiju, aizklīdzu līdz tuvākajam "Viršu" benzīntankam. Sestdienas ceļš īsāks - līdz Kurmenei "nieka" 16.km. Kurmenē nosvinējām svēto Misi sakurinātā baznīcā, jo citādi būtu galīgi nosaluši. Paldies Dievam, ka lietus mums netrāpīja. Konferences laikā stāstīju par Svēto Garu, kā galveno Baznīcas "arhitektu" un vadītāju. Vakarā Vissvētākā Sakramenta adorācija un iespēja pieiet pie grēksūdzes. Vakarā atbrauca tēvs Jānis no Skaistkalnes un ievadīja mūs svētku noskaņās. Paldies vietējiem draudzes cilvēkiem par garšīgajiem pīrādziņiem.

Svētdien, jau agri no rīta devāmies ceļā, lai plkst. 12.00, satiekoties ar Jelgavas grupu un pārējiem svētceļniekiem varētu kopīgi svinēt svētkus. Svēto Misi vadīja Jelgavas bīskaps E. Pavlovskis. Sprediķī viņš uzsvēra, ka ja izturējām komunismu, izturēsim arī liberālismu un morāles pagrimumu. Noslēgumā bija Dievmātes litānija un Svētība ar Vissvētako Sakramentu. Pēc dievkalpojuma uz lapiņām uzrakstīju visus savus twitter "draugus" un arī citas vajadzības, un pēc tam tās iemetu speciālā kastītē pie Dievmātes svētgleznas. Nākamajā svētdienā paulīnieši tēvi altāra priekšā šo lapiņu saturu arī nolasīs. Paldies visiem kas bija un aicinu arī citās reizē ikvienu pievienoties šim ceļam.

Sprediķis 5 Lieldienu svētdienā (3.maijā) - Vatikāna radio

Kristus ir Augšāmcēlies!

Dārgie Vatikāna radio klausītaji. Turpinās Lieldienu laiks un šodienas Jāņa evaņģēlija 15 nodaļas fragmentā Jēzus norāda, ka arī pēc Lieldienām Viņa saikne ar mācekļiem turpinās. Lai arī šī runa tika teikta pēdējo vakariņu laikā, tomēr Jēzus ar šiem vārdiem vēlējās stiprināt un iedrošināt savus mācekļus laikā, kad viņi piedzīvos vajāšanas un grūtības.

Arī Latvijā, pavisam nesen izskanēja pārmetumi Baznīcas pārstāvjiem, ka viņi vēlas „uzspiest” visai sabiedrībai savas, tas ir kristīgās morāles normas. Pat no katoļticīgo puses izskanēja pārmetumi, ka Baznīcai nav tiesības izteikties morālajā sfērā, jo mūsdienu postmodernajā sabiedrībā it kā neesot vienas patiesības un līdz ar to, katrs var ticēt un dzīvot kā pats vēlas. Kā ir patiesībā?

Jēzus, šodienas evaņģēlijā vērš uzmanību uz divām problēmām:

 Jēzus un Viņa mācekļu vienotība.

Vecajā Derībā jau bija plaši pazīstams vīnakoka simbols – pravieši Isaja, Jeremija, Ozeja un Ezehiēls, aprakstot Dieva - Jahves un Izraēļa attiecības, izmantoja šo simboliku. Jau Vecajā Derībā – Jer 5,10, Ezeh 17,7 pravieši runāja, ka Jahve nocirtīs zarus, kas nenes augļus. Evaņģēlists Jānis evaņģēlija 15.nodaļas sākumā dod skaidras norādes tiem kristiešiem, kas vajāšanu brīdī vēlas savu ticību slēpt vai modificēt to pēc sava prāta. Tādējādi tie kļūst par viltus kristiešiem, jeb ārēji izskatās skaisti un reliģiski pievilcīgi. Tomēr iekšējā satura tiem nav.

Jņ 15,18 Jēzus saka: „Ja pasaule jūs ienīst, ziniet, ka tā pirms jums mani ienīda”. Mūsdienās, liberālisma iespaidā aizvien vairāk katoļu ārēji, formāli uzskata sevi par piederīgiem Baznīcai, tomēr iekšienē, savas sirds dziļumos nepieņem vai pretojas Dieva un Baznīcas mācībai. Tādējādi redzam, ka ir Vīnakoks, kas ir pats Kristus un ir zari, kas ir Kristus Miesa – Baznīca. Tas, kas nenes augļus, kas nevēlas palikt kopībā, vienotībā ar Baznīcu, tas nokalst un, pat ja ārēji izskatās kā vīnakoka zars, tomēr iekšienē tam nav dzīvinošās vīnakoka sulas – Svētā Gara. Jēzus saka: „palieciet Manī, un es jūsos!” Neviens pats no sevis nevar nest augļus, ja tas nav vienotībā, kopībā ar visu Baznīcu – Kristus Vīnakoku. Jēzus saka: „Bez Manis jūs nekā nespējat darīt!”

Jēzus nav opozīcijā pasaulei un arī Baznīca nē. Vatikāna II koncils savā mācībā vēlējās norādīt uz pozitīvajiem aspektiem, ko varam atrast pasaulē. Tomēr nevaram arī piemēroties šai pasaulei, tajā izšķīstot.

Baznīcas vienotība dažādībā

Vēl mūsdienu pasaulē var dzirdēt pārmetumus Baznīcai, ka tā sludina morālu mācību, pati nebūdama nemaz tik svēta un tīra, raugoties uz tās locekļiem vēsturiskā griezumā. Šeit jāsaka, ka vīnakoks un zari veido vienu veselumu, tomēr gan stumbrs, gan zari saglabā savu atsevišķo unikalitāti. Līdz ar to, pati Baznīca, cik tā ir ontoloģiski ir saistīta ar Kristu ir svēta, tomēr tās locekļi, būdami vienlaicīgi gan garīgas, gan miesīgas būtnes, tomēr paliek grēcinieki. Vislielākie svētie apzinājās, ka ir grēcīgi, un kā Jēzus saka: „[Vīnakoka saimnieks] ikkatru, kas nes augļus, tīra, lai tas vēl vairāk nestu augļus” Līdz pat Jēzus otrreizējai atnākšanai Baznīcā šajā pasaulē būs klātesošs gan absolūts svētums, gan liels grēcīgums, kas izriet no mūsu cilvēciskās dabas, kas ir grēka ievainota. Tas nenozīme, ka mums nav jātiecas uz svētumu un jāsludina patiesība. Tomēr esam aicināti atcerēties Jēzus vārdus, par tīrumu un nezāli. Dievs, noslēpumainā veidā ļauj pasaulē palikt ļaunumam, lai Pasaules Beigās nestu taisnīgu norēķinu par ikviena padarītajiem darbiem. Tādēļ būsim uzticīgi vīnakokam, un tuvojoties Vasarssvētkiem, lūgsim Jēzum, lai Viņš, kā Vīnakoka dārza saimnieks sūta mum šo vīnakoka sulu, kas dzīvinātu un dziedinātu visas mūsu „aizkaltušās” un „novītušās” jomas kristīgajā dzīvē. 

Baznīca pasaulē

Pēdējā laikā vairākos plašsaziņu līdzekļos un portālos parādījās raksti, kuros tika plaši apspriesti jautājumi par Romas Katoliskās Baznīcas un tās pārstāvju kompetenci izteikties morāles un ētikas jautājumos. Šajos rakstos bija atrodami ne mazums dažādi steriotipi, pārpratumi un sagrozītas informācijas par Baznīcu un tās mācību. Tādēļ īsumā vēlos vērst uzmanību uz dažiem aspektiem, lai palīdzētu labāk saprast un izgaismot būtiskos jautājumus, kas skar Baznīcas izpratni.

