svētdiena, 2014. gada 2. februāris

Liecība nr.1: Andras liecība


Mēs visi esam grēcinieki, un es neesmu izņēmums. Līdz brīdim, kad pievērsos Dievam, biju paguvusi sastrādāt daudz dažādu muļķību. Ļoti bieži klausījos mūziku, kura bija ļoti drūma un dažkārt  klausījos pat sātanisku mūziku. Protams, kā jau liela daļa jauniešu, arī es gāju uz ballītēm un darīju tur, ko  vien vēlējos. Man bija vienalga, ja nākamajā dienā bija slikti. Tobrīd galvenais bija, ka labi jutos ballītes laikā. Bija pat laiks, kad ģērbos tikai melnās drēbēs, bija pat divi pīrsingi un, protams, melni mati. Tobrīd es neko daudz nedomāju arī par to, kā mana rīcība un pateiktie vārdi, ietekmē citus cilvēkus, bet viss mainījās, kad mana māsa izgāja katehēzi, Alfa kursu un nokristījās.

Kopā ar domubiedriem mana māsa eksperimentēja, 2013. gada sākumā uzsākot Jauniešu Alfa kursu Gulbenē. Aicināja mani to apmeklēt. Es to īsti nevēlējos darīt, turklāt mani kaitināja tas, cik priecīga un apgarota viņa bija kļuvusi.  Es negribēju, ka tā notiek ar mani, bet tomēr sāku apmeklēt Jauniešu Alfa kursu. Mans mērķis bija izvest no pacietības grupas vadītāju, tāpēc uzdevu viltīgus jautājumus. Tas laikam bija iemesls tam, ka mūsu grupiņai turpmākajās nodarbībās pievienojās priesteris, bet tas netraucēja man turpināt uzdot neloģiskus un nepamatotus jautājumus.
Biju ļoti pieķērusies matemātikai, tāpēc Rīgā apmeklēju Mazās matemātikas universitātes nodarbības. Gadījās tā, ka kārtējās nodarbības norises laiks sakrita ar Alfa kursa nedēļas nogales laiku(5.-7.aprīlis), tāpēc nopriecājos, ka man būs normāls iemesls, lai nebrauktu uz Alfas nedēļas nogali, bet Dievam bija cits plāns un mana māsa pierunāja mani turp doties. Biju ļoti skeptiski noskaņota pret visu tur notiekošo, negribēju nekur iesaistīties. Vakarā, kad bija aizlūgšana,  ļoti negribēju uz to iet, bet citi jaunieši mani pierunāja. Aizgāju.. un daudz raudāju tās laikā, bet pēctam jutos kā cits cilvēks. Dievs man dāvāja Ticības dāvanu, un es sapratu, ka vēlos nokristīties. Grūti bija to pateikt māsai, bet tomēr pateicu. Palaimējās, ka drīz pēc tam sākās katehēze. Dievs mani vadīja tā, ka pēc katehēzes iziešanas izlēmu, ka vēlos kristīties datumā, kādā pirms trīs gadiem bija nomiris mans tētis – 20. jūlijā. Izgāju katehēzi un nokristījos, un pieņēmu pirmo Svēto Komūniju. Mana pirmā grēksūdze bija augusta mēnesī Aglonā . Dievs visu sakārtojā tā, ka šī grēksūdze bija tieši pie priestera, kurš bija bijis mūsu Alfas grupiņā. Rudenī pieņēmu iestiprināšanas sakramentu. Mans aizbildnis tajā ir  Svētais Sebastians, kuru man pačukstēja Vissvētākā Jaunava Marija, kad viņai jautāju. Novembrī izlēmu, ka vēlos pieņemt Skapulāru. To pieņēmu sava kristību aizbildņa –Svētā Andreja – svētkos.


Interesanti, ka liela daļa man būstisku un svarīgu lietu ir notikušas datumos, kas ir saistīti ar manu tēti. Tas ir, Alfa kursa nedēļās nogale sākās 5. aprīlī, kas ir datums, kurā viņš piedzima, nokristījos 20. jūlijā, kas ir datums, kurā viņš nomira, bet diena, kad pieņēmu Skapulāru, ir ne tikai Svētā Andreja svētku diena, bet arī mana tēta vārda diena! Es ticu, ka Dievs mani šādi ir vadījis tāpēc, ka Viņš zina, cik ļoti es mīlēju un vēl mīlu savu tēti, kurš ir ieraudzījis Viņa valstību. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru