priestera Ilmāra Tolstova blogs

Atbalsti kalpošanu slimnīcās!

6.jūnijs, 2017, 16:00

„Brīvprātīgo iniciatīvas grupas ir aktīvas ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Mūsu mērķis ir apmeklēt cilvēkus Latvijas onkoloģijas centrā,” uzsaukumā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes ticīgajiem un citiem labas gribas cilvēkiem raksta Saiva Luste. Viņas iecere ir pulcināt brīvprātīgos, kas regulāri apmeklē onkoloģijas pacientus. Šī doma viņai radās, apmeklējot savus tuviniekus slimnīcā un redzot, cik liels cilvēkam ir šoks un daudzi jautājumi, uzzinot šo diagnozi. Savukārt medicīnas personālam pienākumu ir pārāk daudz, lai apsēstos un aprunātos, lai būtu klāt šādā grūtā brīdī.

„Cilvēkam, kurš jau tā apjucis no visa notiekošā, blakus ir vajadzīgs cilvēks. Ne visiem ir tuvinieki, draugi vai paziņas. Pat tad, ja ir, nereti cilvēki ir atbraukuši no attālām pilsētām vai ciemiem un radinieki nevar atbraukt ciemos, lai atbalstītu. Ārsti ir novērojuši, ka nereti ārstēšanās procesu pusceļā pamet nevis pats slimnieks, bet gan, piemēram, dzīvesbiedrs,” stāsta S. Luste. „Es redzēju pie slimnīcas loga raudošu sievieti, viņa centās uzrunāt sanitāri, lai apstājas un uzklausa. Sanitāre, kurai vēl desmitiem darbu, piestāja, un šī sieviete viņu apķēra un sāka histēriski raudāt. Sieviete aizelsusies stāstīja, ka vīrs atsūtījis īsziņu, ka aiziet.... Jo nevarot vairs psiholoģiski izturēt sievas slimību. Šādi gadījumi nav retums, saka arī slimnīcas kapelāni. Un pamet grūtībās ne tikai laulātie laulātos, bet arī mātes bērnus, bērni vecākus. Dažādi esot.”

Saiva Luste skaidro, ka brīvprātīgie uz slimnīcu dosies reizi nedēļā, bet pirms tam būs jāiziet apmācības, kuras vadīs profesionāļi - ārsti, psihoterapeiti, kapelāni. Brīvprātīgo uzdevums būs uzklausīt, būt blakus. Šī brīvprātīgo grupa nebūs akcijveidīgs pasākums. Iniciatīvas mērķis ir izveidot spēcīgu grupu, kura aktīvi darbojas ilgtermiņā. Interesentus aicina pieteikties, zvanot pa tālruni 29607792.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kapelānu dienesta vadītāja Inese Lūse aicina atsaukties vēl vienai iniciatīvai – palīdzēt savākt līdzekļus sintezatora iegādei. Jau tagad regulāri piecas reizes mēnesī slimnīcas dažādos stacionāros notiek Svētā Mise, uz kuru aicina jaunieši no Svētā Kamila grupas. Taču, tā kā dienesta rīcībā nav instrumenta, dievkalpojumi notiek bez muzikāla pavadījuma. Šim nolūkam jau ir izdevies savākt līdzekļus, taču trūkst 300 eiro. I. Lūse aicina līdzcilvēkus atsaukties un noziedot kaut nelielu naudas summu, lai iecere pavisam drīz var īstenoties. Līdzekļus aicina pārskaitīt uz „Caritas Latvija” (reģ. Nr. 40008086191) kontu LV46HABA0551008657797 ar norādi „Slimnīcas sintezatoram”. Sīkāka informācija pa tālr. 29520532.

Pārpublicēts no www.katolis.lv / LRKB IC

Nometne jauniešiem ar īpašām vajadzībām

No 28.06 līdz 01.07 Bruknas muižā notiks pasākums bērniem ar īpašām vajadzībām. Četru dienu garumā norisināsies spēles, pastaigas, radošas aktivitātes, nodarbības un lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Aicinām piedalīties ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tāpat aicinām brīvprātīgos - ikvienu cilvēku ar lielu sirdi un vēlmi pavadīt četras saulainas dienas ļoti īpaša bērna sabiedrībā, rūpīgi pieskatot un asistējot viņu visas dienas garumā. Brīvprātīgajam jābūt atbildīgam un pacietīgam, taču iepriekšēja pieredze nav nepieciešama! Jautā, raksti, piesakies: dm@nepaliecviens.lv, +371 26394426 vai facebook lapā JAUNIEŠU PASTORĀLĀ MĀJA

Vasarsvētki un Baznīca!

