Gatavojoties Lieldienām! 16.03

Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv

Pārdomām: "Kas ir patiesība?" - jautā Pilāts Jēzum. Šo jautājumu bieži vien uzdodam arī mēs. Mūsdienu postmodernajā sabiedrībā nav ērti runāt par patiesību. Šķiet, ka vai nu katram ir sava patiesība, vai arī patiesības nav vispār. Vecajā Derībā Likuma izpildīšana garantēja uzticību patiesībai. Dievs tika uztverts kā daudzu priekšrakstu kopums, kuru ievērojot cilvēks ir uzticīgs Dievam, tātad patiesībai. Jēzus nenoliedz Likumu un neatraida to. Tomēr Jaunajā Derībā Jēzus pats kļūst par Likumu. Satiekot Jēzu, mēs iepazīstam Patiesību un Jēzus - Patiesība mūs dara brīvus.
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 15.03

Lasījumus meklējiet www.mieramtuvu.lv

Pārdomām: "Kas Tu esi?" - jautā saniknojušies farizeji. To pašu jautā mūsdienu postmodernais cilvēks. Kas šodien ir Jēzus, priekš mūsdienu cilvēka, jā arī priekš tevis un manis? Daudziem mūsdienu cilvēkiem skapjos stāv Bībele, noputējusi un it kā tikko nopirkta. Kādēļ? Tādēļ, ka bez ticības Jēzus vēsts, Bībeles teksts nav saprotams. Bet ticība ir Dieva dāvana. Dievs šo ticības dāvanu vēlas dot ikvienam no mums. Ir vajadzīga atvērta un pazemīga sirds, lai to saņemtu. Jēzus ir aizgājis no šīs pasaules, bet ir atstājis Sevi maizes un vīna veidā Euharistijā, dievkalpojumā, adorācijā. Nāciet, godināsim Viņu!
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 14.03

Svēto Rakstu tekstus var atrast www.mieramtuvu.lv

Pārdomām: Jēzus saka: "Es esmu pasaules gaisma!" Vai es tam ticu un savā ikdienā dzīvoju kā gaismas bērns un kā Dieva bērns? Vai manu dzīvi un ikdienu pavada kristīgā cerība? Bet varbūt es katru dienu saku: "Ir slikti un būs vēl sliktāk!" Nē. Kopā ar Jēzu vienmēr ir labi un būs vēl labāk! Jēzus vārdi dara nemierīgus farizejus, jo šie Jēzus vārdi atklāj, izgaismo viņu tumsas darbus. Farizeji sāk pārmest Jēzum, ka viņš pārsniedz savas pilnvaras. Tomēr Jēzus norāda uz savu ciešo saikni ar Tēvu. Jēzus liecina par Tēvu. Vai arī mana dzīve ir liecība par Dievu? Vai es bieži izmeklēju savu sirdsapziņu un atzīstos Dievam savos grēkos? Lūgsim, lai mūsu dzīve būtu aizvien "caurspīdīgāka", ka citi mūsos varētu saskatīt Dievu!
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 13.03 (2013.gada komentārs "Mieram tuvu")

Dārgie „Mieram Tuvu” lasītāji. Strauji ir pietuvojušies Kristus Augšāmcelšanās svētki. Jau nākošsvētdien, kopā ar Jēzu svinīgi ieiesim Jeruzalemē un dosimies ar Viņu krustaceļā. Bet šodien Baznīcas liturģiskie lasījumi mums piedāvā Jāņa evaņģēlija 8 nodaļas tekstu no 1 līdz 11 pantam, kurā aprakstīts, kā Rakstu zinātāji un farizeji pie Jēzus atved laulības pārkāpšanā pieķertu sievieti. Interesants ir fakts, ka vienā daļā pirmatnējo Bībeles manuskriptu šis teksts sākotnēji tika ievietots uzreiz pēc Lūkas ev. 31,38, jo arī pētot evaņģēlista Jāņa rakstīšanas stilu, šis fragments savā veidā „izlec” no kopīgā evaņģēlija teksta un sv. Jāņa domāšanas veida. Tomēr tas neliek apšaubīt šī teksta kanoniskumu un varbūt, tieši aprakstot šo notikumu, evaņģēlists vēlējās pamatot Jēzus vārdus, izteiktus šīs pašas nodaļas 15 pantā: „Jūs tiesājat miesīgi, es netiesāju nevienu.”
Atkārtotā Likuma, jeb 5 Mozus grāmatā, 22 nodaļas 23 un 24 pantā ir stingri noteikts, ka jebkura sieviete, kas ir pieķerta laulības pārkāpšanā ir jānomētā ar akmeņiem. To nosaka Mozus bauslība. Rakstu zinātāji vēlējās Jēzu iedzīt lamatās, līdzīgi kā aprakstīts epizodē par nodokļu maksāšanu vai nemaksāšanu Ķeizaram (Mk 12,13-17). Jēzus raksta smiltīs. Ko tas varētu nozīmēt? Jeremijas grāmatā ir teikts: „Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie ir atstājuši Kungu, dzīvības ūdens avotu.” (Jer 17,13) Jēzus, rakstot smiltīs, norāda uz apsūdzētāju grēku, jo „lai liecinieku roka būtu pirmā, kas paceļas viņu nonāvēt.” (Atk Lik 17,7) Vecās Derības likums aizliedza izdarīt pārsteidzīgus spriedumus un pārsteidzīgi tiesāt. Kā Jēzus uzsvēra Mateja 7 nodaļas sākumā, „netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti. Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts. Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?” (Mt 7,1-3) Jēzus, jaunais Mozus ir nācis cilvēku nevis notiesāt, bet gan attaisnot.
Apustulis Pāvils vēstulē Filipiešiem uzsver: „Viņa (Kristus) dēļ es visu atmetu un uzskatu par mēsliem, lai tikai iemantotu Kristu un atrastos Viņā nevis ar savu taisnību, kas izriet no Likuma, bet gan ar to, kas izriet no ticības Kristum” (Fil 3,9) Jēzus nesāk sīki un detalizēti analizēt laulības pārkāpšanā pieķertās sievietes morālisko stāju, viņš arī neiztirzā rakstu zinātāju liekulību. Ar šo žestu un aicinājumu ieskatīties dziļāk savā sirdī un nožēlot grēkus, mainīt savu dzīvi Jēzus atbrīvo gan sievieti, gan atmasko Rakstu zinātāju viltību un liekulību. Cilvēku dzīvēs valda divas galējības – viena, uzskatīt, ka ticība nav saistīta ar reālajām izvēlēm, ar moralitāti mūsu dzīvē. Tāda bija šīs sievietes problēma. Viņa ticēja, bet viņas dzīve bija pilnīgi pretēja Dieva baušļiem, viņa bija „grēkos līdz ausīm”; otra galējība – ticībā redzēt tikai morālo normu ievērošanu, bez skatījuma uz būtisko, uz Dievu, uz mūžīgo dzīvi. Tas nozīmē, būt burta kalpam, redzēt visu apkārtējo grēkus, neredzot savus. Grēksūdzē sūdzēt kaimiņu, radu un draugu grēkus, bet sevī nesaskatīt pat vismazāko grēka kripatiņu. Jautājums paliek – vai sieviete, kura palika stāvot Jēzus priekšā bija bez grēka? Nē. Tādēļ viņa palika, kaut arī varēja aiziet. Viņa varēja aiziet un tādā veidā kļūt brīva. Bet tā būtu tikai ārēja brīvība, fiziska, bet ne garīga. Patiesībā rakstu zinātāji un farizeji, kuri aizgāja, palika nebrīvi, palika sasaistīti ar grēku. Aizejot no Jēzus mēs vienmēr paliekam grēka sasaistīti un grēka vergi.

Ja ieaicinām Jēzu savā dzīvē kā Kungu, tad piedzīvojam Viņa atbrīvojošo spēku. To piedzīvojam arī katru reizi, kad grēksūdzē dzirdam priesteri sakām: „Neviens tevi nepazudināja? Arī es tevi nepazudināšu, ej, negrēko vairs!” Sieviete palika, jo viņas priekšā bija Kāds, kurš varēja dot viņai jaunas dzīves iespēju. Kāds, kurš spēja viņu patiesi atbrīvot. Fiziski viņa bija brīva, visi tie, kas vēlējās viņu nomētāt ar akmeņiem bija aizgājuši. Bet viņa palika, jo gribēja satikt To, satikt Jēzu Kristu, kurā vienīgajā ir patiesa brīvība. Vai tu arī Viņu gribi satikt? Paliec. Paliec Viņā un Viņš paliks tevī. 
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 12.03

Pārdomām: Šodien dzirdu dažādus uzskatus par Jēzu. No pūļa skan dažādas versijas un viedokļi. Postmodernais plurālisms. Katram šķiet, ka viņš zin patiesību. Kā ir patiesībā? Vai uzticos Baznīcai, kura vairāk kā 2000 gadus drosmīgi visām paaudzēm ir sludinājusi un sludina patiesību par Jēzu? Vai bieži vien neesmu iegrimis "prātuļošanā" par to, kādam ir jābūt Dievam, Jēzum, Baznīcai, bīskapam, prāvestam, draudzei, u.t.t. Vai nav tā, ka gribu pats sevi nostādīt Dieva vietā, gribu būt "gudrāks par pāvestu"? Lielāku pazemību, draugi!
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 11.03

Pārdomām: Tuvojas Jēzus ciešanu laiks. Atrodos izvēles priekšā. Vai iešu kopā ar Jēzu ciešanu ceļā, vai palikšu savā komforta zonā? Vai apzinos, ka katrs mans grēks ievaino Jēzu šajā ciešanu ceļā? Jūdi, kuriem vajadzēja pirmajiem atpazīt savu ilgi gaidīto Mesiju, tomēr viņu neatpazīst? Vai es pazīstu savu Mesiju - Jēzu? Vai neesmu ieslīdzis savās shēmās par to, kādam vajadzētu būt Dievam? Jēzus pārmet jūdiem, ka viņi nepazīst Dievu. Bet vai es pazīstu Dievu? Kādu Dieva attēlu es nesu sevī? Lūgsim Jēzu, lai Viņš šajās Lieldienās atklājas no jauna mūsos.
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 10.03

Pārdomām: Jēzus sarunājas ar jūdiem. Jēzus atgādina viņiem par Jāņa Kristītāja dedzīgumu. Vai es neesmu pazaudējis savu sākotnējo dedzīgumu, sekot Jēzum? Varu atcerēties savu sākotnējo mīlestību, kura varbūt šobrīd ir mazliet pagaisusi. Vai atceros tos cilvēkus, kuri man liecināja par Jēzu? Vai esmu brīvs no maniem garīgajiem "skolotājiem" un "vadītājiem"? Vai neglorificēju viņus un vai neesmu viņiem pārāk pieķēries? Vai meklēju atbildes savā dzīvē Rakstos, Bībelē? Vai Dieva Vārds manā dzīvē ieņem pirmo vietu?
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 9.03

Pārdomām: "Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos", saka Jēzus. Jēzus nemitīgi uzlūko Tēvu un Tēvs nemitīgi uzlūko Dēlu un no Viņu mīlestības pārpilnības izplūst Svētais Gars. Vai savās lūgšanās pārdomāju Dieva Trīsvienības noslēpumu? Vai meklēju dziļākas attiecības ar Trīsvienīgo Dievu? Jēzus vēlas, lai mūsu attiecības ar Dievu, kā ar Tēvu padziļinās. Atvērsim mūsu sirdis dziļākai vienotībai ar Dievu Tēvu un Dēlu un Svēto Garu!
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 8.03

Pārdomām: Jēzus mani aizved pie Avju dīķa, kur guļ daudz slimnieku. Vai atceros situāciju, kad pats biju slims? Varbūt tieši tagad slimoju un esmu nespēcīgs. Jēzus grib būt kopā ar mani. Varbūt ir kāds pazīstamais vai tuvinieks, kurš ir ļoti slims? Vai esmu viņu apmeklējis un kalpojis viņam? Varu Jēzum pastāstīt par šīm situācijām. Jēzus aizskar arī manas dzīves paralīzi, garīgo "stīvumu". "Vai vēlies tapt dziedināts?" "Ej, un negrēko vairs!"
on Nav komentāru:

Svētās Mises Norvēģijā - Oslo, Tonsbergā un Drammenē 10,11,12 un 13.martā









Svētās mises Norvēģijā 10,11,12 un 13.martā

Ceturtdien un piektdien, 10 un 11.martā Tonsbergā.
Sīkāka info: Valērija 957 36 395. Svētās Mises 10 un 11.martā vakarpusē. 