Bieži vien diskusijās tiek piesaukts mūsu valsts Satversmes 99.pants, par Latvijas valsts un Baznīcas šķirtību. Tomēr bieži tiek aizmirsts šo pantu citēt pilnībā. Tas skan šādi: „Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” Ir skaidrs, ka Baznīca ir atdalīta no valsts, bet no valsts nav atdalīti kristīgie pilsoņi, kuriem ir tiesības uz savu viedokli, kuri maksā nodokļus un kurus pārstāv Baznīcas gani. Pēdējā laikā ir dzirdamas dažādas katoļticīgo balsis, kuri deklarē sevi kā katoļus, tomēr paši nepiekrīt Baznīcas viedoklim vai pat sludina idejas, kuras ir pretrunā tās mācībai. Jāatgādina, ka Baznīca vienmēr ir bijusi par ikviena cilvēka domas izpausmes brīvību un vienmēr ir ļāvusi ikvienam izteikt savu viedokli, aizstāvēt sevi. To parāda kaut vai nesenā bīskapu sinode Romā, kā arī daudzi vēsturiskie pētījumi. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka nevis katoļi, kā demokrātisks kopums vai bīskapi, kopā ar pāvestu veido, maina vai pielāgo Katoliskās Baznīcas mācību. Baznīcas mācība mums ir dota „no augšas”, un tieši tādēļ mēs to saucam par Atklāsmi. Mēs neesam šīs Atklāsmes, jeb depozīta īpašnieki, mēs nevaram to mainīt kā mums ienāk prātā. Jēzus Kristus, Vienpiedzimušais Dieva Dēls, pirms 2015 gadiem šo mācību, jeb Labo Vēsti deva cilvēkiem, un tā tika rakstiski fiksēta Bībelē un nerakstītā veidā pastāv Tradīcijā. Ja kāds katolis spītīgi pretojas šai mācībai, ko atnesa Jēzus un kā to autentiski interpretē pāvests kopā ar visas pasaules bīskapiem, viņš Romas Katoļu Baznīcai pieder tikai formāli un strukturāli, bet ne pilnībā. Un nevis Baznīca viņu izslēdz no sava vidus, bet šis cilvēks pats sevi izslēdz no šīs ticības un mīlestības kopības.

Liepājas katoļi likumīgā veidā mēģina aizstāvēt savu reliģiju

Palīdzēsim Nepālas zemestrīcē cietušajiem!

Posted by Ilmārs Pēteris Tolstovs on Otrdiena, 2015. gada 28. aprīlis

Svētceļojumi uz Skaistkalni!

Jau pēc senas (vairāku gadu) tradīcijas uz Skaistkalnes Dievmātes - Ģimeņu Karalienes sanktuāriju, otro lielāko Latvijas svētvietu ar kājām dodas divas svētcēļnieku grupas. Maija mēnesis ir īpaši veltīts Vissvētākajai Jaunavai Marijai un tādēļ maija mēneša pirmā svētdiena Jelgavas diecēzē ir veltīta Jaunavai Marijai - Ģimeņu Karalienei. 3.maijā plkst. 12.00 ir plānots, ka abas grupas sasniedz Skaistkalnes svētnīcu un plkst. 12.00 ir svētā Mise ar Jelgavas bīskapa V. E. Edvarda Pavlovska piedalīšanos. Šajos svētcēļojumos iet cilvēki, lai lūgtos par ģimenēm un jauniešiem.

1.grupa no Rīgas. Ar sabiedrisko transportu dodas uz Jaunjelgavu 30.aprīļa vakarā, tur paliek pa nakti un 1.maijā ar svēto Misi plkst. 8.00 dodas uz Skaistkalni. Ar šo grupu iešu arī es. Pieteikties pie pr. Renāra Birkava, 28688843. Dalības maksa nav, visu nes paši līdz, ēd paši kas pagadās :)

2.grupa no Jelgavas. Iziet jau 30.aprīlī no rīta. Sīkāka info šeit: http://jelgavaskatedrale.lv/index.php/home/anketas/take_survey/4-pieteik%C5%A1an%C4%81s-sv%C4%93tce%C4%BCojumam-jelgava-skaistkalne-2015

Nometne jauniešiem! Iesaku!

Apustuļu darbi 1.nodaļa

Dārgie bloga lasītāji! Ņemot vērā augošās jaunās tehnoloģijas, piedāvāju jaunu iespēju - uzdot jautājumu priesterim tiešraidē. Pirmā ekspermentālā tiešraide notika sestdien 11.aprīlī plkst. 21.00 pēc Latvijas laika. Jautājumus jūs variet iesūtīt jau šobrīd uz manu epastu: priesteris.ilmars@gmail.com, kā arī twiterī @tolstovs1 Twitterī atbildēšu arī pašas tiešraides laikā. Nākamā tikšanās 22.aprīlī plkst. 21.00 (LV laiks). Studēsim Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļu.

 

Arhibīskaps Z. Stankēvičs par likuma grozījumiem, saistībā ar tikumību

Muļķis saka - Dieva nav! 53.psalms (no www.bibele.lv)

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma uz stabulēm.
2 Ģeķis (muļkis) saka savā sirdī: "Dieva nav!" Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara.
3 Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, vēro, vai ir kāds gudrs, kas meklē Dievu.
4 Bet visi ir no Viņa atkāpušies, visi ir izvirtuši un nekrietni; nav, kas labu dara, nav it neviena.
5 Vai tad to nesaprot ļauna darītāji, kas saēd manu tautu? Viņi ēd gan Dieva maizi, bet Dievu viņi nepiesauc.
6 Viņus pārņēma bailes, kur nebija nekāda pamata bailēm, jo Dievs izkaisīja tavu aplencēju kaulus; viņi tapa apkaunoti, jo Dievs viņus bija atmetis.
7 Ak, kaut jel nāktu no Ciānas Israēlam glābiņš! Kad Tas Kungs grozīs Savas tautas likteni, tad līksmosies Jēkabs, priecāsies Israēls!

LTV1 "Aculiecinieks" faktu sagrozīšana!

Nesen noskatījos LTV1 raidījumu "Aculiecinieks" par reliģijas tēmu: http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/04.04.2015-aculiecinieks.-vai-viegli-ticet.id46962/ Raidījuma sākumā tika paziņots, ka ticīgo cilvēku kļūst mazāk un ka Latvijā kristietība interesē tikai 36%. Bet ko saka SKDS aptauju dati?

Par kristieti sevi patlaban uzskata mazliet mazāk par pusi iedzīvotāju,taču pilnīgi neticīgs ir mazāk kā katrs 5.! :) pic.twitter.com/yEO67xNqKF
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) April 6, 2015

Krīze un augšāmcelšanās!

Šodien, Dieva žēlsirdības svētkos sāku pārdomāt tādu lietu, kā krīze. Pat šobrīd neesmu krīzē, tomēr apzinos, ka krīze un krīzes situācijas ir dziļi saistītas ar kristīgo ticību. Ja skatāmies Bībelē, tad gandrīz visi Bībeles personāži piedzīvo krīzi savā dzīvē - Ādams (grēkā krišana), Noass (plūdi un glābšanās), Ābrahāms (dēla Īzaka upurēšana), Jēkabs (pirmdzimtības "nozagšana"), Mozus (Ēģiptieša nogalināšana, uzdevums no Dieva, tautas nodevība, u.t.t), Dāvids (Ūrija sievas iekārošana, attiecības ar Saulu, u.t.t.). Arī Jaunajā Derībā gandrīz visi mācekļi piedzīvoja vilšanos savā ticībā, jo cerēja, ka Jēzus būs citādāks, nekā patiesībā bija - sv. apustulis Pēteris, pirmais pāvests nodod Jēzu, visa Lielā nedēļa ir viena vienīga krīze. Bet! Pēc tam seko augšāmcelšanās.