Ir kāds patiess stāsts. Vēl pirmās Latvijas laikā, pirms II pasaules kara vienā draudzē notika reāls “lūgšanu grāmatiņu karš”. Draudzē notika dievkalpojumi dažādās valodās un vienas valodas lūdzēju grupa bija ilgāk aizkavējusies un nākamā, nespēdama to izturēt, sāka ar lūgšanu grāmatiņām “zvetēt” palikušos no iepriekšējā dievkalpojuma. Arī mūsdienās zinu draudzes, kurās ir samērā maz cilvēku, tomēr viņi ir sašķēlušies dažādās “frakcijās”, kur katra vēlas piepildīt savas nerealizētās ambīcijas un būt par draudzes priekšniekiem u.t.t. Nabaga prāvesti, jo šādas situācijas ir liels negals un posts.

Tas atgādina situāciju pēc Bābeles torņa uzcelšanas, kad Dievs “sajauca” cilvēku valodas un viņi vairs nespēja viens otrā ieklausīties. Nebija dialoga. Tomēr jau Radīšanas sākumā Dieva Gars lidinājās virs ūdeņiem. Noslēpumainā veidā Svētais Gars, apslēpti, tomēr darbojās visā Vecās Derības laikā. Viņš darbojas visās tautās, kultūrās, reliģijās, jo Dieva Garam nav robežas. Viņš ir neirobežots sevī un pūš un dveš kur vien vēlas.

Jēzus, pēc savas augšāmcelšanās saviem mācekļiem saka: “Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.” (Apd 1,8) Jēzus arī saka: „Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā (Jeruzalemē), kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!” (Lk 24,49) „Un kad es tikšu no šīs zemes pacelts, es visus vilkšu pie sevis.” (Jņ 12,32) Jau Vecajā Derībā, pravieša Joēla grāmatā tika dots apsolījums: „Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības.” (Joēla 3,1)

Tomēr, jāatceras, ka Svētais Gars nedarbojas automātiski. Tāpat, kā arī mūsu pestīšana nav automātiska, arī Svētā Gara darbība nav automātiska. Jo Dieva Gars ir ļoti delikāts un smalkjūtīgs. Viņš var ienākt tikai tā cilvēka sirdī, vai kopienā vai draudzē, ja ir izpildīti zināmi nosacījumi. Kādi tie ir?

Vēlme Viņu saņemt. Atvērtība Dievam, sirds stāvoklis, ilgas pēc Dieva. Nāc, Svētais Gars!

Jābūt tīram no grēka. Dažreiz Svētais Gars jau sāk darboties cilvēkā, kurš vēl nav nokristīts vai atrodas grēkā. Tad tas notiek tādēļ, ka Dieva Gars mudina cilvēku uz atgriešanos. Tomēr, lai mūsu kalpošana, darbība būtu auglīgāka, ir nepieciešama regulāra grēksūdze, sirds šķīstīšana.

Mīlestība un pazemība savā starpā. Mīlestība arī lielākā Svētā Gara dāvana, tomēr mīlestība ir arī bauslis, ko pieprasa Jēzus. „Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu.” Dažreiz mīlestība pieprasa lūgt piedošanu, izlīgšanu, garīgu „kāju mazgāšanu”, zemošanos, atteikšanos no lepnības, skaidības ambiciozitātes, u.t.t.

Vienotība. Svētais Gars ir tas, kurš realizē vienotību, bet arī pieprasa vienotību. Jebkura šķelšanās, naids, nekārtības ir zīme, ka tā lieta nav no Svētā Gara. Paklausība garīgajām autoritātēm. Lai cik pievilcīgas būtu mūsu harismas, ārkārtējās vai parastās svētā Gara dāvanas, tomēr ja tās ir pretrunā vienotībai Baznīcā un šķeļ Baznīcu, draudzi, tad tām ne tikai nav nozīmes, bet tās vēl var būt par ieļaunojumu un kaitējumu Svētā Gara darbībai.

Pieņemt visu to, ko Kristus ir mācījis. Kas jūs klausa, tas mani klausa, saka Kristus. Akceptēt visu Baznīcas mācību. Visu ko Jēzus mums ir teicis Evaņģēlijā, ko māca Bībele un Baznīcas maģistērijs. Mīlestība pret pāvestu, arhibīskapu, prāvestu. Būt kopībā ar visu Baznīcu. Neveikt kristīgo patiesību selekciju. Tas man patīk, to es pieņemu, tas man nepatīk, to es nepieņemu.