Sestdien 12.martā St.Laurentius kirke, Cappelens gate 1, Drammen
kontakti: Jānis 457 92 606. Plkst. 15.00 

Svētdien 13.martā Oslo. Plānojam ap 10.00 Harvalds kirke Toyen

Dievkalpojumu laiki vēl tiks precizēti.

Vadīs priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs.
Pēc sv.misēm kopābūšana un mīlestības sarunas pie kafijas tases.
Kartē:


View Mine lagrede steder in a larger map  

Pirms un pēc dievkalpojumiem baznīcā būs iespējams pieiet pie grēksūdzes un kopīga rožukroņa lūgšana. Pēc dievkalpojuma kopīga pasēdēšana un pārrunas.

Sīkāka informācija pa epastu priesteris.ilmars@gmail.com
on 1 komentārs:

Gatavojoties Lieldienām! 7.03

Pārdomām: Jēzus vēlas būt klātesošs manā ikdienā. Viņa "dzimtā Galileja" ir mana ikdiena. Galilejieši pieņēma Jēzu, jo bija redzējuši Viņa paveiktos brīnumus. Kas mani piesaista pie Jēzus Personas? Kāda ir mana motivācija sekot Jēzum? Vai dzīves grūtajās situācijās meklēju Jēzus palīdzību, vai varbūt esmu novērsies no Viņa? Bērna tēvs ieticēja un paļāvās uz Jēzus dziedinošo spēku. Kā ir ar manu ticību?
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 6.03 (speciāli Vatikāna radio)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk  15, 1-3.11-32)
Bet muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai Viņu dzirdētu.
2. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, sacīdami: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem.
3. Un Viņš teica tiem šo līdzību, sacīdams:
Kādam cilvēkam bija divi dēli.
12. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem.
13. Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.
14. Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu.
15. Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas.
16. Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva.
17. Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā!
18. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.
19. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!
20. Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to.
21. Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22. Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām,
23. Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies,
24. Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.
25. Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību.
26. Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir.
27. Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu.
28. Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt.
29. Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu;
30. Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu.
31. Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs;
32. Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.
Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna Radio klausītāji!

Tikko visā pasaulē noslēdzās pāvesta Franciska rosinātā 24 stundu lūgšanu diennakts, kurā īpašā veidā ikviens tika aicināts no jauna  atklāt Žēlsirdīgā Dieva attēlu, īpaši Izlīgšanas, jeb grēksūdzes sakramentā. Es pats šo svētīgo laiku pavadīju Latvijas garīgajā sirdī – Aglonā, kur kopā ar jauniešiem, kas kalpo slimniekiem dažādās Latvijas slimnīcās, pārdomājām par to, kā izprast, pieņemt ciešanas un kā palīdzēt tiem, kuri cieš netaisnīgi. Diemžēl daudziem cilvēkiem, īpaši tiem kuri cieš, ir grūti pieņemt Dievu, kurš mīl un kurš ir žēlsirdīgs. Šiem cilvēkiem, balstoties uz viņu dzīves notikumiem, šķiet, ka Dievs viņiem nav palīdzējis un ir novērsies no tiem. Tieši tādēļ Jēzus Lūkas evaņģēlijā atklāj patieso Dieva attēlu, kurš īstenībā ir viņš pats.
Dzirdētā līdzība no Lūkas evaņģēlija ir viena no vissvarīgākajām un populārākajām Jēzus teiktajām līdzībām, kas kristīgajā vidē ir daudzreiz skaidrota un komentēta. Kā uzsvēra pāvests Benedikts XVI 2010.gada 16.martā, pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”, tad pēc šīs Jēzus izteiktās līdzības, Dieva Tēva attēls uz visiem laikiem pasaulei ir atklājies kā Žēlsirdīgā Tēva attēls. Neviens vairs nevar teikt, ka es nezinu kāds ir Dievs. Dievs sevi ir atklājis Jēzū Kristū, kurš ar savu dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos ir īstenojis Tēva misiju – steigties pie sava pazudušā Dēla, lai viņu glābtu.
Noteikti esam dzirdējuši daudz un dažādus komentārus šai līdzībai, tomēr mani visvairāk uzrunā tieši šajā līdzībā atklātā Tēva attieksme. Ja Tēvam būtu nepareizi izprasta mīlestība, kā vēlme izdabāt dēlam, kurš ir iegrimis grēkos, problēmās, vai varbūt atkarībās, viņš pats steigtos pie dēla un piedāvātu viņam savu palīdzību. Tad tā būtu līdzatkarības pazīme, kas vēl vairāk veicinātu pazudušā dēla grimšanu un pazušanu. Tomēr Tēvs pacietīgi gaida. Varbūt viņa sirds asiņo, varbūt tas sagādā viņam neizsakāmas ciešanas. Tomēr tēvs mīl bet gaida. Mīl, bet neizdabā. Arī tā ir Tēva želsirdība, kad viņš gaida dēla atgriešanos. Jo ja tēvs pirmais skrietu pie sava dēla, tā būtu izdabāšana grēkam un ļaunumam. Bet Dievs ir gan žēlsirdīģs, gan arī taisnīgs un dažreiz mūsu dzīvēs pedagoģiski pieļauj situācijas, kurās mēs piedzīvojam ļaunumu, ciešanas un beigu beigās nāvi. Pāvests Francisks, 2.marta audiencē, runājot par Dieva žēlsirdību, atsaucās uz ģimenes tēvu, kurš mīl savu bērnus, viņiem palīdz, rūpējas un piedod viņiem. Turklāt, tēvs savus bērnus arī pamāca un norāda uz viņu kļūdām, tādā veidā palīdzot tiem augt labajā.”
Tikai tad, kad ceļamies no saviem grēka dubļiem un steidzamies pie piedodošā un žēlsirdības pilnā tēva, varam saņemt dziedināšanu un atbrīvošanu. Tikai mums ir jāsper šis solis, jo Dievs savu soli jau ir spēris uz krusta un augšāmceļoties. Tagad ir mūsu kārta, tagad ir mūsu žēlastības laiks. Neviens cits to mūsu vietā nedarīs, tā ir mūsu izvēle un nepieciešamība. Darīsim to!


on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 5.03

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 18, 9-14)
Tajā laikā dažiem, kas sevi uzskatīja par taisnīgiem un nievāja citus, Jēzus pastāstīja šo līdzību: “Divi cilvēki iegāja svētnīcā lūgties. Viens bija farizejs, bet otrs – muitnieks. Farizejs nostājās un pie sevis lūdzās tā: “Dievs, es Tev pateicos, ka neesmu tāds kā citi cilvēki – laupītāji, krāpnieki, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divas reizes nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.” Bet muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās ne acis pacelt uz debesīm, bet sita sev krūtīs, sacīdams: “Dievs, esi žēlīgs man, grēciniekam!”
Es jums saku: viņš aizgāja uz mājām attaisnots, bet otrs ne, jo ikviens, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomām: Vai bieži jūtos tā, it kā būtu vispareizākais cilvēks? Man taču patīk citus pamācīt un būt gudrākam par citiem? Bet vai es redzu pats savus grēkus? Farizejs tikai tēlo, ka sarunājas ar Dievu. Īstenībā viņš sarunājās tikai pats ar sevi. Cik daudzi no mums vēlamies no Dieva un Baznīcas tikai savu labumu. Lepnība neļauj mums pazemīgi saskatīt realitāti sev apkārt un realitāti par mums pašiem. Savukārt mutinieks reāli apzinās savu situāciju, stāvokli. Viņš redz savu grēcīgumu un tāds arī dodas Dieva priekšā. Viņš nemēģina attaisnoties Dieva priekšā. Viņš atdod sevi Dievam. Vai es vairāk esmu farizejs vai muitnieks? Varbūt abi divi? 
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 4.03

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 28b-34)
Tajā laikā pie Jēzus piegāja viens no Rakstu zinātājiem un Viņam jautāja: “Kurš bauslis ir pirmais no visiem baušļiem?” Jēzus atbildēja: “Pirmais ir: “Klausies, Izraēl, – Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs. Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta un no visa sava spēka!”
Otrais ir šis: “Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu!” Nav cita baušļa, kas būtu lielāks par šiem.”
Un Rakstu zinātājs Viņam sacīja: “Labi, Mācītāj, Tu pareizi sacīji, ka “viens ir Kungs un cita nav, izņemot Viņu,” un ka “Viņu mīlēt no visas sirds, no visa prāta un no visa spēka un tuvāko mīlēt kā sevi pašu” ir vairāk vērts nekā visi dedzināmie un citi upuri.”
Jēzus, redzēdams, ka viņš gudri atbild, tam sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens vairs neuzdrošinājās Viņam ko jautāt. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomām: Kas ir manas dzīves lielākā vērtība? "Klausies..." Vai man pietiek laika ikdienā klausīties Dievā un savos līdzcilvēkos? Vai man ir laiks klusumam kopā ar Dievu, lai ieklausītos arī sevī pašā? Vai esmu pārliecināts, ka Dievs manī ļoti uzmanīgi klausās un arī ikdienā runā uz mani? Vai es dzirdu Dieva balsi? Mīlestība sākas tad, kad es sāku klausīties. Tas kurš klausās, ieklausās, tas arī mīl. Atrodi laiku klusumam, lai klausītoes Dievā un atrodi laiku priekš kāda cita cilvēka, lai uzklausītu viņu. 
on Nav komentāru:

Radio Marija meklē brīvprātīgos!

Dārgais draugs!

Katru no mums Dievs ir apdāvinājis ar talantiem, un ir lieliski, ja mēs varam izmantot šos talantus, lai kalpojumā dalītos ar līdzcilvēkiem Viņa mīlestībā. Radio Marija tiek aicināts ikviens strādāt gribošais. Tieši Tu vari palīdzēt, un kopā mēs noteikti atradīsim piemērotāko veidu Tev un Tavām iespējām. Vai tā būs asistēšana mobilo studiju tehnikas sagatavošanā, Sv. Mises translācijā, vai informatīvo materiālu izdalīšanā, telpu uzkopšanā, vai dežūra radio ēterā, vai arī piedalīties ziedojumu vākšanas komandā. Ikvienam ir iespēja, un ikviens tiek aicināts kļūt par daļu no radio. Veidosim mūsu Radio Marija Latvija kopā!