Krīzes situācijas garīgajā dzīvē ir ne tikai pieļaujamas bet pat nepieciešamas. Tas nenozīmē, ka mums vajag speciāli tās meklēt, tomēr Dievs tās pieļauj, lai mēs, līdzīgi kā Jēzus Kristus izietu cauri savas dzīves personīgajai "kenozei" (pilnīga sevis iztukšošana, pazemināšana līdz viszemākajam līmenim). Bieži vien tie, kas nenen ienāk Baznīcā, nesen salaulājas, kļūst par garīdzniekiem vai konsekrētām personām pirmajos gados dzīvo sava veida "rozā" stāvoklī, emociju virpulī. Viss šķiet rožaini, skaisti, brīnišķīgi. Tomēr šāds stāvoklis ir neīsts, jo balstās emocijās un mūsu pašu ilūzijās par realitāti. Tādēļ laika gaitā Dievs mums izrauj "pamatu zem kājām", ļauj piedzīvot krīzi ticībā, aicinājumā, laulībā, kopienā, draudzē, u.t.t. lai konfrontētu mūs ar realitāti un palīdzētu patiesākā gaismā ieraudzīt pašiem sevi, apkārtējos, apkārtni un galu galā - pašu Dievu. Tādēļ nevajag baidīties vai krist panikā tad, kad esam krīzes situācijā. Tā ir mūsu katra Lielā Piektdiena. Ko darīt tādā situācijā?

1. Atcerēties, ka Dievs ir, un ka Viņš kontrolē situāciju (arī tad, kad ir mākoņi, aiz tiem tāpat ir saule);
2. Jautāt sev - kas bija par iemesliem, kādēļ esmu krīzē?
3. Meklēt labu garīgo tēvu, biktstēvu, kas varētu palīdzēt saskatīt krīzes iemeslus un palīdzētu kopīgiem spēkiem no krīzes izkļūt. Tādu, kas "neglauda pa spalvai", bet atver acis uz realitāti un neļauj dzīvot ilūzijās. Lūgt Svēto Garu, lai palīdz šajā situācijā saredzēt lietas un izkļūt no krīzes.
4. Pēc krīzes situācijas pārvarēšanas izanalizēt krīzes iemeslus un izdarīt secinājumus, lai citreiz nepieļautu tās pašas kļūdas.
5. Drosmīgi iet tālāk!

Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Dieva žēlsirdības svētki!

Māsa M. Faustīna Kovaļska tagad plaši pazīstama visā pasaulē kā Dieva Žēlsirdības misionāre. Teologi viņu pieskaita pie lielākajiem Baznīcas mistiķiem.

      Viņa nāca pasaulē kā trešais bērns nabadzīgā un ticīgā zemnieku desmit bērnu ģimenē, Glogovecas ciemā. Svētā kristībā draudzes baznīcā Vracku Sviņicā viņa ieguva vārdu Helēna. Kopš bērnības viņa bija dievbijīga, mīlēja lūgšanas, bija čakla un paklausīga, arī ļoti līdzjūtīga pret cilvēkiem. Skolā viņa mācījās nepilnus trīs gadus. Sešpadsmit gadu vecumā meitene atstāja dzimtās mājas un devās strādāt Aleksandrovā un Lodzā, lai nodrošinātu sevi un palīdzētu vecākiem.

     Savu aicinājumu dvēselē viņa sajuta jau septītajā dzīves gadā (divus gadus pirms Svētās Komūnijas pieņemšanas), bet vecāki nepiekrita, lai viņa iestātos klosterī. Šādos apstākļos Helēna centās nomākt sevī šo Dieva aicinājumu, bet pēc vīzijas ar krustā sisto Jēzu Kristu un Viņa pārmetuma: Cik ilgi Es cietīšu un cik ilgi tu mani mocīsi (Dienasgr. 9)? Viņa mēģināja atrast vietu klosterī. Helēna klauvēja pie daudzu klosteru vārtiem, taču nekur viņu neuzņēma. 1925. gada 1. augustā viņa beidzot nokļuva Dievmātes Žēlsirdības kongregācijas klosterī, Varšavā, Žitnajas ielā. Savā Dienasgrāmatā viņa atzīstas: „Likās, ka esmu paradīzē. No manas sirds plūda vien pateicības lūgšanas" (Dienasgr. 17).

     Taču pēc dažām nedēļām viņa pārdzīvoja lielu kārdinājumu pāriet uz citu kongregāciju, kur būtu vairāk laika lūgšanai. Tad Kungs Jēzus parādīja viņai Savu Vaigu, izmocītu un brūcēm klātu, un teica :Tu Man nodarīsi šādas sāpes, ja aiziesi no šīs kongregācijas. Es tevi aicināju uz šejieni, nevis kur citur, un sagatavoju tev daudz žēlastību (Dienasgr. 19).

     Kongregācijā viņa saņēma vārdu Marija Faustīna. Noviciāta laiku māsa Faustīna dzīvoja Krakovā un tur bīskapa Staņislava Rosponda klātbūtnē salika pirmos, bet pēc pieciem gadiem – arī mūža svētsolījumus: šķīstības, nabadzības un paklausības. Viņa strādāja vairākās klostera mājās, visilgāk – Krakovā, Plockā un Viļņā, izpildot virējas, dārznieces un vārtnieces pienākumus.

     Ārēji nekādi neizpaudās māsas Faustīnas neparasti bagātā mistiskā dzīve. Viņa centīgi veica savus pienākumus, stingri ievēroja visus klosterdzīves noteikumus, bija koncentrējusies un klusa, bet tai pašā laikā – vienkārša, mierīga, dāsna pašaizliedzīgā mīlestībā uz tuvākajiem.

    Visa viņas dzīve bija virzīta uz arvien pilnīgāku vienotību ar Dievu un upurgatavu līdzdarbību ar Jēzu Kristu dvēseļu glābšanā. "Mans Jēzu," viņa rakstīja Dienasgrāmatā, "Tu zini, ka no mazām dienām esmu vēlējusies kļūt par lielu svēto, tas ir, vēlējos mīlēt Tevi ar tik lielu mīlestību, ar kādu vēl neviena dvēsele nav mīlējusi" (Dienasgr. 1372).

Dienasgrāmata atsedz māsas Faustīnas garīgās dzīves dziļumu. Uzmanīgi lasot, atklājam, cik dziļi viņas dvēsele ir vienota ar Dievu; cik liela ir viņas dvēseles atdevība Dievam, kā arī cik daudz vajag pūļu un cīņu ceļā uz kristīgo pilnību. Kungs viņu apveltījis ar lielām žēlastībām: garīgo redzi, Dieva žēlsirdības noslēpuma dziļu izzināšanu, vīzijām, atklāsmēm, slēptiem stigmātiem, pravietošanas un dvēseļu pazīšanas spējām, kā arī ar reti sastopamu dāvanu – mistisko saderināšanos. Bagātīgi apveltīta, viņa rakstīja: "Ne žēlastības, ne atklāsmes, ne sajūsma, ne kādas dāvanas dvēselei nepadara to pilnīgu, bet tas notiek tikai iekšējā dvēseles vienotībā ar Dievu. (…) Mans svētums un pilnība pamatojas manas gribas ciešā vienotībā ar Dieva gribu" (Dienasgr.1107). Ļoti stingrais dzīves veids un nogurdinošie gavēņi, kurus māsa Faustīna ieturēja vēl līdz uzņemšanai klosterī, tā novājināja viņas organismu, ka jau postulāta laikā vajadzēja sūtīt viņu uz Skoļimovu pie Varšavas, lai uzlabotu veselības stāvokli. Pēc pirmā noviciāta gada viņa cieta neparasti sāpīgus mistiskus pārdzīvojumus, tā saucamo dvēseles tumsu, pēc tam – garīgas un morālas ciešanas, kas bija saistītas ar Kunga Jēzus Kristus dotā uzdevuma izpildi. Savu dzīvi māsa Faustīna pienesa upurī par grēciniekiem un arī tāpēc cieta dažādas mocības, lai ar tām glābtu dvēseles. Pēdējos dzīves gados pieauga viņas garīgās ciešanas - dvēseles aptumšošanās, kā arī fizisks vājums: progresēja tuberkuloze, kas skāra plaušas un barības vadu. Šā iemesla dēļ viņa divas reizes vairākus mēnešus ārstējās slimnīcā Prondņikā, Krakovā.