Kad esam saņēmuši Svēto Garu, tad apjaušam, ka vieni paši nevaram izdzīvot savu ticību. Mums ir vajadzīga kopiena – Baznīca, draudze. Draudzē mēs mācamies atvērtību uz otru cilvēku, mazinās mūsu egosims un individuālisms. Draudze ir vieta dialogam, kas nemaz nav tik viegls. Bieži vien piedzīvojam, ka draudze nav ideālu cilvēku sabiedrība. Drīzāk ir tieši otrādi – redzam, ka draudzē ir cilvēki ar saviem grēkiem, nepilnībām, ambīcijām, u.t.t. Tomēr apzināmies, ka vieni paši nevaram sasniegt pestīšanu. Jā, mēs varam vienatnē lūgt Dievu un individuāli veidot personīgas attiecības. Bet draudzē mēs sinhronizējam savu individuālo Jēzus attēlu ar to Jēzus attēlu, kādu atklāj visa Baznīca, draudze.

Ir nepieciešama draudze, kurā mēs jūtamies un esam kā ģimenē. Kā tikt pāri šim cilvēciskajam faktoram? Tāpat kā cilvēks sastāv no dvēseles un miesas, no gara un matērijas, kas ir apvienots vienā ķermenī un nav nekādi atdalāms – vismaz šajā dzīvē, arī Baznīca un draudze sastāv no šādām divām būtiskām “sastāvdaļām” – institūcijas, struktūras un Gara – harismām, dāvanām. Ir sastopamas divas galējības – vai nu radikāli nošķirt šīs abas realitātes, glorificējot vienu vai otru, vai nu vispār neņemt vērā garīgo dimensiju, Baznīcā un draudzē redzot tikai institūciju, organizāciju vai firmu.

Vasarsvētkos mums ir jāapzinās, ka Svētais Gars ir tas, kurš dibina, vada un būvē Baznīcu. Bet Viņš to dara ar cilvēcisku līdzekļu palīdzību. Hierarhija, institūcija, draudze, dažādas evaņģelizācijas formas un metodes kļūst par ietvaru, par “trauku”, ar kuru palīdzību Dieva Gars darbojas. Tomēr jāuzmanās metodi, formu, institūciju likt augstāk par Svētā Gara darbību vai arī domāt, ka ar cilvēcisku līdzekļu un metožu palīdzību mēs “pievilināsim” cilvēkus vai arī mēs būsim tie galvenie. Metodes un līdzekļi ir svarīgi, tomēr tās ir tikai līdzekļi, caur kuriem darbojas Svētais Gars. Pāvests Benedikts XVI vairākkārt ir uzsvēris, runājot par Vatikāna II koncila reformām: “Nedrīkstam domāt, ka tā ir mana vai mūsu Baznīca vai draudze. Nē. Vispirms tā ir Jēzus Kristus, Viņa Baznīca. Viņš ir centrā. Viņš ir tas, pie kura mēs ejam un kurš ir galvenais Baznīcas “darbinieks un dzinējspēks”. Draudze tikai tad būs vienota, ja tā skatīsies vienā virzienā uz Jēzu Kristu, kurš ir Baznīcas un draudzes centrā. Prāvesti mainās, arī draudzes locekļi nāk un iet. Tomēr Kristus paliek. Viņš ir tas, kurš pulcina visus ap sevi. Viņš ir tas, kurš nemitīgi mājo Vissvētākajā Sakramentā Tabernākulā. Viņš ir tas, kuru mēs svinām un pielūdzam Euharistijā. Baznīca dzima Pēdējo Vakariņu mielasta laikā, Baznīca izplūda no Jēzus pārdurtā sāna pie krusta Golgātā. Jā. Būt draudzē nav viegli. Ir arī savs krusts. Bet vienmēr seko augšāmcelšanās un Vasarssvētki. Nemeklēsim draudzē savu gribu, nemēgināsim draudzi veidot pēc saviem ieskatiem, nemeklēsim draudzē tikai ideālos cilvēkus. Ļausimies Svētā Gara pārveidojošajam spēkam un ļausim, lai Viņš – Svētais Gars mūs visus apvieno ap sevi un Savā Baznīcā.

Pateicība Dievam!