Pieteikties vari rakstot uz Radio Marija Latvija e-pastu: info@rml.lv ar norādi “brīvprātīgais”, vai zvanot 67 969 128 / 25 458 664 (koordinators).
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 3.03

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 11, 14-23)
Tajā laikā Jēzus izdzina ļauno garu, kas bija mēms. Un notika, ka, tiklīdz ļaunais gars bija izgājis, mēmais sāka runāt. Un ļaudis brīnījās. Tomēr daži no viņiem sacīja: “Viņš ļaunos garus izdzen ar Belcebula, ļauno garu valdnieka, spēku.” Un citi kārdinādami prasīja no Viņa zīmi no debesīm.
Bet Jēzus, zinādams viņu domas, sacīja tiem: “Ikviena valsts, kas sevī ir sašķēlusies, aiziet bojā, un nams uz nama sagrūst. Tātad, ja arī sātans ir sevī sašķēlies, kā tad spēs pastāvēt viņa valsts?
Jūs taču sakāt, ka ļaunos garus Es izdzenu ar Belcebula spēku. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Belcebula spēku, ar kā spēku tad tos izdzen jūsu dēli? Tādēļ viņi būs jūsu tiesātāji. Bet, ja Es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad patiesi pie jums ir atnākusi Dieva valstība.
Ja stiprais apbruņojies sargā savu namu, tad viņa īpašums ir drošībā. Bet, ja atnācis par viņu stiprāks to uzvarēs, tas paņems visus viņa ieročus, uz kuriem viņš bija paļāvies, un izdalīs viņa laupījumu. Kas nav ar mani, tas ir pret mani; un, kas ar mani nevāc kopā, tas izbārsta.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomām: Jau ar kristības brīdi esmu kopā ar Jēzu. Dzīvoju Viņa spēkā. Ja esmu Viņā, tad ļaunajam vairs nav varas pār mani. Vai es tam ticu? Dieva Vārds un svētie sakramenti ir tie līdzekļi, caur kuriem varu palikt Jēzū un būt drošībā. Jēzus aicina mūs ikvienu palikt pazimīgā modrībā un nomodā par savu dvēseli. Jēzus ir radikāls. Vai nu tu esi ar mani, vai pret mani. Vidusceļa nav!
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 2.03

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 5, 17-19)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Nedomājiet, ka esmu nācis atcelt Likumu vai praviešus; neesmu nācis atcelt, bet gan piepildīt.
Patiesi, Es jums saku: kamēr neizzudīs debess un zeme, no Likuma nezudīs neviens burts, nedz rakstu zīme, iekams viss nebūs noticis.
Tādēļ, ja kāds atmetīs kaut vienu vismazāko bausli un tā mācīs ļaudis, tas Debesu valstībā tiks dēvēts par vismazāko, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks atzīts par lielu Debesu valstībā.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 Pārdomām: Visi vārdi, visi pasaules likumi piepildās Jēzū Kristū. Cik reiz lasu Dieva Vārdu, tas mani uzrunā personiski. Kāda vieta ir Dieva Vārdam, Viņa mīlestības Likumam manā dzīvē? Jēzus saka, ka ikviens vārds, ko Dievs ir teicis, piepildīsies. Dievs ir uzticīgs saviem solījumiem. Vai es esmu uzticīgs savējiem solījumiem? Vai turu doto vārdu?
on Nav komentāru:

Gavēņa rekolekcijas Aglonā! No kurienes ļaunums?

Pāvests Francisks: "Es karsti vēlos, lai kristīgā tauta Jubilejas laikā pārdomātu par žēlsirdības darbiem miesai un dvēselei. Tas būs veids, kā atmodināt mūsu sirdsapziņu, kas bieži vien snauž nabadzības drāmas priekšā, un aizvien vairāk iedziļināties Evaņģēlija vēsts būtībā, kur nabagi ir dievišķās žēlsirdības priviliģētie adresāti. Jēzus ar saviem sprediķiem mums norāda uz šiem žēlsirdības darbiem, lai mēs saprastu, vai dzīvojam vai nedzīvojam kā viņa mācekļi. No jauna pievērsīsim uzmanību žēlsirdības darbiem miesai: pabarot izsalkušos, padzirdīt izslāpušos, apģērbt kailos, uzņemt svešiniekus, palīdzēt slimajiem, apmeklēt cietumniekus, apbedīt mirušos. Un neaizmirsīsim garīgos žēlsirdības darbus: dot padomu šaubās esošajiem, mācīt nezinošos, brīdināt grēciniekus, mierināt nomāktos, piedot aizvainojumus; pacietīgi paciest tos, kuri ir garlaicīgi; lūgt Dievu par dzīvajiem un mirušajiem." (Misericordiae Vultus, 15)



“Kamila” grupas rekolekcijas Aglonā, 4.-6.martā

“Kāpēc tik daudz ciešanu, slimību un nāve?”
vada pr. Ilmārs Tolstovs

Piektdiena, 4.marts

21.00 krustaceļš
22.00 adorācija visu nakti (pāvesta Franciska aicinājums “24 stundas Kungam”)

Sestdiena, 5.marts
Read more »
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 1.03

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21-35)
Tajā laikā Pēteris, piegājis pie Jēzus, jautāja: “Kungs, cik reižu man ir jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku līdz septiņām, bet līdz septiņdesmit reižu pa septiņām.”
Tāpēc Debesu valstība ir pielīdzināma ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Kad viņš iesāka norēķinu, pie viņa tika atvests kāds, kas bija parādā desmit tūkstošus talentu. Tā kā viņam nebija ko samaksāt, kungs pavēlēja viņu pārdot līdz ar sievu un bērniem, un visu, kas viņam piederēja, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev visu nomaksāšu!” Kungs iežēlojās par šo kalpu, palaida viņu brīvu un atlaida arī parādu.
Bet šis kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija simts denāriju parādā. Un viņš to sagrābis žņaudza, sacīdams: “Atdod, ko esi parādā!” Tad viņa biedrs, nokritis viņa priekšā, lūdza to, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev samaksāšu!” Bet viņš nebija ar mieru un gāja, un iemeta to cietumā, kamēr tas nenomaksās parādu.
Bet viņa darba biedri, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad kungs pasauca savu kalpu un viņam sacīja: “Nekrietnais kalps! Es tev atlaidu visu parādu, jo tu man lūdzi. Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi apžēlojos?” Un kungs sadusmojās un nodeva šo kalpu mocītājiem, kamēr viņš nebūs atdevis visu parādu. Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
 Pārdomām: Varu mēgināt atcerēties tās dzīves situācijas, kurās piedzīvoju dažādas netaisnības un pāridarījumus. Vai man ir jāpiedod un cik daudz? Mēs jau zinām, ko atbildēs Jēzus - jā, mums ir jāpiedod un vienmēr. Tomēr patiesa piedošana var notikt tikai Jēzū, jo tikai Viņš spēj dziedēt mūsu dvēseles rētas, kuras ir skāris pāridarījums. Bez Jēzus paliek tikai tiasnīgums, bet Jēzū īstenojas žēlsirdība. Jēzus apžēlojas par mums grēksūdzē, tādēļ arī mums vajag būt žēlsirdīgiem pret citiem.
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 29.02

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 4, 24-30)
Nonācis Nācaretē, Jēzus sinagogā sacīja ļaudīm: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav labvēlīgi uzņemts savā tēvijā. Es jums saku patiesību: daudz atraitņu Izraēlī bija Elija laikā, kad debesis palika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka visā zemē valdīja liels bads; tomēr Elijs ne pie vienas no tām netika sūtīts kā tikai pie atraitnes Sidonas Sareptā. Un daudz spitālīgo Izraēlī bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā tikai sīrietis Nāmans.”
To dzirdot, visi sinagogā iedegās dusmās. Viņi pietrūkās no vietām, izmeta Jēzu no pilsētas un aizveda līdz pat kalna kraujai, uz kura viņu pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu lejā. Bet Jēzus, izgājis starp tiem, attālinājās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomām: Jēzus sāk savu publisko darbību ar "neveiksmi". Jēzus, cilvēciski raugoties, visu savu dzīvi piedzīvo neveiksmes. Lielākā neveiksme ir uz krusta. Šādā situācijā, kāda tiek aprakstīta Evaņģēlijā, Jēzus saglabā pilnīgu iekšēju brīvību un mieru. Tas ir Evaņģēlijs bez "ieguvuma". Vai esmu gatavs pieņemt šādu "Jēzus vājumu"? Vai meklēju tikai "populāro Evaņģēliju"? Ievērosim, ka sākumā visu acis sinagogā raudzījās uz Jēzu. Vai esmu gatavs pieņemt Evaņģēliju pilnībā, nevis tikai tās daļas, kuras man patīk? 
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 28.02

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 13, 1-9)
Tajā laikā atnāca daži ļaudis un pastāstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. Un Jēzus, atbildot viņiem, sacīja: “Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija no visiem Galilejas ļaudīm lielākie grēcinieki, tāpēc ka viņiem tik daudz bija jācieš? Es jums saku: nē. Bet, ja jūs nenožēlosiet grēkus, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.
Vai arī tie astoņpadsmit, kuriem uzgāzās virsū Siloe tornis un viņus nosita, – vai jūs domājat, ka viņi bija lielāki grēcinieki nekā visi citi Jeruzalemes iedzīvotāji? Es jums saku: nē. Bet, ja jūs nenožēlosiet grēkus, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”
Tad Viņš pastāstīja šo līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģeskoks, kas bija iestādīts viņa dārzā. Un viņš atnācis meklēja tajā augļus, bet neatrada. Tad viņš sacīja vīnadārza kopējam: “Lūk, jau trīs gadus es eju un meklēju augļus šajā vīģeskokā, un neatrodu. Tāpēc nocērt to! Kāpēc tas vēl lai izsūc zemi?” Bet viņš, atbildot tam, sacīja: “Kungs, atstāj to vēl šogad, kamēr es to aprakšu un uzlikšu mēslus. Varbūt tas turpmāk nesīs augļus; bet, ja ne, tad varēsi to nocirst.”” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomām: Jēzus aicina cilvēkus uz atgriešanos. Ja neatgriezīsieties no grēkiem, tāpat aiziesiet bojā. Jēzus norāda uz cilvēku bezgrēcīguma izjūtām un tā ir arī mūsdienu sabiedrības problēma - neredzēt grēku. Nevar notikt atgriešanās, ja nav apziņa par grēku. Mums ir jālūdz Jēzum, lai Viņš palīdz mums saskatīt grēkus sevī un tos nožēlot. Grēks slāpē mūsu garīgo izaugsmi. Kā es jūtos, kad esmu sagrēkojis? Vai es uzreiz steidzos pie grēksūdzes sakramenta? Ja ilgāku laiku neesmu bijis pie grēksūdzes un arī to nevēlos darīt, vai tas nav simptoms, ka esmu garīgi iemidzis? Jēzu! Palīdzi man labi sagatavoties grēksūdzei un grēksūdzes laikā, caur labu biktstēvu, satikt Tevi!
on Nav komentāru:

Rīgas Katoļu Ģimnāzija!