    Fiziski pilnīgi novājināta, bet garīgi nobriedusi, mistiskā vienotībā ar Dievu māsa Faustīna mira, svētuma apzīmogota, 1938. gada 5. oktobrī, kad viņai bija tikko apritējuši 33 gadi, 13 no tiem bija pavadīti klosterī. Viņas miesa tika apbedīta klostera kapos, Krakovā, Ļagevņikos, bet informācijas procesa laikā, 1966. gadā, pārnesta uz kapelu. 

Šai vienkāršajai, neizglītotai, bet vīrišķīgai, Dievam bezgalīgi uzticīgajai mūķenei Dievs uzticēja lielu misiju: kļūt par Žēlsirdības misionāri visai pasaulei. Viņš teica: Es sūtu tevi pie visas cilvēces ar manu žēlsirdību. Es negribu sodīt slimo cilvēci, bet vēlos to dziedināt, pievilkt to tuvāk savai Sirdij (Dienasgr. 1588). Tu esi manas žēlsirdības lieciniece, Es esmu tevi izraudzījis šim darbam šajā un nākamajā dzīvē (Dienasgr. 1605), (…) lai tu dotu iespēju dvēselēm iepazīt manu milzīgo žēlsirdību un mudinātu tās paļauties uz manu neizsmeļamo žēlsirdību (Dienasgr.1567).

Saruna ar katoļu priesteri tiešraidē 16.04 plkst. 21.00!

Dārgie bloga lasītāji! Ņemot vērā augošās jaunās tehnoloģijas, piedāvāju jaunu iespēju - uzdot jautājumu priesterim tiešraidē. Pirmā ekspermentālā tiešraide notika sestdien 11.aprīlī plkst. 21.00 pēc Latvijas laika. Jautājumus jūs variet iesūtīt jau šobrīd uz manu epastu: priesteris.ilmars@gmail.com, kā arī twiterī @tolstovs1 Twitterī atbildēšu arī pašas tiešraides laikā. Nākamā tikšanās 16.aprīlī plkst. 21.00 (LV laiks). Studēsim Apustuļu darbu grāmatas 1 nodaļu.

Ke-Ka-Ko

Kristus ir Augšāmcēlies!

Lieldienas nebeidzas dažas dienas pēc svētkiem, bet turpinās visas 50 dienas līdz pat Vasarsvētkiem un pat ilgāk - visas dzīves garumā. Kad Lieldienu naktī atjaunojām savus kristībās dotos solījumus tad katru svētdienu esot dievnamā, lūdzoties "Es ticu..." lūgšanu, atjaunojam, apliecinām savu ticību. Lai labāk izdzīvotu šo Lieldienu laiku, piedāvāju programmu, kas ir mazliet nošpikota no kādas kopienas, kas Baznīcā ir izveidojusies pirms dažiem gadu desmitiem.

1. Ke - kerigma

Lieldienu laikā intensīvi tiek lasīti Apustuļu darbi. Būtu labi, ja mēs līdz pat Vasarsvētkiem vairākas reizes izlasīto šo Bībeles grāmatu un īpaši pievērstu uzmanību svēto Pētera un Pāvila uzrunām. Viņi uzrunā gan jūdus, gan pagānus, bet viņu uzrunām ir īpašs veids, ko sauc par kerigmu. Kerigma ir ticības patiesību pasludināšana, uzsverot galvenās ticības patiesības. Dievs ir mīlestība, Viņš ir radījis cilvēku, cilvēks sagrēkoja, bet Dievs cilvēku neatstāja nelaimē - Viņš sūtīja savu Dēlu, Jēzu Kristu kā glābēju. Jēzus ir miris un Augšāmcēlies un mājos savā Baznīcā. Bieži vien apkārtējie cilvēki, kuri vēl netic Labajai Vēstij, no mūsu lūpām nesadzird šo Vēsti, šo Kerigmu. Bieži vien mēs sakām - tev jānāk uz Baznīcu, tev jāievēro baušļi, jāievēro morāle. Arī bērniem un pieaugušiem ticības patiesības tiek pasniegtas, kā zināšanu kopums, kā intelektuālas patiesības, bet būtisko lietu sapratnes. Bet ar prātu vien nepietiek. Daudzi mūsdienās zin par Jēzu, zina ticības patiesības, bet tas vēl automātiski nepadara viņus par kristus mācekļiem. Mēģināsim šajā laikā pasludināt neticīgajiem kerigmu tā, kā to darīja apustuļi Pēteris un Pāvils.

17.-18.aprīlī konference par ģimeni Jelgavā

Kristiešu vajāšanas!

Šie Kenijas 140 studneti nezīmēja karikatūras, un par viņiem neviens nerīko akciju "je suis ...". Dubultā morāle. Pasaule, diemžēl ir vienaldzīga. Arī mēs!

Pashālās katehēzes

       

Kristus "kapa" altāris Rīgas
sv. Trīsvienības baznīcā, 2012.gadā

Pashālās katehēzes

Pashalās katehēzes ir svēto Pētera, Pāvila un diakona Stefana pirmatnējie sprediķi par Jēzus augšāmcelšanos. No 29 dažādām katehēzēm, 9 no tām koncentrējas uz Jēzus augšāmcelšanos. Šīs katehēzes atspoguļo apustuļu pirmējo kerigmu un ir piepildītas ar aramiešu kolorītiem. Ir redzama saskaņa starp šīm katehēzēm un var pat teikt, ka pirmējā mācekļu kopienā pastāvēja sava veida shemats, kā pasludināt kerigmu, jeb Vēsti par augšāmcēlušos Kungu. Kerigmas galvenie punkti bija Jēzus ciešanas, nāve un augšāmcelšanās, kā arī Jēzus parādīšanās mācekļiem. Tas liecina, ka šīs katehēzes ir vēsturiskas un nav izdomātas.

       

       Sv. Pētera pashālās katehēzes

Apustuļu darbos mēs atrodam 4 viņa izteiktās pashalās katehēzes dažādās situācijās.

a.       Pirmā (Apd 2,14-36) ir teikta Jeruzalemē Vasarssvētkos un uzsver Jēzus mesiānisko sūtību, Viņa nāvi un augšāmcelšanos, raugoties no vēsturiski – glābjošās perspektīvas. Vēstījums bija adresēts jūdiem, tādēļ ka runas sākumā ir ievietots biblisks arguments no psalmiem, kas bija labi nolasāms jūdu auditorijai. Dāvida pravietojums piepildās Jēzū Kristū. 32.pantā Pēteris norāda, ka mēs, t.i. Divpadsmit esam tā liecinieki.

b.      Otrā katehēze (Apd 3,12-26) tiek teikta pēc klibā cilvēka no dzimšanas, dziedināšanas. Uzruna strukturāli ir līdzīga pirmajai un arī līdzīga apustuļa Pāvila katehēzēm. Tomēr šo Pēteris attīsta vēl vairāk. Pēteris attīsta biblisko argumentu un divas reizes atsaucas uz Vecās Derības pravietojumiem. Šīs katehēzes mērķis ir aicināt uz atgriešanos, tas ir – noticēt, ka Jēzus ir Mesija, dzīvības Kungs, ka nāvei vairs nav varas pār Viņu.

c.       Trešā katehēze tiek teikta brīdī, kad viņš, kopā ar Jāni tiek arestēts un tiek pratināts, par slimā no dzimšanas dziedināšanu (Apd 4, 8-12; 19-20; 5, 29-32). Pēteris Sinhedrīna priekšā apliecina patiesību par Augšāmcēlušos Kristu. Pasvītro, ka dziedināšana notika Jēzus Kristus – Nācarieša vārdā. Tad Pēteris pārmet jūdiem, ka viņi piedalījās pie Jēzus nonāvēšanas un apstiprina, ka Dievs viņu augšāmcēla. Tas viss jau bija pravietots Rakstos un Jēzus ir vienīgais vidutājs, lai sasniegtu pestīšanu. „Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.” (Apd 4, 12) Abas runas Sinhedrīna priekšā ir līdzīgas. Jēzus Augšāmcelšanās ir arī Viņa pagodināšana. Pēteris piemin daudzus kristoloģiskos titulus. Pēteris pasvītro, ka gan viņš, gan pārējie ir šo notikumu liecinieki.

d.      Vēl vienu katehēzi svētais Pēteris sludināja pagānu karavīra Kornēlija atgriešanās brīdī (Apd 10, 34-43). Šī runa uzsāka katehizāciju grieķu – romiešu vidē. Adresēta pagānu auditorijai un norāda augšāmcēlušos Kristu pestīšanas vēstures perspektīvā. Parāda Izraēļa tautas privilēģijas, tomēr Mesija, Svētā Gara svaidīts ir nācis lai darītu labu un visas tautas atbrīvotu no sātana varas. Viņš atsaucās uz divpadsimt apustuļu pashālo pieredzi, kuri, pateicoties Kristus parādīšanās pieredzei (viņi redzēja augšāmcēlušos Kungu reāli) bija autentiski šo notikumu liecinieki. Sakarā ar to, ka pagāni nezināja Rakstus, viņš nelieto bibliskos argumentus.

b)      Svētā Pāvila pashālās katehēzes

Sludināja Antiohijā  un bija adresēta gan jūdiem, gan pagāniem. Centrā ir Jēzus augšāmcelšanās, kā glābjoša darbība, no kuras ir atkarīga kristīgā ticība un visa kristietība. Par labu augšāmcelšanās ticamībai lieto bibliskos un Kristus pēcpashalās parādīšanās (kristofānijas) argumentus. Katehēzes, kas atrodamas Apustuļu darbos, jāskatās kopā ar katehēzēm, kas atrodamas viņa vēstulēs. Iespaidīgākā sv. Pāvila katehēze atrodama 1 Kor 15.nodaļā. Citēšu fragmentu: „Bet ja augšāmcelšanās no miroņiem nav, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, veltīga ir arī jūsu ticība. Ja nav mirušo augšāmcelšanās, tad mēs esam arī Dieva viltus liecinieki, jo mēs būtu liecinājuši pret Dievu, ka Viņš Kristu uzmodinājis, bet Viņš to nebūtu uzmodinājis. Jo ja mirušie augšām neceļas, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība, jo jūs vēl esat savos grēkos.” (1 Kor 15,13-17)

c)      Svētā Stehana katehēze

Diakonam Stefanam pārmata, ka viņš runā pretī svētnīcai un Likumam. Nepatiesi viņu apvainoja. Tomēr pretinieki nevarēja stāties pretī Stefana gudrībai un argumentācijai. Stehans savā runā attīsta pestīšanas vēstures notikumus un norāda, ko Dievs darīja Izraēla vēsturē, līdz kamēr nāca Jēzus. Stefans asi pārmet jūdiem, ka viņi nespēja līdz galam saprast pestīšanas jēgu un pretojās tai vēsturē. Stefans pārmet jūdiem, ka viņi liek šķēršļus Dieva darbībai. Jūdi nodeva Taisnīgo un nogalināja Viņu. Pēc šiem vārdiem jūdi nogalina Stefanu. Stehana runā ir tie paši elementi, kas Pēterim un Pāvilam. Ir  ļoti spēcīgi attīstīts bibliskais arguments, lai parādītu Jēzus augšāmcelšanos. Parāda Svētā Gara darbību jau Vecajā Derībā un arī tad, kad apliecinām savu ticību Jēzum, kurš augšāmcēlies. 

Pashālās katehēzes - liturģiskās himnas

       

Kristus "kapa" altāris Ogres katoļu draudzē
2012.gadā

Liturģiskās himnas

Tās nedaudz citādāk izsaka pashālo noslēpumu. Tās arī pieder pie Baznīcas agrīnā mantojuma un slavē Jēzu, kā Dieva pagodināto Kungu, tieši caur Augšāmcelšanos. Viena no slavenākām himnām ir apustuļa Pāvila vēstulē Filipiešiem: „[Jēzus Kristus],kas, Dieva veidā būdams, neuzskatīja par laupījumu līdzināties Dievam. Bet Viņš atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu. Kļūdams cilvēkiem līdzīgs, Viņš ārīgi izskatījās kā cilvēks. Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tāpēc arī Dievs Viņu paaugstinājis un devis Viņam vārdu pār visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā ceļos kristu visi, kas debesīs, virs zemes un pazemē, un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs Jēzus Kristus ir Dieva Tēva godībā.” (Flp 2,6-11)

Šeit ir atrodami Jēzus divu veidu „stāvokļu” apraksti – pazemošanās un paaugstināšanās. Tas ir izteikts ar diviem grieķu valodas vārdiem, kuri apzīmē verdzības un kunga stāvokli, starp krusta un dievišķības stāvokli. Tajā ir ietverta arī patiesība, ka Jēzus, jau pirms Iemiesošanās ir Dievs, ka Viņam ir dievišķa daba. Iemiesošanās brīdī Viņš savā veidā atteicās no savas dievišķības izmantošanas un jau kā cilvēks nav „līdzvērtīģs” Dievam. Viņš atzina Dieva Tēva pārākumu, pieņēma pazemīgā un paklausīgā kalpa stāvokli, kas nozīmē, ka pieņēma ne tikai cilvēka dabu, bet arī ciešanas un Kunga Kalpa misiju. Krusta nāve bija visaugstākā Jahves kalpa kenoze (pazemināšanās, iztukšošanās). Caur nāvi un augšāmcelšanos Jēzus īstenoja atpestīšanu.

Vēl ir šāda himna: „Tas [Kristus] ir parādījies miesīgi, apliecināts garā, eņģeļi to skatījuši, tautām tas sludināts, pasaulē ticēts, godībā uzņemts.” (1 Tim 3,16) Tā ir visagrīnākā himna par Kristus intronizāciju.

Himnas un ticības formulas izteica faktu, ka Dievs viņu uzcēla no mirušajiem un proklamēja Jēzus godības slavu. 

Pashālās katehēzes - Korintiešu "Credo"

      

Lieldienu "kaps" Lielvārdes katoļu
baznīcā 2012.gadā

 Korintiešu „Credo”

„Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem, un ka Viņš ticis apbedīts, un ka Viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit. Vēlāk Viņš parādījās vairāk kā pieci simti brāļiem kopā esot, no kuriem daudzi vēl dzīvo līdz šim, bet daži jau aizmiguši.” ( 1 Kor 15,3-6)

Šī vēstule radās 54-55.gadā pēc Kristus, Efezā, padsimt gadus pēc Pāvila konversijas, jeb pievēršanās kristietībai un 20 gadus pēc Jēzus nāves. Pāvils pats nebija šo notikumu aculiecinieks, tomēr viņš tālāknodod to, ko saņēma no agrīnās Baznīcas. Šis teksts atspoguļo ļoti agrīnu Tradīciju. Bībeles pētnieki uzskata, ka šis teksts nav paša Pāvila radīts, bet viņš savā tekstā ir ievietojis agrīnās Baznīcas liturģisko ticības apliecinājumu. Pāvils ievietoja šo tekstu vēstulē Korintiešiem, lai viņi labak saprastu augšāmcelšanos, kas viņiem, kā grieķu filozofijas pārstāvjiem bija grūti pieņemama. Tiek uzskatīts, ka šis teksts tika lietots Jeruzalemē un to lietoja kristību kandidāti – katehumēni pirms kristības pieņemšanas. Svarīgi, ka šajā tekstā tiek lietots vārds Kristus, nevis Jēzus. Kristus (gr. Hrestos) nozīmēja svaidītais, tas bija mesiānisks tituls. Jēzus, kā Mesija, caur pashālajiem notikumiem realizēja Vecās Derības mesiāniskās ilgas. Tekstā ir minēti vēsturiski fakti:

a)      Jēzus patiešām reāli nomira. Šo faktu apstiprina ne tikai bibliskie, bet arī ārpuskristīgie avoti. Svarīgi arī, ka tiek norādīts, ka Kristus nomira par mūsu grēkiem. Tas izriet no Dieva glābjošā plāna un tika jau Vecās Derības praviešu pravietots. Tā nav izdomāta interpretācija, bet izriet no Pestīšanas vēstures un Dieva glābjošā plāna.

b)      Jēzus miesas apbedīšana. Mirušais Jēzus tika apglabāts.

c)      Šajā Korintiešu Credo nav tieši minēts tukšais Jēzus kaps, tomēr šī patiesība izriet no konteksta.