Dārgie lasītāji! Vēlos no sirds pateikties jums par lūgšanām. Doktorantūras eksāmenus esmu nolicis, tagad tikai jāpabeidz rakstīt darbs un veiksmīgi jāaizstāv. Tādēļ turpināsim lūgties viens par otru. Semināristi ir devušies brīvlaikā un sākot no 16.jūnija dosies vasaras praksēs, katrs uz savu nozīmēto draudzi. Lūgsim Dievu, lai Viņš palīdz ikvienam semināristam šajās praksēs satikt Dievu un arī nest Dievu citiem cilvēkiem, kurus viņi satiks savā ceļā. Lūgsimies arī par jauniem kandidātiem uz Semināru, lai viņi nebaidās pieņemt lēmumu, iestāties Seminārā, tādējādi ļaujot Svētajam Garam atpazīt šo Dieva aicinājumu viņos.

Atgādinu, ka no 10.-15.jūlijam Subatē notiks 5 dienu garīgo pārdomu dienas tiem, kuri domā par stāšanos Seminārā. Pamudiniet arī citus, lai viņi nebaidās doties uz Subati, lai Semināra formatoru, semināristu un citu priesteru vadībā mēģinātu saprast šo priesterības ceļu.

Vienoti lūgšanās!

Nometne vīriem

Priesterības sakraments!

Informācija un lūgums!

Dārgie bloga lasītāji. Rīgas Garīgā Semināra audzēkņi kārto sesiju, lai jau pēc nedēļas dotos vasaras brīvlaikā un dotos pastorālajās praksēs. Arī man ir jākārto doktorantūras eksāmeni, tādēļ aicinu jūs īpaši lūgt Dieva svētību maniem eksāmeniem 26.maijā 9.00 un 31.maijā 14.00 Ļubļinā. Būšu ļoti pateicīgs.

Ir iespēja trīs līdzbraucējiem braukt man līdzi uz Ļubļinu un atbalstīt eksāmenu kārtošanā :). Izbraucam 30.maijā un atgriežamies 1.jūnijā. Pieteikties 26382126 (pr. Ilmārs)

Vēlos ar prieku paziņot, ka 27. maijā plkst. 16 Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē notiks diakona Valtera Vārpsalieša ordinācijas dievkalpojums. Jaunā priestera primīcija, jeb pirmā svētā Mise notiks 3. jūnijā 11.00 Ķemeru baznīcā.

17. jūnijā plkst. 12 Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē notiks Kristapa Oliņa iesvētīšana par diakonu.

No 10.-14.jūlijam Subatē notiks nometne puišiem no 14.gadiem, kuri domā par priesterību. Aiciniet jauniešus un lūdzieties par aicinājumiem uz priesterību.

Labā Gana svētdiena!

Kristus ir Augšāmcēlies!

Šodien Baznīca svin Labā gana svētdienu, kad visi īpašā veidā tiek aicināti lūgties par aicinājumiem uz garīgo kārtu. Tieši šodien, kad svinam šo svētdienu, Rīgas Garīgā Semināra semināristi, kopā ar konsekrētajām personām un citiem ticīgajiem ir sasnieguši Skaistkalnes Dievmātes, Latvijas Ģimeņu Karalienes Sanktuāriju uz kuru viņi devās 4 dienas no Rīgas. Šis svētceļojums tika organizēts, nodomā par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārti un ģimenes dzīvi, kā arī lai, balstoties uz pāvesta Franciska vārdiem speciālajā vēstījumā šai dienai, “ar atjaunotu misionāro entuziasmu Kristus mācekļi izietu no svētajiem dievnama mūriem, un lai ļautu Dieva maigum pārplūst pār cilvēkiem. Baznīcai ir vajadzīgi priesteri, kas būtu paļāvīgi un miera pilni, jo ir atklājuši īsto dārgumu, un, kas būtu nemiera dzīti, lai ar prieku dotos atklāt to visiem (sal. Mt 13,44).”