Tapis video materiāls par mūsu skolu. Paskaties! Un ienāc apskatīt mūsu skolu 12.martā no pulksten 10 līdz 13! Īpaši gaidīti visi, arī absolventi
Posted by Rīgas Katoļu ģimnāzija on piektdiena, 2016. gada 26. februāris
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām. 27.02

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 15, 1-3.11-32)
Tajā laikā pie Jēzus nāca visi muitnieki un grēcinieki Viņā klausīties. Bet farizeji un Rakstu zinātāji kurnēja, sacīdami: “Šis pieņem grēciniekus un kopā ar viņiem ēd.”
Tad Viņš pastāstīja tiem šo līdzību, sacīdams: “Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: “Tēvs, dod man to mantas daļu, kas man pienākas!” Un viņš sadalīja tiem mantu. Pēc dažām dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālām zemēm un tur izšķērdēja savu mantu, izlaidīgi dzīvodams.
Bet, kad viņš visu bija iztērējis, tajā zemē izcēlās liels bads un viņš sāka ciest trūkumu. Viņš aizgāja un apmetās pie kāda šīs zemes iedzīvotāja, un tas viņu sūtīja savā tīrumā ganīt cūkas. Un viņš ilgojās remdēt izsalkumu ar pākstīm, ko ēda cūkas, bet neviens viņam tās nedeva.
Tad apdomājies viņš sacīja: “Cik daudziem mana tēva algādžiem ir maizes papilnam, bet es te mirstu badā! Es celšos, iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: “Tēvs, es sagrēkoju pret Debesīm un pret tevi un vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu. Pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!”” Un piecēlies viņš gāja pie sava tēva.
Bet, kad viņš vēl bija tālu, viņu ieraudzīja viņa tēvs un iežēlojās, un, izsteidzies pretī, krita viņam ap kaklu, un viņu noskūpstīja. Bet dēls viņam sacīja: “Tēvs, es sagrēkoju pret Debesīm un pret tevi. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu.” Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: “Steigšus atnesiet vislabākās drēbes un apģērbiet viņu, uzvelciet viņam rokā gredzenu un kājās sandales! Atvediet nobarotu teļu un nokaujiet, un mēs ēdīsim un dzīrosim, jo šis mans dēls bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un ir atradies.” Un viņi sāka līksmoties.
Bet vecākais dēls bija tīrumā. Un, nākdams atpakaļ un tuvodamies mājām, viņš izdzirdēja mūziku un dejas troksni. Pasaucis vienu no kalpiem, viņš jautāja, kas tas varētu būt. Tas viņam sacīja: “Ir pārnācis tavs brālis, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, tāpēc ka viņu ir veselu atguvis.”
Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad tēvs, izgājis ārā, sāka viņu lūgt. Bet tas atbildot sacīja savam tēvam: “Redzi, tik gadus es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu pavēli. Bet tu nekad man neiedevi ne kazlēnu, lai es varētu papriecāties ar saviem draugiem. Un, kad ir pārnācis šis tavs dēls, kurš tavu mantu ir izšķiedis ar netiklēm, tu viņa dēļ liki nokaut barotu teļu.”
Bet tēvs atbildēja: “Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss manējais ir arī tavs. Bet vajadzēja dzīrot un priecāties, jo šis tavs brālis bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un ir atradies.”” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomām:
Pie Jēzus pulcējas muitnieki un grēcinieki. Tas nozīmē, ka arī es varu doties pie Jēzus. Vai dzīves laikā neesmu juties kā jaunākais dēls? Tomēr noteikti manī mīt arī vecākais dēls, kurā ir skaudība par garīgajām dāvanām. Bet ir vēl arī Tēvs, kurš mani mīl tādu kāds es esmu. Tēvs, kurš ir ļoti žēlsirdīgs. Jēzu, palīdzi man atklāt Dievu, kā mīlošu un žēlsirdīgu Tēvu. 
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām. 26.02

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 33-43.45-46)Tajā laikā Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un tautas vecākajiem: “Noklausieties citu līdzību! Bija kāds namatēvs, kas iestādīja vīnadārzu, apjoza to ar mūri, izraka tajā vīna spiestuvi un uzcēla torni, un iznomāja to vīnkopjiem, un pats aizceļoja.
Bet, kad tuvojās ražas laiks, viņš sūtīja pie vīnkopjiem savus kalpus, lai saņemtu augļus. Bet vīnkopji, sagrābuši viņa kalpus, vienu sasita, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem. Tad viņš atkal sūtīja citus kalpus, bet viņi ar tiem izrīkojās tāpat.
Beidzot viņš sūtīja pie viņiem savu dēlu, sacīdams: “No mana dēla viņi kaunēsies.” Bet vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Un viņi sagrāba to, izmeta ārā no vīna­dārza un nogalināja. Kad nu vīnadārza saimnieks pārnāks, ko gan viņš darīs ar šiem vīn­kopjiem?” Viņi Tam atbildēja: “Ļaundarus viņš bez žēlastības pazudinās un vīnadārzu iznomās citiem vīnkopjiem, kas viņam atdos augļus savā laikā.” Jēzus viņiem sacīja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: “Akmens, ko namdari atmeta, ir kļuvis par stūrakmeni, un tas ir brīnums mūsu acīs”? Tādēļ Es jums saku, ka Dieva valstība no jums tiks atņemta un atdota tautai, kas nes tās augļus.”
Un, kad augstie priesteri un farizeji dzirdēja Viņa līdzības, tie saprata, ka Jēzus runāja par viņiem. Un tie tīkoja Viņu apcietināt, bet baidījās no ļaudīm, jo tie Viņu uzskatīja par pravieti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomām:
Mana dzīve ir kā vīnadārzs. Dievs mani ir "iestādījis" šajā pasaulē. Mana dzīvība, talanti, spējas ir dāvana no Dieva. Diemžēl daudzi un mēs paši savā dzīvē rīkojamies tā, it kā mūsu dzīves "vīnadārzs" būtu mūsu pašu īpašums un Dievam gar to nav nekāda darīšana. Vai manī nav iezagusies tendence būt "neatkarīgam" no Dieva? Vai esmu pateicīgs Dievam un liturģijas laikā saku paldies Dievam par visu, ko no Viņa esamu saņēmis? 
on Nav komentāru:

Gatavojoties Lieldienām! 25.02

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 16, 19-31)
Tajā laikā Jēzus sacīja farizejiem: “Bija kāds bagāts cilvēks, kas ģērbās purpurā un smalkos au­dumos un ik dienas lepni dzīroja. Bet pie viņa durvīm gulēja kāds nabags, vārdā Lācars. Viņš bija pārklāts vātīm un ilgojās remdēt izsalkumu ar to, kas nokrita no bagātnieka galda. Bet suņi nāca un laizīja viņa augoņus.
Un notika tā, ka nabags nomira un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahama klēpī. Un nomira arī bagātnieks un tika apbedīts. Un ellē viņš, ciezdams mokas, pacēla savas acis un no tālienes ieraudzīja Ābrahamu un Lācaru viņa klēpī. Un viņš saukdams sacīja: “Tēvs Ābraham, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai viņš iemērc sava pirksta galu ūdenī un atvēsina manu mēli, jo es ļoti ciešu šajās liesmās.”
Bet Ābrahams atbildēja: “Atminies, dēls, ka tu savus labumus saņēmi savā dzīvē, bet Lācars turpretī ļaunu. Un tagad viņš šeit tiek iepriecināts, bet tu ciet mokas. Un turklāt starp mums un jums atrodas dziļš bezdibenis, lai tie, kas no šejienes gribētu aiziet pie jums, to nevarētu, nedz arī no turienes kāds spētu atnākt pie mums.”
Bet viņš sacīja: “Tad es lūdzu tevi, tēvs, lai tu viņu aizsūtītu uz mana tēva namu – man taču ir pieci brāļi –, lai viņš tos brīdina, ka arī viņi nenonāktu šajā moku vietā!”
Bet Ābrahams atbildēja: “Viņiem ir Mozus un pravieši. Lai klausa tos!” Bet viņš sacīja: “Nē, tēvs Ābraham! Bet, ja kāds no mirušajiem aizietu pie viņiem, tad gan viņi atgrieztos.” Bet Ābrahams viņam sacīja: “Ja viņi neklausa Mozu un praviešus, tad viņi neticēs, pat ja kāds no mirušajiem augšāmceltos.”” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Pārdomas:
Žēlsirdības gadā Kungs mani aicina uzlūkot tik daudzus "Lācarus", kuri ir man apkārt. Gan tie, kuri cieš fiziski, gan tie, kuri cieš no garīgā bada. Kā viņiem palīdzēt? Vai esmu atvērts tiem palīdzēt? Nāves priekšā visi esam vienādi un vai apzinos, ka šī dzīve ātri paskries. Kas paliks pēc manis? Ko es būšu aiz sevis atstājis? Paliks tikai mīlestība un mīlestībā veiktie darbi. Vai savā dzīvē nopietni ņemu vērā Bībeles, Baznīcas mācības norādījumus? Vai Jēzus manā dzīvē ieņem pirmo vietu? 


on Nav komentāru:

Gavēņa meditācijas!

Dārgie bloga lasītāji. Ar rītdienu, līdzīgi kā adventa laikā, manā blogā katru dienu varēs izlasīt tās dienas evaņgēlija fragmentu un īsas pārdomas, kuras sagatavoju, balstoties uz poļu redemptoristu tēva Kšistofa Vonsa (Krzysztof Wons SDS) sagatavotām apcerēm no grāmatas Modlitwa Ewangeli na kazdy dzien.
on Nav komentāru:

Precētie diakoni – jauna kalpojuma iespēja arī Latvijā (no katolis.lv)

2016. gada 7. februārī Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē lektora un akolīta svētības saņēma Rīgas Garīgā semināra studenti. Dievkalpojuma laikā pirmo reizi Latvijas Baznīcas vēsturē par lektoriem tika iesvētīti arī divi precētā diakona kandidāti – Dainis Stikuts un Normunds Grasmanis. Vēl viens precētā diakona kandidāts – Jānis Radziņš - ir Liepājas diecēzē, viņš lektora svētības vēl tikai saņems. Īsi pēc svētībām saņēmām kāda lasītāja jautājumu par to, kas tad īsti ir precētie diakoni, kāda ir viņu loma un kā par tādu kļūt. Lai gūtu atbildes uz šiem jautājumiem, uz interviju aicināju Rīgas Garīgā semināra rektoru priesteri Paulu Kļaviņu, kurš ir strādājis pie programmas izveides pastāvīgiem diakoniem Latvijā.

Pastāstiet, lūdzu, kad Baznīcā izveidojās prakse ordinēt pastāvīgos diakonus?

Diakonāta kalpojuma atjaunošana bija viens no Vatikāna II koncila piedāvājumiem Baznīcas atjaunotnei un kalpošanai. Protams, diakonāts bija arī pirmajos gadsimtos, bet, kā rakstīts Starptautiskās teoloģiskās komisijas dokumentā: “[Vatikāna II koncils] atjauno pastāvīgā diakonāta darbības principu, nevis kādu noteiktu formu, kādā diakoni ir darbojušies pagātnē. Dodot iespēju atjaunot pastāvīgo diakonātu, Vatikāna II koncils, šķiet, atvērts dažādām formām, kādas diakonāts varētu iegūt nākotnē saistībā ar pastorālajām vajadzībām un praksi Baznīcā, taču vienmēr saglabājot uzticību tradīcijām.”

Kopumā diakonāta darbības princips ir kalpošana, kas var īstenoties dažādos veidos. Mēs visi kristieši savā ziņā kalpojam, bet diakonāts ir Ordinācijas sakramenta kārta, kura sevišķā veidā pieskaņo šo kristieti Jēzum kā kalpam, līdz ar to šis kalpojums, atšķirībā no citiem, ir publiska Baznīcas kalpojuma izpausme. Tā ir ordinācija, sakraments, ko saņem diakoni.