Otrajā šī teksta daļā mēs lasām šādus vārdus: „augšāmcēlās” un „parādījās”. Grieķu vārds „anastasia”, kas tiek lietots kā augšāmcēlies, tiek lietots tādā gramatiskā formā, kas nozīmē procesu, kas turpinās. Tas nozīmē, ka Jēzus ir augšāmcēlies un turpina dzīvot Savā Baznīcā un tās dzīvē, tomēr citādā veidā – jau kā Augšāmcēlies. 

Jēzus par mums atdeva visu!

Pashālās katehēzes - ticības formulas

Lieldienu noformējums 2012.gadā
Salaspils katoļu baznīcā

Ir klāt Lieldienu laiks. Tādēļ apskatīsimies, kādas tad ir Bībeles liecības par Kristus augšāmcelšanos. Jāatgādina, ka šīs liecības precīzi atspoguļo pirmējās kristiešu kopienas ticību Jēzum, kurš ir augšāmcēlies. Šo kopienu ticības apliecības atspoguļo šo faktu, kā notikumu (notikuma aspekts), bet liturģiskās himnas slavē un godina Kungu (pārdabiskais aspekts).

        Ticības formulas

Visagrāko pashālo tradīciju apraksti ir atrodami apustuļa Pāvila vēstulēs un Apustuļu darbos. Pirmējā kristiešu kopiena šo augsāmcelšanās faktu, kas bija un paliek liels noslēpums, izteica dažādos veidos – ticības formulās, himnās un katehēzēs. Šeit runa ir par pārdabisku realitāti, ko ir grūti izteikt šīs zemes kategorijās, tādēļ arī pat ja tiek lietoti dažādi vārdi un termini, tie tomēr līdz galam nevar izteikt bagāto augšāmcelšanās saturu.

Apustulis Pāvils lieto īsas ticības formulas, kuras jau pirms tam lietoja pirmās kristiešu kopienas: „...Un gaidītu no debesīm Viņa Dēlu Jēzu (ko Viņš uzmodināja no miroņiem)...”(1 Tes 1,10), „...jo, ja mēs ticam, ka Jēzus nomira un ir augšāmcēlies,...(1 Tes 4,14), „ ja tu ar savu muti atzīsi Kungu Jēzu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tad būsi pestīts.” (Rom 10,9)

Šīs formulas ir raksturīgas ar vārdiem „atzīsi”, „ticēsi”, kas norāda to homoloģisko, jeb viendabīgo raksturu. Formulas norāda arī uz Jēzus nāves un augšāmcelšanās glābjošo raksturu: „Kas mūsu grēku dēļ bija nodots un mūsu attaisnošanas labad uzcēlās no miroņiem.” (Rom 4,25)

Pirmie kristieši, lai izteiktu savu ticību, lietoja īsas aklamācijas, jeb uzsaukumus: „Jēzus ir Kungs!” (Rom 10.9; 1 Kor 12,3), vai „Jēzus Kristus ir Kungs!” (Flp 2,11). Tituls – Kungs, grieķu „Kyrios” ir pēcpashāla rakstura. Jēzus pēc augšāmcelšanās ir debesu un zemes Kungs. Tieši šādu interpretāciju piedāvā arī sv. Pēteris savā pashālajā katehēzē, ko viņš sludināja Jeruzalemē Vasarsvētku dienā: „ Tāpēc lai viss Izraēļa nams visnoteiktāk zina, ka Dievs padarīja Viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, ko jūs sitāt krustā.” (Apd 2,36)

Daži no pirmo gadsimtu kristietības ienaidniekiem uzskatīja, ka Jēzus nebija pa īstam nomiris, tikai aizmidzis. Lai kliedētu šādas šaubas apustulis Pāvils uzsver, ka „... Kristus, no miroņiem uzcēlies, vairs nemirst, nāve pār Viņu vairs nevaldīs.” (Rom 6,9) Jēzus augšāmcelšanās ir arī pamats un cerība mums visiem, kas ceram uz miesas augšāmcelšanos. 

Kalpošanas plāns Kristus Augšāmcelšanās svētkos

Lieldienu vigīlijas dievkalpojums 2014.gadā, Skrīveros

Pūpolsvētdiena, 29.marts

11.00 - sv. Mise Pļaviņās
15.00 - sv. Mise Jaunkalsnavā
18.00 - sv. Mise Ērgļos

Lielā Ceturtdiena - 2.aprīlis

9.00 Hrizmas sv. Mise Rīgas sv. Jēkaba katedrālē, kopā ar arhibīskapu un garīdzniekiem
18.00 - Kunga Jēzus Pēdējo vakariņu sv. Mise Pļaviņās

Lielā Piektdiena - 3.aprīlis

11.00 - Kunga Jēzus Ciešanu dievkalpojums Ērgļos
15.00 - Kunga Jēzus Ciešanu dievkalpojums Pļaviņās

Lielā Sestdiena - 4.aprīlis

15.00 - Kunga Jēzus augšāmcelšanās vigīlijas sv. Mise, uguns, ūdens, maltītes svētīšana Jaunkalsnavā
17.00 - Kunga Jēzus augšāmcelšanās vigīlijas sv. Mise, uguns, ūdens, maltītes svētīšana Ērgļos
21.00 - Kunga Jēzus augšāmcelšanās vigīlijas sv. Mise, uguns, ūdens, maltītes svētīšana Pļaviņās

Kunga Jēzus augšāmcelšanās svētdiena - Lieldienas - 5.aprīlis

11.00 - sv. Mise Pļaviņās
18.00 - sv. Mise Ērgļos

Visus dievkalpojumus celebrēs pr. Ilmārs Tolstovs. Pirms katra dievkalpojuma būs iespēja saņemt grēksūdzes, jeb izlīgšanas sakramentu. 

"Gender" ideoloģija Eiropas Padomes dokumentos

Studiju ietvaros, jāanalizē Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas pieņemta Stambulā, 2011. gada 11. maijs. Polijā šobrīd notiek asas diskusijas par šo Konvenciju, tādēļ došu savu komentāru.

Pati par sevi šī Konvencija ir svarīga, vajadzīga un nekādā ziņā nevēlos teikt, ka es vai Baznīca atbalstītu vardarbību pret sievietēm. Jēzus Kristus, ar savu piemēru un mācību bija sava laika revolucionārs, jo sarunājās ar sievietēm, cienīja viņas. Tieši sievietes bija Lieldienu  notikumu liecinieces. Tajā laikā tas bija skandāls. Tieši kristietības ietekmē Eiropā pakāpeniski pieauga cieņa pret sievietēm, arī Dievmātes Marijas godināšana šo izpratn veicināja. Tomēr šajā konvencijā ir dažas lietas, kas man liek būt uzmanīgam:

a) Dzimuma definīcija

"Ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem." (3 c) Tātad konvencija dzimumu definē nevis tādu, kāds viņš ir bioloģiski, bet tikai kā lomu, ko cilvēkam dāvā sabiedrība.

b) Dzimumu "lomas", kā steriotipi

"Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem." (12,1) Tātad dalībvalstīm ir jāstrādā pie tādām sociālām izmaiņām, kas izskaudīs ieīkstējušos "paradumus un tradīcijas", ko sludina tādas "arhaiskas un vecmodīgas organizācijas", kā Baznīca un citas. Šeit bīstamā vieta ir sieviešu un vīriešu lomas (gender).

c) Dzimumu "lomu" izglītošana

"Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim." (14,1) Šeit atkal uzsvars uz dzimumu "lomām", kas ir kā stereotipi. Tātad, tas, ka es esmu vīrietis ir mans stereotips, nevis bioloģiskais dzimums. Šī konvencija uzskata, ka ja, piemēram, pie manis uz Baznīcu atnāk sieviete, kas saka ka viņa bioloģiski ir sieviete, bet kā savu dzimuma "lomu" jūt kā vīrietis. un viņa vēlas Baznīcā laulāties ar kādu sievieti, kura gan bioloģiski gan "lomas" ziņā "jūtas" kā sieviete. Ja es šīm divām sievietēm atsaka laulības, es skaitos pārkāpis šo konvenciju un diskriminējis sievieti.