Raugoties reālistiski uz šī brīža situāciju, varam iekrist bezcerībā un pesimismā. Rīgas Garīgajā Seminārā, visos sešos kursos un Latvijas visām četrām diecēzēm kopā mācās tikai 10 audzēkņu. Vēl mazāk semināristu ir bijis tikai bargajos komunistu vajāšanu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Pāvests Francisks tomēr mūs iedrošina, sakot, ka “divi Emaisas mācekļi, Krusta ieļaunojuma ievainoti, atgriežas mājās pa sakāves ceļu: viņi nes savā sirdī salauztu cerību un nerealizējušos sapni. Evaņģēlija prieka vietu viņos ieņem skumjas. Ko dara Jēzus? Viņš tos netiesā, bet iet kopā ar viņiem. Tā vietā, lai celtu vēl lielāku mūri, Viņš palīdz tiem izrauties ārā. Viņš lēnām pārveido viņu mazdūšību, liek degt viņu sirdīm un atver viņu acis, sludinot Vārdu un laužot maizi.” Mēs nevaram krist pesimismā, domājot, ka Jēzus, Labais Gans būtu mūs atstājis. Nē, nekādā zinā. Tomēr no mūsu puses ir jāseko konkrētiem darbiem un rīcībai, lai šo situāciju mainītu. Arī šeit pāvests Francisks dod mums zāles, kā to darīt: “Bez pastāvīgas kontemplatīvās lūgšanas nekad nevarēs pastāvēt ne pastorālais darbs aicinājumu jomā, ne kristīgā misija. Tāpēc ir jādzīvina kristīgā dzīve, klausoties Dieva Vārdu, un jo īpaši ir jāizkopj personīgas attiecības ar Kungu Euharistijas adorācijā, kas ir tikšanās ar Dievu īpašā “vieta””... “Es gribu sevišķi pamudināt uz šo dziļo draudzību ar Kungu, lai izlūgtu no augšienes īpaši jaunus aicinājumus uz priesterību un konsekrēto dzīvi. Dieva tautai ir vajadzīgi gani, kuri veltī savu dzīvi kalpošanai Evaņģēlijam. Tāpēc lūdzu draudžu kopienām, asociācijām un daudzām Baznīcā esošajām lūgšanu grupām: stājoties pretī mazdūšības kārdinājumam, turpiniet lūgt Kungu, lai Viņš sūtītu strādniekus savā laukā un dotu mums Evaņģēlijā iemīlējušos priesterus, kuri būtu spējīgi kļūt par tuvākajiem visiem saviem brāļiem un, tādējādi, būt par Dieva žēlsirdīgās mīlestības dzīvo zīmi.”

Lūgsimies par jauniem aicinājumiem, par esošajiem semināristiem un to, lai Dievs sūta jaunus strādniekus savā druvā.

Lūdzu jūsu lūgšanas!

Dārgā "bloga draudze"!

4.maijā, kopā ar Rīgas Garīgā Semināra audzēkņiem, konsekrētajām personām un pārējiem dosimies svētceļojumā kājām uz Skaistkalnes Dievmātes, Latvijas Ģimeņu Karalienes sanktuāriju. Šāds svētceļojums notiek jau 10. gadu. Esmu pateicīgs Dievam un Jaunavai Marijai, ka šāds svētceļojums dod mums iespēju "iziet no sevis", no savas ikdienas un šajā skaistajā Dievmātei veltītajā mēnesī nest savus upurus un gandarīt Dievam šādā svētceļojumā.

Šis svētceļojums šogad tiek organizēts ar nodomu lūgties par aicinājumiem - gan priesterību, gan klosterdzīvi un ģimenes dzīvi. Mums Latvijā ir vajadzīgi svēti un labi priesteri, stipri klosterļaudis un Dieva svētītas un bērniem bagātas ģimenes. Tādēļ aicinu ikvienu bloga lasītāju, īpaši tos, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēs pievienoties fiziski šim svētceļojuma, pievienoties tam garīgi - ar savām lūgšanām. Arī Radio Marija Latvija centīsies translēt gan svētās Mises tiešraides 8.00 no Ķekavas skolas sporta zāles gan Vecumnieku bērnudārza, kā arī intervijas un pārodmas šī svētceļojuma laikā. Būsim vienoti un lūgsimies viens par otru.

Svētceļojums uz Skaistkalni radio Marija ēterā

Radio Marija no 4. līdz 7. maijam dodas svētceļojumā uz Skaistkalni!
Kopā dodas arī visi, kas radioaparātus ieslēgs plkst. 11.00, kā ārī 19.00 - 21.30, kad ēterā piedāvāsim reportāžas tieši no svētceļojuma!

Klausies Rīgā FM 97,3, Liepājā FM 97,1 un Krāslavā FM 97,0, vai arī internetā www.rml.lv!

Svētceļojums no Rīgas uz Skaistkalni (info papildināta)

“ES ESMU durvis, kas ved pie avīm!” (Jņ 10,7)

Svētceļojums Rīga – Skaistkalne

4.maijs līdz 7.maijs

Pasākumu organizē Rīgas Garīgais Seminārs sadarbībā ar Latvijas konsekrētām personām. Aicināts ikviens.