Vēsturē šis kalpojums pārsvarā bija vērsts uz žēlsirdības un praktisko darbu veikšanu, par ko lasām Apustuļu darbu grāmatā. Kad apustuļiem bija daudz pienākumu, tika ordinēti diakoni, lai tie palīdzētu cilvēkiem, apkalpotu atraitnes, nabagus, risinātu saimnieciska rakstura jautājumus. Pirmajos gadsimtos diakoni bija atbildīgi par saimnieciskām lietām. Viņiem bija arī liturģiskā funkcija, bet tā nebija galvenā. Protams, viņi evaņģelizēja, kalpoja liturģijā, bet pārsvarā akcents bija uz praktisko palīdzību.
Read more »
on Nav komentāru:

Ārstu zvēresti un reliģiskā pārliecība!

Pavisam nesen internetā "uzdūros" tekstiem, kuru svinīgi izsaka Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa Universitātē studējošie, kuri vēlas kļūt par ārstiem un strādāt Latvijā. Mani visvairāk ieinteresēja zvēresta teksts, ko izsaka tieši Latvijas Universitātē studējošie ārsti. Lūk zvēresta fragments:

"Solos saglabāt dziļu cieņu pret ikvienu cilvēku, cilvēci, dzīvību un cilvēcību. Manu tiešo ārsta darbību neiespaidos politiski, nacionāli, reliģiski un sociāli motīvi."

Rīgas Stradiņa Universitātes ārstu zvērestā teksts skan citādāk:

"Solos ar vislielāko rūpību un bez izvairīšanās jebkurā laikā ikvienam cilvēkam sniegt palīdzību neatkarīgi no viņa reliģijas, tautības, rases, politiskās pārliecības vai sociālā stāvokļa, kā arī, stingri ievērojot ētikas principus, glabāt ārsta noslēpumu. Pret katra cilvēka dzīvību izturēšos ar bijību. Pat tad, ja man draudēs briesmas, es pielietošu savu ārsta mākslu, nenonākot pretrunā ar cilvēcības likumiem."

Kur slēpjas problēma? LU versijā topošais ārsts, izsakot šo zvēresta tekstu, ir spiests atteikties no savas reliģiskās pārliecības, jo, raugoties no šī teksta formulējuma, reliģija viņam var būt kā traucēklis, lai profesionāli veiktu ārsta darbu. Sanāk jocīgi, ka LU versijā ārstam ir jābūt brīvam no politiskās, nacionālās, reliģiskās u.c. pārliecības. Skaidrs, ka ārstam savā kalpošanā ir jābūt pēc iespējas neitrālākam un jākalpo visiem cilvēkiem, neatkarīgi ne no kā. Bet ja ārsts, piemēram ir katolis un viņš apzinās, ka aborts ir nedzimuša cilvēka slepkavība, tad, balstoties uz LU zvēresta tekstu, viņam nav tiesības atteikt cilvēkam aborta veikšanu, ja viņš vēršas pie ārsta pēc šādas prasības. RSU zvēresta tekstā šis formulējums ir adekvātāks un nav diskriminējošs pret tiem ārstiem, kuri vēlas vadīties pēs sirdsapziņas, kuru savukārt ir formē un veido ticība Dievam un esamība Baznīcā.
on Nav komentāru:

Dialogs ar cilvēkiem!

Strādājot pie savas doktora disertācijas, ļoti uzrunāja pāvesta Pāvila Vi teiktais enciklikā "Ecclesiam suam":

"Tādēļ, ka Dievs pirmais ir uzsācis glābjošo (pestījošo) dialogu, jo Viņš pirmais mūs ir iemīlējis (1 Jņ 4,10), tādēļ nepieciešams, lai mēs pirmie ilgotos un censtos pēc dialoga ar cilvēkiem, un negaidītu, kad citi mūs uz to aicina! Glābjošais dialogs ir radies no Dieva mīlestības un labestības, jo Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva pats savu Vienpiedzimušo Dēlu (Jņ 3,16), tādēļ ir pilnīgi skaidrs, ka nekas cits, kā tikai dedzīga un nesavtīga mīlestība mudina mūs uz dialogu. (72-73)
on 1 komentārs:

Liberālisms un komunisms!

Pēdējā laikā strādāju pie sava zinātniskā referāta par Vatikāna II koncila atspoguļojumu Latvijas presē no 1965. - 2015.gadam. Pāris dienas nācās pasēdēt LNB, lai pārlūkotu padomju komunistisko presi un tās teikto par Baznīcu un Vatikāna II koncilu. Un jo vairāk es lasīju šos padomju rakstus, jo vairāk saskatīju līdzības tajās metodēs, ar kādām toreiz uzbruka Baznīcas nelokāmajai pārliecībai un tagadējo liberāļu mēģinājumiem sabiedrības domu "pieradināt" un "aizmidzināt", norādot un patieso kristiešu fundamentālismu, konservatīvismu, tumsonību, aivērtību un netoleranci. Gan toreiz, gan tagad tiek izmantoti dažādi mākslas žanri - kino, māksla, mūzika, literatūra, satīra, u.t.t. Tomēr Baznīca veiksmīgi pārdzīvoja gan tos laikus, gan pārdzīvos arī tagadējos, ko "koku pazīst pēc tā augļiem (Lk 6,44)". Būsim nomodā un neļausimies mūsdienu jauno komunistu - neoliberāļu, postmodernistu, antikristīgo humānistu, scientistu, Frankfurtes feministiski marksistiskās skolas pārstāvju, pozitīvistu u.c. mūsdienu moderno pseido praviešu iemidzinošiem mēginājumiem mūs aizvirzīt no patiesības Jēzus saka: "Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus (Jņ 8,32)".
on 2 komentāri:

Jauniešu pasākums Valmierā!


on Nav komentāru:

Vai ticības brīvība nozīmē brīvību no konfesijas?

Ir kāds sens franču teiciens: "Atstājiet draudzi četrdesmit gadus bez priestera, un tā sāks pielūgt kokus!"

Pēdējā laikā, aizvien vairāk publiskajā telpā parādās viedokļi, kas uzskata, ka var būt reliģiozs, ticīgs, pat metafiziski vērsts un domājošs cilvēks, kurš ir brīvs no jebkuras konfesijas, reliģijas "žņaugiem", un tādējādi šis cilvēks iegūst lielāku, augstāku garīgo brīvību un briedumu. Arī Latvijas inteliģences vidū ir plaši izplatīts viedoklis, ka tu vari interesēties par daudzām reliģijām, garīgumiem un filozofiskajām sistēmām, tikai tev pašam ir jāstāv pāri kādai vienai, konkrētais konfesijai. Respektīvi, tu esi augstāks, pārāks par visām citām reliģijām un filozofijām.

Pilnībā piekrītu, ka cilvēkam ir jābūt atvērtam un gatavam uzklausīt citādo, kā arī cilvēkam ir nemitīgi jāatrodas izziņas procesā, lai iepazītu pašam sevi un apkārtni. Ticība nenozīmē aizslēgtību pret citādo un izziņu. Es ticu, apzinoties, ka tas kam es ticu - Dievs, joprojām man paliek līdz galam neizzināts un neiepazīts. Tomēr, tas nenozīmē, ka Dievs nebūtu Sevi atklājis konkrētā laikmetā, caur konkrētu Cilvēku - Jēzu Kristu, caur konkrētiem 12 apustuļiem, caur konkrētu Baznīcu, konkrētā konfesijā. Un šī ideja ir ļoti grūti savienojama ar postmoderno relatīvismu, kurš aizvien vairāk parādās arī kristiešu vidē, šķietami kristīgos raidījumos plašsaziņu līdzekļos. Tas, ka es esmu katolis, nenozīmē, ka man ir liegts izzināt sevi, pasauli, apkārtni, arī citas konfesijas vai reliģijas. Tomēr man ir sava pārliecība un es skaidri apzinos, ka Dievs ir atklājies Katoļu Baznīcā, neizslēdzot iespēju, ka arī citās konfesijās vai reliģijās, vai pat filozofijās ir klātesoši patiesības elementi. Līdz ar to, patiesā brīvticība var būt tieši konkrētas konfesijas ietvaros, nevis ārpus tās. Konfesija nav ierobežojošs, bet gan atbrīvojošs elements, jo dod man skaidrību kam es tā pa īstam ticu. Un visi tie, kuri mēģina garīgumu veidot "pa savam", imitēt tradicionālo konfesiju darbības, veidojot "reliģisko kokteili", riskē cilvēkus ievest maldos, jo Dieva vietā sāk piedāvāt "Dieva izstrādājumu". Būsim uzmanīgi un vērīgi, jo, kā jau par to brīdināju vairākus gadus atpakaļ, viens no liberālisma uzbrukuma veidiem Latvijā būs tieši šāds mēģinājums radīt kristiešu vidū apjukumu, radot pseido garīgumus un paralēlas kristīgas struktūras, kurās vairs nerunās par labo un ļauno, par svētumu un grēku. Šajās paralēli - liberālajās kristīgajās struktūrās Jēzus Kristus tiks izņemts no vēsturiskā konteksta un tiks atdalīta Viņa Persona no Viņa vārdiem un darbiem un no Viņa Baznīcas. Būsim vērīgi un neļausimies provokācijām;.
on Nav komentāru:

Žēlsirdības misionāri Latvijā!

PĀVESTS FRANCISKS KATRĀ DIECĒZĒ DELIĢĒ  ĪPAŠUS ŽĒLSIRDĪBAS MISIONĀRUS

Pelnu trešdienas svētās Mises laikā sv. Pētera bazilikā pāvests Francisks izsūtīs pa visu plašo pasauli Žēlsirdības misionārus. Šomisionāru "darba lauks" ir aprakstīts Ārkārtējā žēlsirdības gada izsludināšanas bullā "Misericordiae Vultus".
Pāvests ir noteicis, ka katrā diecēzē vai, vadoties pēc apstākļiem, citā administratīvā teritorijā ir jābūt šādam žēlsirdības misionāram. Žēlsirdības misionāru izraugās un rekomendē konkrētās diecēzes bīskaps, un šim kandidātam tiks uzticēts īpašs kalpojums un pilnvaras veicināt dažādas iniciatīvas šajā Žēlsirdības gadā, īpašu vērību veltot Gandarīšanas sakramentam. Svētais tēvs šiem misionāriem piešķir autoritāti piedod arī tos grēkus, kas ir rezervēti Svētajam Krēslam.

No Latvijas par žēlsirdības misionāriem ir rekomendēti 4 priesteri: Rēzeknes - Aglonas diecēzē Staņislavs Prikulis, Rīgas arhidiecēzē Marcins Vožņaks, Jelgavas diecēzē Aleksands Stepanovs un Liepājas diecēzē Edijs Silevičs.
2016. gada 9. februārī šie, kā arī kandidāti no citām valstīm personīgi tiksies ar pāvestu Francisku un pārrunās šī kalpojuma specifisko raksturu. Nākamajā dienā, Pelnu trešdienā, svētās Mises laikā pāvests svinīgi apstiprinās misionāru mandātus, un viņi uzsāks savu kalpojumu konkrētajā diecēzē.

Pārpublicēts no www.radieceze.lv
on Nav komentāru:

Neaizmirsīsim, ka Ikšķilē māsas lūdzas par mums!