Noslēgumā vēlos teikt, ka šī konvencija ir svarīga, īpaši vēlos uzsvērt tās 17 un 29.pantu par pornogrāfisko materiālu ierobežošanu un sievietes informēšanu par aborta sekām. Tomēr, kā redzam patiesība tiek jaukta ar meliem. Būsim modri.

Eiropas Konvencija par abortiem

Studiju ietvaros man ir jāiepazīstas ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas pieņemta Stambulā, 2011. gada 11. maijā. Šo Konvenciju ratificējot Polijas Parlamentā, no Katoļu Baznīcas puses izskanēja iebildumi un piesardzība, sakarā ar "gender" ideoloģijas popularizēšanu. Tomēr mani piesaistīja tieši 39.pants:

39. pants. Piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas tīši veiktas darbības: 

a) aborta izdarīšana sievietei, ja pirms tam nav saņemta viņas apzināta piekrišana;
b) tādas ķirurģiskas iejaukšanās izdarīšana, kuras mērķis vai sekas ir sievietes dabisko reproduktīvo spēju pārtraukšana, ja pirms tam nav saņemta viņas apzināta piekrišana vai viņa neizprot šo procedūru. (No: http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/bernu_tiesibas/ep_konvencija1.pdf)

Pēdējā laikā tika izteikti pārmetumi Latvijas Republikas Seaimas deputātiem, kuri vēlējās Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā iestrādāt normas, kas pagarinātu laiku, kurā sieviete var pieņemt vai nepieņemt apzinātu lēmumu nogalināt vēl nedzimušu bērnu, jo bieži vien sieviete ir atstāta viena, vīrs vai "partneris" viņu ir atstājis vienu, pārējie ģimenes locekļi, arī sabiedrība no viņas ir novērsušies un šajā bezizejā viņa dodas veikt šādu darbību, kas bieži vien ir bez pietiekamas apziņas. Manuprāt, šie deputāti vēlas Latvijas likumdošanā iestrādāt tās normas, kuras paredz šī Eiropas Padomes Konvencija. 

Garīgi adoptēt nedzimušo var ikviens

Tuvojas 25. marts, Kunga Pasludināšanas svētki, kad ik gadu visā pasaulē tiek salikti garīgas adopcijas solījumi. Daudzie ticīgie Latvijā jau ne tikai dzirdēja vai lasīja par šo akciju, bet arī paši ir garīgi adoptējuši nedzimušos.
Tomēr nedaudz atgādināsim garīgas adopcijas vēsturi.

Ideja radās pēc Fatimas parādībām, bet 1987. gada tā tika realizēta Polijā, sākumā paulīniešu Svētā Gara baznīcā Varšavā, tad Čenstohovā un izplatijās pa visu pasauli. Kustības dalībniece Diāna atcerās, ka pirmo reizi uzzināja par adopciju, kad būdama Polijā vietējā televīzijā ieraudzīja tiešraidi no Čenstohovas. Viņu pārsteidza ar tautu piepildīta bazilika un, pateicoties televīzijas nodrošinātai translācijai, iespēja jebkurā valsts nostūrī kopā ar ticīgiem Jasna Gurā salikt garīgas adopcijas solījumus.
Kad Latvijā pēc studijām un priesteru svētībām atgriezās pauliniešu mūki t. Jānis un t. Juris, kustībā “Par dzīvību!” viņi ierosināja  iesākt šo skaisto tradīciju. Tā kopš 2001.gada septembra Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu Aizbildnes svētvieta kļuva par pirmo vietu Latvijā, kur varēja svinīgi salikt solījumus. Bet pateicoties Aglonas bazilikas garīdznieku atbalstam kopš 2003. gada nedzimušo garīga adopcija notiek arī Aglonā, Dievmātes Debesīs Uzņemšanas svētkos.

Visus šos gadus kustībnieki ciešā sadarbība ar tēviem-pauliniešiem veic solītāju uzskaiti, reģistrējot katru saņemtu anketu. Vairākās draudzēs garīgas adopcijas solījumu salikšana notiek ik gadu. Ja arī jūs gribat ieviest šo tradīciju savā draudzē, jums nav obligāti aicināt kādu no kustības pārstavjiem. Sarunājiet ar draudzes ganu par šo iespēju, izlasiet mūsu mājas lapā biežāk uzdotos jautājumus, izdrukajiet veidlapu arsolījumu salikšanas kārtību (izlasiet un atstājiet sev vienu eksemplāru, bet otru iedodiet priesterim, palūdziet lai viņš arī izlasa visu pirms Mises).Solītāja veidlapu izdrukājiet vai sakopejiet (vai nu varat tās paņemt kustības birojā) un Svētas Mises laikā 25. martā (vai svētdiena pirms vai pēc ši datuma, vai nu jebkuros citos Dievmātes svētkos) pēc sprediķa aiciniet draudzes ticīgos jums pievienoties.

Ja svīnīgus solījums salikt nav iespējams varat darīt to privāti:
Nolasiet solījuma tekstu (vislabāk krusta vai svētbildes priekšā) un, sākot no šī brīža, deviņus mēnešus lūgties vienu brīvprātīgi izvēlēto Rožukroņa noslēpumu kā arī lūgšanu bērna un viņa vecāku nodomā. Lai atcerētos, labi ir pierakstīt datumu, kad ir dots solījums un esat sācis lūgties, un laiku, kad beidzas solījuma dotais termiņš.
Bet ja rodas kādi jautājumi rakstiet uz mūsu e-pastu.

Šeit var lejupielādēt Garīgas Adopcijas salikšanas kartība un Garīgas adopcijas solījums

No www.prolife.lv

Dievam - jā, Baznīcai - nē!

"Patiesi, patiesi, es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, tas mani uzņem; bet kas mani uzņem, tas uzņem manu Sūtītāju." Jņ 13,20

Šodien, adorācijas laikā radās pārdomas, par svētkiem, kas strauji tuvojas - Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Pēdejos gadsimtos strauji izplatījās uzskats, kurš mācīja ka Jēzus, savas dzīves laikā sludināja tīru un ētisku mācību par Dieva Valstību, un tad Viņa sekotāji pēc augšamcelšanās Jēzus "tīro" vēsti it kā sabojāja, hellenizēja un līdz ar to, pēc tam dzima institucionālā Baznīca ar savu hierarhiju, rituāliem, reliģiju, tradīciju un liturģiju. Līdz ar to, radās vesela grupa cilvēku kuri teica: "Dievam es ticu, Jēzu pieņemu, bet Baznīcai neticu un nepieņemu tās mācību." Šajās pārdomās sīkāk neanalizēšu šo problēmu, jo daudzi Bībeles pētnieki ir nonākuši pie pārliecības, ka tas ko Jēzus sludināja un mācīja, negrozītā veidā tika rakstiski fiksēts Bībelē un nerakstīti ir nonācis līdz mums dzīvās Tradīcijas veidā. Un pat ja Bībeles autori, Svētā Gara iedvesmā ir veikuši Jēzus vārdu un darbu pēcpashālo interpretāciju, tā nav bijusi Jēzus vārdu sagrozīšana, bet gan teoloģiski interpretēta un Svētā Gara virzīta darbība, lai mēs saņemtu mūsu pestīšanai nepieciešamo Labo Vēsti.