Baskāju Karmela māsu ordenis
Karmels “Marija, Pestītāja Māte”
Adrese: Smilšu iela 15, LV – 5052, Ikšķile
Tālr.: +371 65021625mob.tālr.: +371 29925047
E-pasts: ikskile.karmels@inbox.lv
www.ocd.pcn.net
www.karmeliti.lv

Pamatdevīze: Kungs Dievs dzīvo, kura Vaiga priekšā es stāvu. (Svētais Elijs, 1Ķēn 17, 1)

DIBINĀŠANA

Karmela ordeņa vēsture aizsākās 13. gs. Palestīnā, Karmela kalnā, kur tika nodibināta Vissvētākās Jaunavas Marijas godinātāju kopiena. Pēc savas atrašanās vietas kopiena ieguva Karmela ordeņa nosaukumu. Katram eremītam piederēja sava celle, kurā viņš uzturējās dienu un nakti, meditējot Svētos Rakstus un lūdzoties. Eiropā karmelīti ieradās 1238. gadā. Pirmie klosteri ārpus Svētās Zemes tika izveidoti Sicīlijā, Anglijā, kā arī Dienvidfrancijā. 16.gs. ir Karmela ordeņa atjaunošanās un klostera reformas laiks. Reformas galvenais mērķis bija atgriešanās pie pirmavotiem – dzīves, kādu vientuļnieki dzīvoja iesākumā Karmela kalna nogāzēs. Pirmo Baskāju karmelīšu klosteri 1562. gadā Avilā atvēra Spānijas karmelīšu māsa Terēze, kas tagad pazīstama kā svētā Terēze no Avilas (1515-1582). Salīdzinoši nelielā laika posmā sv. Terēze no Avilas Spānijā dibināja jau 17 klosterus. Karmela klosteru reforma norisinājās ne tikai Spānijā, bet arī Itālijā (1590). Tālāk sv. Terēzes no Avilas dibinātie Karmela klosteri izplatījās Francijā (1604) un Beļģijā (1607). Šobrīd Baskāju Karmela ordenis atrodas 81 pasaules valstī, tai skaitā arī Latvijā.

BASKĀJU KARMELA ORDENIS

16.gs. svētā Avilas Terēze atjaunoja Karmela ordeni, atgriežoties pie pirmatnējās regulas. Baskāju karmelīšu māsas dzīvo klauzūrā, vienkāršībā un nabadzībā, lūdzoties it sevišķi par tautu, kuras vidū dzīvo. Viņas gūst iztikas līdzekļus, strādājot roku darbu, arī cepot hostijas. Dienu un nakti māsas lūgšanā ir nomodā par Baznīcu un pasauli. Pēc Karmela klostera regulas vienā kopienā drīkst būt ne vairāk kā 21 māsa, jo katra kopiena dzīvo kā ģimene. Karmels ir Marijas ordenis. Tā simbols ir Baznīcā plaši pazīstamais skapulārs.
Read more »
on Nav komentāru:

Aicinām uz evaņģelizācijas skolu!


on Nav komentāru:

Piedāvājums ekskursijai!

Piedāvāju vēl trīs personām braucienu uz Vāciju, Čehiju (Prāga), Tatru kalniem (Zakopane), Krakovu, Ļubļinu.

Datumi: 2016.gada 3.jūnijā plkst. 11.00 izbraucam ar prāmi uz Vāciju, Travemindi. Ceļā apskatām Hamburgu, Leipciju, trīs naktis pavadām Prāgā, pēc tam divas dienas soļojam pa Tatru kalniem un naktī no 14. uz 15.jūniju atgriežamies Latvijā.

Ceļojam 5 cilvēku grupā ar automašīnu. Šobrīd izmaksas par nakšņošanu un degvielu ir aptuveni 200.Eiro. Papildus būs vēl nepieciešama nauda ēšanai un apskates objektiem. Ja kādu tas interesē, dodiet ziņu - priesteris.ilmars@gmail.com
on Nav komentāru:

Informācija no Rīgas Garīgā Semināra

Pirmdien, 1.februārī Rīgas Garīgajā Seminārā, aizbildņa, svētā Toma no Akvīnas svētki. 10.30 svētā Mise sv. Franciska baznīcā, 11.30 Edgara Narkeviča, Doc. phil. referāts baznīcā.

Svētdien, 7.februārī Rīgas sv. Jēkaba katedrālē plkst. 11.00 lektora un akolīta svētības saņems RGS audzēkņi un lektora svētības saņems pastāvīgā (precētā) diakona kandidāti.

Sestdien, 20.februārī Rīgas Garīgā Seminārā atvērto durvju diena. Aicināti visi interesenti.
on Nav komentāru:

Laulības un šķiršanās

Esmu jau priesteris vairāk kā 10 gadus un savā kalpošanas praksē esmu salaulājis samērā daudz pārus. Jau kopš pašiem priesterības pirmsākumiem, gandrīz katrās laulībās esmu uzsvēris, ka katram pārim, ko esmu salaulājis vajadzētu mani apmeklēt vismaz reizi gadā, lai padalītos par savu laulības dzīvi, priekiem, bēdām un grūtībām, tādējādi turpinot laulības dzīves sākumā izteikto apņemšanos, mīlēt Dievu un mīlēt vienam otru. Diemžēl tikai vēlāk es uzzinu, ka tie pāri, kurus esmu laulājis, daži ir izšķīrušies un daži domā to darīt. Žēl, ka es to uzzinu no citiem cilvēkiem, nevis no pašiem laulātiem, kuri laulības brīdī izteica apņemšanos regulāri kontaktēties un konsultēties vai nu ar mani, vai ar kādu citu garīdznieku. Katrā laulībā ir iespējama un pat nepieciešama krīze. Tikai jautājums - ko mēs ar to krīzi tālāk darām? Vai paliekam ieslēgušies sevī, vai tomēr mēģinam to risināt un kopīgiem spēkiem to pārvarējuši, no tās izejam daudz spēcīgāki un gudrāki.
on 2 komentāri:

Ekumēnisms Katoļu Baznīcas izpratnē (no www.mieramtuvu.lv)

Ekumēniskais dievkalpojums Ogrē, 2005.gadā
Dārgie Mieram tuvu lasītāji!

Valmieras katoļu draudzē virs galvenā altāra var lasīt tieši šīsdienas Evaņģēlija teksta fragmentu: “Dariet visu, ko Viņš jums teiks!” Kad ar Valmieras draudzes svētceļniekiem 2014. gadā pārdomājām šos vārdus, sapratām – kāzās Galilejas Kānā Jaunava Marija aicina šos kalpus pilnībā uzticēties Jēzum. Dievmāte saka:“Dariet visu!” – nevis tikai daļu, nevis tikai tās lietas, kuras patīk vai šķiet simpātiskas. Kalpi ir apjukuši, jo trūkst vīna un, loģiski, cilvēciski nav iespējams, ka šī situācija varētu atrisināties. Tomēr Dievam viss ir iespējams. Lai zinātu, kas mums jādara, ir jāklausās, ko Jēzus vēlas mums ikvienam teikt. Bieži vien mēs neklausāmies Jēzus balsī un vēlamies visu darīt pēc sava prāta, kā rezultātā ciešam gan mēs, gan apkārtējie. Dialoga trūkums, neieklausīšanās un noslēgšanās ir par iemeslu dažāda veida šķelšanās pieredzei – starp tautām un kristiešiem.

Šajā nedēļā aprit 25 gadi, kopš traģiskajiem notikumiem Latvijā 1991. gadā, kad cīņās par Latvijas brīvību tika nogalināti nevainīgi cilvēki. Patiess miers, brīvība un sadraudzība sākas tad, kad ieklausāmies cits citā, veidojam dialogu un mēģinām izprast otru.

Tieši šādā kontekstā nākamnedēļ sāksies lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, un ļoti zīmīgi, ka šī gada kopīgi sagatavotie teksti, ko piedāvā Pasaules Baznīcu padome un Pontifikālā kristiešu vienotības padome, runā par ekumenisko situāciju Latvijā un šogad visas pasaules kristiešu acis būs pievērstas mums. Šī gada ekumeniskās nedēļas devīze ir: “Aicināti sludināt Kunga varenos darbus!” (1 Pēt 2, 9) Neraugoties uz sašķeltību un problēmām starp mums, mēs tomēr esam aicināti sludināt. Bet, lai sludinātu, ir jābūt stingram pamatam zem kājām, ir jābūt stiprai identitātei Kungā.

Vatikāna II koncils, kas risinājās no 1962. līdz 1965. gadam, precīzi definēja ekumenisko kustību katoliskajā Baznīcā, īpaši dokumentos Unitatis redintegratio unOrientalium Ecclesiarum, un pat jāteic, ka visos Vatikāna II koncila dokumentos ir atrodams ekumeniskais aspekts. Baznīca māca, ka jebkādas gan cilvēku, gan kristiešu vienotības pamatā ir Svētā Trīsvienība un tieši Baznīca ir kā vienotības “sakraments” starp Dievu un cilvēkiem. Sakraments ir gan zīme, gan žēlastība, līdz ar to Baznīcā izpaužas gan vertikāla (cilvēks – Dievs), gan horizontāla (starp cilvēkiem) vienotība.

Bieži vien ekumenisms tiek pārprasts un kristiešu vienotība tiek būvēta “uz patiesības rēķina”, noklusējot vai izslēdzot kādu patiesības elementu, vai arī mēģinot nerunāt par to, kas mums ir atšķirīgs. Tādēļ mums, katoļiem, ir jāapzinās, ka Kristus Miesa pastāv katoliskajā Baznīcā (subsistit in) un katoliskajā Baznīcā ir rodama pestīšanas pilnība, bet, no otras puses raugoties, nedrīkstam aizmirst, ka daudzi pestīšanas elementi ir atrodami arī ārpus katoliskās Baznīcas citās Baznīcās vai ekleziālajās kustībās. Daudzi citu konfesiju kristieši slavē Dievu, lasa Bībeli, lūdzas, kalpo citiem utt., tomēr jāapzinās, ka Baznīca ir tikai tad, kad ir vienotība Euharistijā un episkopātā. Ja tādas nav, tad nevaram pilnībā runāt par Baznīcu. Baznīca neveidojas no tā, ka sanāk kopā kāda kristiešu grupa un sevi pasludina par Baznīcu. Nevis mēs veidojam Baznīcu, bet Dievs caur Baznīcu veido mūs. Lai ieietu redzamajā Kristus Baznīcā, ir nepieciešama kopība ticībā, kopība sakramentos un kopība episkopātā jeb bīskapu vienībā. Diemžēl jāapzinās, ka vēl joprojām starp katolisko Baznīcu un pārējām ekleziālajām kopienām saites ir nepilnīgas.

Ekumeniskajā kustībā kristieši lūdz piedošanu par kopīgi nodarītām pārestībām un visi atzīst kopīgās vainas principu – kristieši kolektīvi ir atbildīgi par kristiešu šķelšanos. Nedrīkst vainot mūsdienu kristiešus par viņu senču šķelšanos. Bērns, kas piedzimis atšķeltajā kopienā, neko nav noliedzis, tikai pieņēmis to, ko māca un kam tic viņa kopiena.

Ir jānodala konvertēšanās no ekumenisma. Ekumenisma mērķis nav konvertēšana. Konvertēšanās ir pieļaujama, bet ekumenisms nedrīkst būt prozelītisks. Ekumenismam Latvijā vajadzētu vispirms balstīties uz kopīgu lūgšanu, brālīgu tikšanos, Dieva Vārda lasīšanu, pārdomām, teoloģisku dialogu, kā arī uz domu apmaiņu, kopīgu evaņģelizāciju un karitatīvo kalpošanu. Šajās jomās jau sekmīgi darbojamies, tomēr tās vajadzētu vēl vairāk paplašināt un ikvienam tajās iesaistīties.

Lai ekumeniskā kustība attīstītos, jāapzinās, ka Baznīcai ir nepieciešama nepārtraukta reforma, jo Baznīcai ir dota pestīšanas pilnība, bet šī pilnība ir nemitīgi jāatklāj. Šķelšanās starp kristiešiem kavē Baznīcu īstenot katolicismu pilnā mērā.

Šīsdienas pirmajā lasījumā no pravieša Isaja grāmatas ir šādi vārdi: “Tad tautas redzēs tavu taisnību un visi valdnieki – tavu godību.” Kristiešu šķelšanās ir pretliecība pasaulei, kas nespēj pilnībā noticēt Jēzum Kristum, jo kristiešu šķelšanās traucē cilvēkiem pieņemt patiesības Vārdu. Mēs zinām, cik daudz Latvijā ir ģimeņu, kurās apvienojušies dažādu konfesiju cilvēki, un dialogs ne vienmēr ir viegls. Mums, visiem kristiešiem, ir jāatsaucas psalmista aicinājumam: “Sakiet pagānu ļaudīm: “Kungs ir valdnieks!”” Apustulis Pāvils šīsdienas otrajā lasījumā skaidri norāda, ka to visu dara viens un tas pats Gars, dodams katram, kā grib.Apzināmies, ka, cilvēciski raugoties, kristiešu vienotība nav iespējama, bet Dievam viss ir iespējams, tieši ar Svētā Gara spēku viss ir iespējams! Lūgsim, lai Svētais Gars nāk un atjauno Latvijas un visas pasaules vaigu. Lai dāvā jaunu atmodu un atdzimšanu visiem kristiešiem, lai mēs visi, pat ja šobrīd esam sašķelti, tomēr ietu uz vienu mērķi – Dievu.

Priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs
on 2 komentāri:

Pasaules Jauniešu dienu sagatavošanās posms Latgalē


on Nav komentāru:

Samuēla grāmatas 1-4.nodaļas komentārs

Jau vairākas dienas lasām Samuēla grāmatas pirmās nodaļas. Izlasot tās, man pašam radās vairākas pārdomas. Anna un Penīna. Divas sievietes, no kurām vienai ir bērni, bet otra ir neauglīga. Neauglīgā Anna tiek izsmieta un pazemota, jo Bībelē, īpaši Vecajā Derībā neauglība tiek uzskatīta par Dieva sodu un zīmi, ka cilvēkam vai visai ģimenei nav Dieva svētības. Anna dodas pie Kunga un pazemīgi lūdz pēc auglības. Dievs uzklausa viņas lūgšanu un piedzimst Samuēls, kuru Anna atstāj Tempļa priestera Ēļa uzraudzībā. Turpat ir klātesoši arī Tempļa priestera Ēļa divi dēli, kuri tā vietā, lai pazemīgi un uzticīgi veiktu priestera kalpošanas funkciju, bezdievīgi un, būdami priesteri, Dievam nekalpoja, bet nelietīgi izmantoja savu priestera statusu, apkrāpdami cilvēkus, ēzdami upurim veltīto gaļu un pat sākdami piekot Tepļa prostitūciju kādu piekopa pagānu dievu priesteri. Savukārt Samuēls, kurš arī bija Templī, uzmanīgi klausījās Dieva balsi, mācīdamies to atpazīt caur visādām citādām balsīm. Ēļa dēli, kuriem vajadzētu pēc “statusa” būt ciešā Dieva tuvumā, attālinās no tā, savukārt Samuēls – izlūgtais no Kunga, pakāpeniski kļūst par lielu Dieva vīru.

4.nodaļā ir aprakstīta cīņa, kāda norisinās Izraēlim ar filistiešiem. Izraēlieši zaudē un tad tie izlemj Dieva Derības šķirstu, kas ir simbols Dieva klātbūtnei tautas vidū, izmantot kā amuletu vai maģisku rīku, lai uzvarētu. Tā vietā, lai sauktu uz Dievu un prasītu Viņam palīdzību un atteiktos no elkdievības, ko piekopa Ēļa dēli, viņi sāka manipulēt ar Dievu. Rezultātā kauja ir pilnībā zaudēta, Izraēla karavīri ir spiesti bēgt un Dieva Derības šķirsts nonāk pretinieku rokās.

Mums ir jāuzmanās no domāšanas veida, ka mēs varam manipulēt ar Dievu un, nejautājot Viņam, sākt darboties Dieva vārdā. Dievs raugās uz pazemīgiem un vienkāršiem cilvēkiem, kurus Viņš pats izraugās Savam kalpošanas darbam un mēs nevaram domāt, ka ja esam garīdznieki vai ļoti ticīgi cilvēki, tad automātiski viss ko mēs darām vai domājam ir pilnībā saskanīgs ar Dieva gribu. Mums pašiem, līdzīgi kā Samuēlam ir jāsaka: “Runā, Kungs, Tavs kalps klausās!”
on 1 komentārs:

Svētceļojums uz Izraēlu 13.04. - 20.04.2016

Svētceļojums uz Izraēlu
13.04. - 20.04.2016

Svētceļojuma vadītājs – priesteris.

Jeruzāleme, Bētleme, Galilejas Kāna, Tabora kalns, Nācarete, Jordāna, Raudu mūris, Nāves jūra.

Lai iepazītos ar svētceļojuma programmu, meklēt: http://www.shalomisrael.lv/
on Nav komentāru:

Jurista Jura Rudevska (no Francijas) lekcija "Tikumība, morāle un tiesības: kur ir problēmas pirmcēlonis un kā to risināt?"

14.janvārī paredzēta jurista Jura Rudevska (no Francijas) lekcija pl. 18. 30 . Tēma "Tikumība, morāle un tiesības: kur ir problēmas pirmcēlonis un kā to risināt?" . Tā notiks publisko lekciju cikla "Domāsim kopā!" ietvaros. Meklēsim atbildi, kāpēc daļā sabiedrības tikumība, kas minēta gan Satversmē, gan izglītības likumā, izsauca aizdomas vai pat noraidījumu.
Lekcija notiek "Mazajā ģildē" Vecrīgā, Amatu ielā 3/5. Ieeja brīva.
on Nav komentāru:

Kā lūgties rožukroni uz rožukroņa zīlītēm? (no www.katolis.lv)

Rožukroņa daļu sadalījums pa nedēļas dienām

Pirmdiena - 1. (priecīgā) daļa
Otrdiena - 3. (sāpīgā) daļa
Trešdiena - 4. (godības) daļa
Ceturtdiena - 2. (gaismas) daļa
Piektdiena - 3. (sāpīgā) daļa
Sestdiena - 1. (priecīgā) daļa
Svētdiena - 4. (godības) daļa

Rožukroņa sākumā

Tēvs mūsu, kas esi debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Āmen.

Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Āmen. (3 reizes)

Gods lai ir Tēvam un Dēlam, un Svētajam Garam, kā tas no iesākuma bijis, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžam. Āmen.

Pēc katra rožukroņa noslēpuma

Tēvs mūsu..., 10 Esi sveicināta, Marija..., Gods lai ir Tēvam...

V. Marija, bez grēka ieņemtā,
R. Lūdz par mums, kas steidzamies pie Tevis.

Mans Jēzu, piedod mums mūsu vainas, pasargi mūs no elles uguns un aizved visas dvēseles uz debesīm, it sevišķi tās, kurām visvairāk vajadzīga Tava žēlsirdība.

Rožukroņa beigās pēc pēdējā noslēpuma

Es ticu uz Dievu...
Litānija Vissv. Jaunavas Marijas godam
Read more »
on Nav komentāru:

Baznīcas tiesa!

RĪGAS METROPOLIJAS TIESA
Adrese: Klostera iela 4, Rīga, LV-1050
Tālr./ fakss: +371 67507008
E-pasts: RMetropolijas.tiesa@inbox.lv
Pieņemšanas laiks: trešdien no pl. 16 līdz pl. 20, sestdien no pl. 10 līdz pl. 14.

STARPDIECĒŽU TIESA
Adrese: Aglonas bazilikas klostera telpās, Cirīšu iela 8, Aglonas pagasts, Aglonas nov., LV-5304
Starpdiecēžu tiesas vikāri laulību lietās: pr. Juris Zarāns, mob. + 371 28616526, e-pasts: angelo6@inbox.lv, pr. Mihails Sivickis, mob. + 371 29816406, e-pasts: michaell@inbox.lv, Starpdiecēžu tiesas tiesnesis laulību lietās: pr. Staņislavs Prikulis, mob. + 371 29839869, e-pasts: pr.stanislavs@inbox.lv.

Kas ir Baznīcas tiesa?
Baznīcas tiesa ir katoļu Baznīcas izveidota iekšēja institūcija, kas nodarbojas ar to lietu izskatīšanu un izmeklēšanu, kas ir Baznīcas kompetencē. Citu valstu, kur Baznīcas tiesa jau darbojas, pieredze rāda, ka lielākā daļa lietu, ko izskata šīs tiesas, saistās ar laulības neesamību. Latvijas Republikas teritorijā darbojas divas tiesas – Rīgas Metropolijas un Starpdiecēžu tiesa, kuras jurisdikcijā ir pakļautas trīs to izveidojušās diecēzes – Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes-Aglonas.

Kāds ir Baznīcas tiesas pieņemtā nolēmuma spēks?
Baznīcas tiesas Latvijas Republikā pieņemtie nolēmumi attiecībā uz laulības spēkā esamību vai neesamību, tāpat kā vairākumā valstu, kur konstitucionāli valsts un Baznīca ir atdalīta viena no otras, ir svarīgi tikai pašām iesaistītajām pusēm un, protams, Baznīcai.

Kas ir laulība katoļu Baznīcā?
Ar laulības solījumu vīrietis un sieviete izveido savā starpā savienību uz visu dzīvi, kura dabiski ir virzīta uz laulāto labumu, bērnu radīšanu un audzināšanu. Jēzus Kristus laulību starp diviem kristiešiem ir paaugstinājis sakramenta godā. Laulības pamatiezīmes ir tās nešķiramība un vienotība laulāto starpā. Ne velti Svētajos Rakstos ir teikts: „Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mt 19,6; Mk 10,9)
Ja gadījumā rodas šaubas - atzīt vai neatzīt attiecīgo laulību par neesošu -, tad lemj par labu tās atzīšanai par derīgu, – šis princips pastāv, lai nepieļautu vieglprātīgu un formālu pieeju lietu izskatīšanai un lai īstenotu dzīvē Kristus mācību par laulības nešķiramību.
Read more »
on Nav komentāru:

Pāvesta Franciska janvāra video vēstījums (angļu val.)

on Nav komentāru:

Ticības Mācības Kongregācija par Medžugorji

2013.gadā Apustuliskais Krēsls atgādināja ASV bīskapiem, ka tas atzīst 1991.gada bijušās Dienvidslāvijas bīskapu lēmumu, balstoties uz kura nevar uzskatīt Medžugorjes notikums kā pārdabiskus.
 
Stolica Apostolska o Medjugorie
Saistībā ar to, Vatikāns aicina izvairīties no tikšanās reizēm ar t.s. "vizionāru" Ivanu Dragičeviču, kas ir plānota dažās ASV draudzēs. Paredzētajās tikšanās reizēs Ivans plāno runāt par Medžugorji un runāt par "redzējumiem". Ticības Mācības Kongregācija atgādina, ka daži Medžugorjes teoloģiskie un doktrinālie aspekti vēl tiek pētīti. Balstoties uz 1991.gadā bijušās Dienvidslāvijas bīskapu izteikto viedokli, uz kuru balstoties, nevar apstiprināt šo notikumu pārdabisko raksturu, garīdzniekiem un ticīgajiem nav atļauts piedalīties tikšanās reizēs, konferencēs vai publiskajās svinībās, kurās šādu "atklāsmju" autentiskums tiek pasludināts par galīgu un apstiprinātu. Tādēļ Ticības Mācības Kongregācijas prefekts, arhibīskaps Müller, lai pasargātu ticīgos no pārpratumiem un apjukuma lūdz, lai bīskapi būtu šajā lietā informēti pēc iespējas ātrāk.
on 2 komentāri:

Atšķirsim garus!