Tomēr es sāku domāt, ar kādu iekšējo nostāju mēs katru gadu izdzīvojam Lieldienu svētkus? Jo katru gadu, jau sākot ar Pūpolsvētdienu, tad Lielo Ceturtdienu, Piektdienu, Sestdienu un Lieldienu svētkiem Baznīcas liturģijā ir atrodami bagāti simboli, zīmes, liturģiskie teksti, mūzika (arī klusums). Baznīcās tiek izbūvēta speciāla instalācija - Kristus kaps. Pa pilsētu ielām virzās ekumēniskie krusta ceļi ar improvizētam Jēzus ciešanu apcerēm. Kā mēs tam visam līdzdarbojamies? Vai mēs tikai kā kāda teātra skatītāji uz to visu noraugāmies, sakot - nu Dievam es ticu, formāli esmu katolis, formāli esmu iekļauts Katoļu Baznīcā, bet uz to visu es noskatos no ārpuses. Galvenais - paņemt svētīto ūdeni, olas, maltīti, u.t.t. Tomēr Dievs mūs aicina pieņemt ne tikai Jēzu, bet arī tos, kurus Viņš ir sūtījis (Jņ 13,20). Liturģija Baznīcā nav domāta tikai garīdzniekiem un sevišķi pietuvinātiem draudzes locekļiem. Vai es izbrīvēšu šajās Lieldienās laiku, lai kādu nakti pavadītu pie Kristus kapa? Vai es atradīšu laiku piedalīties visos Lielās nedēļas dievkalpojumos? Padomāsim par to. 

19.marts, svētā Jāzepa svētki

SVĒTĀ JĀZEPA LITĀNIJA

Kyrie, eleison!

Christe, eleison!

Kyrie, eleison!

Kristu, klausi mūs!

Kristu, uzklausi mūs!

Dievs Tēvs no debesīm, apžēlojies par mums!                                                                 

Dievs Dēls, pasaules Pestītājs,

Dievs Svētais Gars,

Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs,

Svētā Marija, lūdz par mums!                                                                            

Svētais Jāzep,

Slavas pilnais Dāvida ciltsbērns,

Patriarhu gaisma,

Dievmātes līgavainis,

Šķīstais Jaunavas sargātājs,

Dieva Dēla uzturētājs,

Rūpīgais Kristus aizsargātājs,

Svētās ģimenes galva,

Svētais Jāzep, taisnīgais vīrs,

Svētais Jāzep, šķīstības paraugs,

Svētais Jāzep, gudrības piemērs,

Svētais Jāzep, drošsirdīgais vīrs,

Svētais Jāzep, Dievam vienmēr paklausīgais,

Svētais Jāzep, uzticīgais Dieva kalps,

Pacietības spoguli,

Nabadzības mīlētāj,

Strādnieku priekšzīme,

Mājas dzīves košums,

Jaunavu sargs,

Ģimenes atbalsts,

Nelaimīgo iepriecinātājs,

Slimnieku cerība,

Mirstošo gādnieks,

Biedinājums ļauniem gariem,

Svētās Baznīcas aizstāvis,

Pēdējās aktualitātes

Dārgie bloga lasītāji! Paldies par jūsu atsaucību un lūgšanām. Vēlos informēt, ka tuvākajā laikā šajā blogā būs mazāk rakstu, jo tuvojas manu studiju pirmā etapa beigu posms, 1.jūnijā paredzēts licensiāta eksāmens, pēc kura veiksmīgas nokārtošanas es atgriezīšos Latvijā, lai kalpotu bīskapa nozīmētajā draudzē un turpinātu rakstīt doktora darbu jau Latvijā. Aktīvais lekciju posms būs noslēdzies. Aicinu jūs visus lūgties par mani, es savukārt lūgšos par jums. Lieldienu svētkos kalpošu Valmieras katoļu draudzē.

Pasaules Jauniešu dienu 2016.gadā, Krakovā, himna latviešu valodā

Kas patiesībā ir gavēnis? (angļ. val.)

"Apustulis Pāvils" Rīgas Katoļu Ģimnāzijā

svētā Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā 1993.gadā

Vai tu lasi "Katoļu Baznīcas Vēstnesi"?

Es Polijā "Katoļu Baznīcas Vēstnesi" lasu. Bet tu? pic.twitter.com/3zmg1lGSh2
— Ilmārs Tolstovs (@tolstovs1) March 13, 2015

Lūgšanu vajadzības

1. Lūgt par Katrīnas un Rebekas veselību! Jo īpaši par Katrīnas, nodevām analīzi uz psoriāzi, cīnamies jau vairāk kā pusgadu;

2. Palūdzieties par mani, jo ir veselības problēmas, lai Dievs ir klātesošs.

3. Mūsu ģimenei ir lūgums aizlūgt par mums un par mūsu topošo bērniņu. Bijām pie ārsta uz apskati, tur kaut kādas problēmas, riski, ka varētu nebūt...
Paldies!

Ļubļina - Varšava - Rīga - Varšava - Ļubļina

Piedāvāju braucienu no Ļubļinas vai Varšavas uz Rīgu. 
Ceturtdiena, 26.marts. Izbraucam 16.00 no Ļubļinas, vai 19.00 no Varšavas.
Un vēl piedāvāju braucienu no Rīgas un Varšavu vai Ļubļinu pēc Lieldienām, 7.aprīlī. Izbraukšana 9.00 no Vecrīgas.
Cena apmēram 10-15. Euro. 

Mesiāniskie pravietojumi Vecajā Derībā

Daudzi cilvēki saka, ka Vecā Derība ir neinteresanta un neizprotama. Tomēr, ja mēs piepūlamies un, izmantojot dazādus komentārus, palīgmateriālus atrodam Bībeles "atslēgas", tā mūs ievd aizraujošā piedzīvojumā un palīdz labāk saprast ne tikai Jauno Derību, bet arī visu Jēzus Krists atklāto Vēsti. Lūk piemērs no pravieša Isaja grāmatas, kur pravietots par Mesijas, Jēzus Kristus nākšanu un mesiāniskās Valstības iedibināšanu: (Isaja 2. No www.bibele.lv)

1 Šī ir tā atklāsme, ko Jesaja, Amoca dēls, saņēma par Jūdu un Jeruzālemi.
2 Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas.
3 Un nāks daudzas tautas un sacīs: "Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!" Jo no Ciānas izies pamācība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
4 Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīnadārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot.
5 Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā!
6 Tu esi atmetis Savu tautu, Jēkaba namu, jo tie pilni austrumu negantības, tie ir zīlnieki kā filistieši, un tie draudzējas ar svešinieku bērniem.
7 Viņu zeme ir pilna ar sudrabu un zeltu, tiem ir mantas bez gala. Viņu zeme ir pilna ar zirgiem, tiem kara ratu ir bezgala daudz.
8 Bet viņu zeme ir arī elka dievu pilna, viņi pielūdz paši savu roku darbu, to, ko viņu pašu pirksti darinājuši.
9 To priekšā liecas vienkāršā tauta, un pazemojas arī dižciltīgie; Tu to viņiem nepiedosi.
10 Lien iekšā klints alā un paslēpies zemē bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības!
11 Cilvēku lepnās acis tiks apkaunotas un vīru iedomība pazemota, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā.
12 Jo Tas Kungs Cebaots turēs tiesas dienu pār visiem, kas lieli un lepni, pār visiem varenajiem, lai tos pazemotu,
13 pār visiem Libānas augstajiem ciedru kokiem un pār Basanas ozoliem,
14 un pār visiem augstajiem kalniem un pakalniem,
15 pār visiem augstajiem torņiem un pār visiem stiprajiem mūriem,
16 pār visiem Taršišas kuģiem un pār visām lieliskajām laivām.
17 Tad cilvēku lepnība tiks pazemota un vīru augstprātība lauzta, vienīgi Tas Kungs augsti stāvēs tanī dienā.
18 Bet elka dieviem būs beigas.
19 Cilvēki paslēpsies klints alās un zemes plaisumos aiz bailēm no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai iztrūcinātu zemi.
20 Tanī dienā cilvēki atmetīs savus sudraba un zelta elka dievus, ko viņi bija darinājuši pielūgsmei, aizmetīs tos projām žurkām un sikspārņiem
21 un paslēpsies klinšu aizās un klinšu alās bailēs no Tā Kunga un Viņa varenās godības, kad Viņš celsies, lai zemei iedvestu bijību.
22 Nepaļaujieties uz cilvēku, kam tikai dvaša nāsīs, jo par ko gan tas turams?

Rekolekcijas ar maizi un ūdeni