Lasījums no svētā apustuļa Jāņa
pirmās vēstules (1 Jņ 3, 22–4, 6)
Mani mīļie, visu, ko lūgsim, mēs saņemsim no Dieva, jo mēs pildām Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. Un Viņa bauslis ir tas, lai mēs ticētu Viņa Dēla Jēzus Kristus vārdam un cits citu mīlētu, kā Viņš mums ir pavēlējis.
Un, kas pilda Viņa baušļus, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Un to, ka Viņš paliek mūsos, mēs zinām no Gara, kuru Viņš mums ir devis.
Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai tie ir no Dieva, jo pasaulē ir parādījies daudz viltus praviešu. Dieva Garu jūs pazīsiet tā: katrs gars, kas atzīst, ka Jēzus Kristus bija atnācis miesā, ir no Dieva. Un katrs gars, kas neatzīst Jēzu, nav no Dieva. Un tas ir Antikrista gars, kas, kā jūs dzirdējāt, tuvojas un jau tagad ir pasaulē.
Jūs, bērni, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo tas, kas ir jūsos, ir lielāks nekā tas, kas ir pasaulē. Viņi ir no pasaules, tāpēc runā tāpat kā pasaule, un pasaule viņos klausās. Mēs esam no Dieva. Kas pazīst Dievu, tas mūs klausa; kas nav no Dieva, tas mūs neklausa. No tā mēs pazīstam patiesības Garu un maldu garu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mani šodien īpaši uzrunāja šis Bībeles fragments, tādēļ vēlējos to mazliet pakomentēt. Apustulis Jānis saista ticību un garīgo dzīvi ar moralitāti un dzīvi pēc Dieva likuma. Mūsdienās aizvien vairāk izplatās uzskats, ka es varu ticēt, bet ir vienalga, kā es dzīvoju, kāda ir mana morālā dzīve. Jānis norāda, ka Dieva bauslis ir mīlēt Dievu un mīlēt arī savu tuvāko. Šodien daudzi uzskata, ka mīlestība ir visatļautība un mīlēt nozīmē darīt visu, ko es vēlos. Tomēr apustulis Jānis aicina uzmanīties un pārbaudīt garus. Mūsdienās arī kristiešu starpā sāk iezagties viltus pravieši, kuri sludina "atšķaidīto evaņģēliju", sludina "vieglo Jēzu", Jēzu, kurš ir savādāks, nekā to atklāj Dieva Vārds un Baznīca. Kādus kritērijus min apustulis Jānis, lai atpazītu garus?

1. Jēzus Kristus, patiesa Dieva un patiesa cilvēka atpazīšana. Apustuļa Jāņa laikos bija izplatītas dažādas gnostiskas mācības, kuras bija ietekmējušās no platonisma, vai citām mācībām. Šīs maldu mācības Jēzu vai nu pārāk "dievišķoja" vai arī "cilvēciskoja", tādēļ apustulis Jānis aicina uzmanīties. Mūsdienās ir tendence Jēzu padarīt "tolerantu", "iekļaujošu", tādu, kurš "nemoralizē", "neaizrāda", izpatīk klausītājam, akceptē grēku, u.t.t.

2. Apustulis Jānis jau tajos laikos skaidri norādīja, ka viltus pravieši "runās tāpat kā pasaule un pasaule viņos klausīsies". Arī Latvijā, Rīgā nu parādās kristiešu draudzes, kuras prezentē sevi kā "patiesus kristiešus", bet sludina mācību, kas nesaskan ar Evaņģēlija mācību un izpatīk pasaules garam. Būsim uzmanīgi. Ja agrāk kristieši atšķīrās ar sludināšanas vai dievkalpojuma veidu, vai arī akcentēja vienu vai otru kristīgā "depozīta" patiesību, īpaši nesakropļojot kristīgās ticības pamatpatiesības. Nu pienācis laiks, kad daudzi, kuri sauks sevi par īstiem kristiešiem sāks sludināt kristīgajai morālei svešas un pat pretējas lietas. Paredzu, ka drīzumā mums var parādīties "geju draudzes" u.t.t. Būsim nomodā un ašķirsim garus. Lai Dievs, kurš ir mīlestība un patiesība, palīdz mums un dod Svētā Gara gudrību.
on 3 komentāri:

Savējie Viņu neuzņēma! Sprediķis Ziemassvētku II svētdienā (speciāli Vatikāna radio)

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Vēlos no sirds visus jūs sveikt Kristus Dzimšanas svētkos un novēlēt Dieva žēlastībām pārbagātu jauno 2016.gadu.

Šodienas evaņģelijā dzirdējām: „Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to nenomāca... Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma!” Senās grieķu un romiešu filozofijās izglītotie tā laika grieķi jau bija dzirdējuši par gaismu un tumsu, par patiesību un maldiem. Jau pirms Kristus pirmie dievišķās gudrības un patiesības stari centās izlausties caur pagānisma, elkdievības un nezināšanas tumsu. Pirms Kristus nākšanas šajā pasaulē, tajā bija izskanējuši jau daudz vārdi un patiesības meklējumi. Tikai tad, kad Vārds ir tapis Miesa, tad Dievs ar šo savu Vārdu ir pateicis visu. Visu, ko pasaule līdz tam ir meklējusi un pēc kā tā ir tik ļoti ilgojusies. Dievišķais Vārds, otrā Trīsvienības Persona nāk šeit uz zemes, lai Iemiesojoties nestu visai cilvēcei un ikvienam cilvēkam glābšanas Vēsti.

Mūsdienu pasaule ir piepildīta ar daudz un dažādiem vārdiem. Ir vārdu, uzskatu, domāšanas veidu pārpilnība. Šīs pasaules troksnī ir grūti saklausīt to vienu vienīgo Vārdu, kas iziet no Dieva, kas nāk mūsu vidū un ceļ savu “miesas telti” mūsu starpā. Rakstos ir teikts: “Pasaule viņu neuzņēma.” Pasaule vēl jo projām Viņu - Kristu neuzņem. Bet ir daudz traģiskāk, ka savējie Viņu neuzņem.

Šajā jaunajā gadā ir svarīgi atpazīt laika zīmes. Jo tieši neatpazīstot Dieva darbību mūsos un ap mums, mēs neļaujam Dievam pilnībā mūs lietot. Vatikāna II koncila dokumentā “Gaudium et spes” ir teikts: “Baznīcai visos laikos ir bijis pienākums uzmanīgi vērot laika zīmes un izvērtēt tās Evaņģēlija gaismā, lai tādējādi katrai paaudzei piemērotā veidā tā spētu atbildēt uz cilvēka mūžīgajiem jautājumiem par tagadējās un nākamās dzīves jēgu un to abu savstarpējām attiecībām. Tāpēc ir svarīgi pazīt un saprast pasauli, kurā dzīvojam – pasauli ar tās gaidām, ilgām un tās bieži dramatisko raksturu” (GS, 4).

Lai varētu veikt šo atpazīšanu, no mūsu puses vajag līdzdarboties Dievam. Tātad, vispirms ir Evaņģēlija gaisma – Bībele. Ir svarīgi katru dienu veltīt laiku Dieva Vārda lasīšanai, studēšanai un lūgšanai. Mums ir jādzīvo no Dieva Vārda, lai varētu atpazīt Dieva vadību un gribu mūsu ikdienas dzīvē.

Tad arī ir svarīgi būt dzīvā kontaktā ar visu Baznīcu, dzīvojot sakramentālu dzīvi un sekojot līdzi visam tam, kas notiek Baznīcā, ko saka un domā pāvests. Lasīt katehismu, pāvestu dokumentus, interesēties par Baznīcas aktualitātēm.

Šajā atpazīšanas procesā svarīga ir arī lūgšana, īpaši lūgšana klusumā, kas var būt gan meditācija, gan iekšējā lūgšana. Ir svarīgi atrast laiku, kurā mēs pavadam laiku kopā ar Dievu klusumā. Varbūt tās ir tikai 5 vai 10 minūtes dienā, bet tas var būt arī ilgāks laiks.

Garīgā vadība. Regulāri doties pie grēksūdzes, bet arī meklēt savu garīgo vadītāju, kas var būt gan garīdznieks, gan konsekrēta persona, vai arī kāds pieredzējis katolis, kuram ir dziļa garīgās dzīves pieredze un kurš ir saistīts ar draudzi, kopienu vai kustību. Vienam pašam ir grūti iet šajā atpazīšanas ceļā, tādēļ ir vajadzīgi palīgi, kuri mums var palīdzēt šajā ceļā. Noslēgumā vēlos citēt sv. apustuļa Pāvila vēstules Efeziešiem 1 nodaļas vārdus: “ lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dotu jums gudrības un atklāsmes Garu dziļākai Viņa pazīšanai. Lai Viņš apgaismo jūsu gara acis, ka jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādas goda bagātības svētajiem dod Viņa mantojums.”
on Nav komentāru:

Svētīgu 2016. Dieva žēlastības gadu!

Tiberiādas kopienā 2005.gadā
Dārgie bloga lasītāji! Esam pavadījuši 2015.gadu un iesākuši jauno, 2016.gadu. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, no savas puses varu teikt ka priekš manis šis gads bija piepildīts ar dažādiem notikumiem, kuros varēju redzēt Dieva klātbūtni gan savā dzīvē, gan arī Baznīcā Latvijā. Redzu, ka Dievs turpina vadīt Savu Baznīcu pa Saviem noslēpumainajiem ceļiem, un mums vajag tikai atpazīt Dieva darbību, gribu un plānu gan savās dzīvēs, gan arī draudzēs, kopienās un Baznīcā kopumā. Kā to izdarīt? Būt ciešās attiecībās ar Jēzu, regulāri pieņemot sakramentus, piedaloties svētajā Misē, lasot Dieva Vārdu, katehismu, dzīvojot Baznīcas dzīvi. Tādējādi mēs sākam savas domas, ilgas un dzīvi pieskaņot Jēzus domām, ilgām un dzīvei. Mūsu izvēles aizvien vairāk tiek piesātinātas ar Svēto Garu un tādējādi mūsu dzīe kļūst aizvien auglīgāka. To es arī novēlu gan sev, gan arī jums ikvienam šajā jaunajā gadā!

Gadumijā saņēmu priecīgu jaunumu - manu blogu turpmāk varēs atrast, ierakstot šādu domēna vārdu: www.tolstovs.lv. Ceru, ka tas daudziem palīdzēs atrast noderīgu informāciju, kas tiek publicēta šajā blogā.

Jauno gadu sagaidīju Lietuvā, Tiberiādas kopienā Baltrišķos, kur šīs kopienas brāļi, sekojot svētā Franciska garīgumam, izdzīvo savu aicinājumu lielā vienkāršībā un priekā. Prieks, ka mūža solījumus šajā kopienā ir salicis arī puisis no Latvijas - Jānis. Lūgsim Dievu par viņu un par visu Tiberiādas brāļu kopienu.
on Nav komentāru:
Abonēt: Ziņas (Atom)