Šogad īpašais lūgšanu nodoms ir lūgties par topošiem katoļu garīdzniekiem, jo tieši šogad, kad atzīmējam Latgales kongresa 100 gadskārtu, īpaši tiek uzsvērts katoļu garīdzniecības ieguldījums vienotas Latvijas izveidošanā, Latvijas neatkarības rītausmā. Tomēr ne visi ir aicināti kļūt par garīdzniekiem, tādēļ svētceļojumā tā dalībnieki lūgsies arī par jauniešiem, kuri domā par ģimenes dzīvi, meklē savas otrās pusītes vai arī ir domājuši par dzīvi klosterī.

Iziešana 4.maijā pēc sv. Mises plkst. 11.00, Rīgā, svētā Franciska baznīcā, Katoļu ielā 16.

Noslēgums 7.maijā, Skaistalnes Dievmātes – Latvijas ģimeņu karalienes svētkos plkst. 12.00 ar Svēto Misi Skaistkalnes sanktuārijā, ko celebrēs Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.

Nakšņojam telpās Ķekavā, Vecumniekos un Bārbelē. Bez dalības maksas un pieteikšanās. Būs transports, kas vedīs mantas. Par ēšanu jārūpējas pašiem un līdzi jāņem guļammaiss un citas svētceļojumam nepieciešamās lietas. Svētceļojumu translēs Radio Marija Latvija.

Atpakaļ no Skaistkalnes uz Rīgu ies autobuss 19.10. Rīgā viņš ienāk ap 20.50. Cena 3,55 Eiro.

Informācijai – 26382126 (pr. Ilmārs Tolstovs)

Jāatzīmē, ka Skaistkalnes baznīca ir otra lielākā Jaunavas Marijas svētvieta Latvijā.

1658. gadā tika sākta pirmās Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas būvniecība. Ozolkoka baznīcas celtniecība tika pabeigta 1666. gadā. Tā atradās uz pakalna, apmēram 300 m Austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas. XVII gs. beigās, pēc tam, kad tika uzcelta jaunā baznīca, veca koka guļbūve esot nojaukta un pārvesta uz Ozolaini, kur tā kalpojusi turienes draudzes vajadzībām līdz pat XIX gs. otrajai pusei. 1677. gadā tur tika dibināts jezuītu klosteris. Jaunās, senās itāļu, baroka baznīcas celtniecība sākās XVII gs. 80. gados un 1692. g., šī milzīgā un greznā baznīca, bija pabeigta. No 1774. g. - 1929. g. Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. g. 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska Kapucīņu Ordenis, kura mūki ļoti veiksmīgi ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā. No 1949. g. - 2001. g. Skaistkalnes Romas katoļu baznīcu apkalpoja diecēzes katoļu priesteri.

2001. gada 31. augustā uz Jelgavas diecēzes V. E. bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka Ordenis.

Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde, pie kuras cilvēki, īpaši laulātie un ģimenes, ir izlūgušies bagātīgas žēlastības.

Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek galvenie triju dienu Kanepenes svētki, kuros īpaši lūdzamies par slimniekiem, laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm, lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība, un, lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.

Rekolekcijas pie "Betlēmes" māsām Lietuvā

Rekolekcijas Lietuvā.

Ir iespēja individuāli vai ģimenēs izdzīvot personiskas rekolekcijas vai laiku vienatnē Lietuvā, "Betlēmes" māsu klosterī. Pieteikšanās ir nepieciešama savlaicīgi.

Adrese:Aušrines Marijas Vienuolynas
Paparčiai, Kaišiadoriu r. LT-4233
Tālrunis: 0037068717970

Antona draudzē katehisma kursi 11.30 katru svētdienu, tā lai cilvēki pēc sv. Mises varētu palikt noklausīties un arī tie, kuri nāk uz svēto Misi 12.00 arī varētu dzirdēt šoī studijas.

Katehisma studiju ieraksti būs dzirdami arī "Radio Marija Latvija" katru sestdienu plkst. 20.00. Radio FM tīklā: Rīga 97,3; Krāslava 97,0; Liepāja 97,1.

Pēdējie ieraksti:

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-01_JAN/2017-01-28_Se/2017-01-28_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-01_JAN/2017-01-28_Se/2017-01-28_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-02_FEB/2017-02-04_Se/2017-02-04_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-02_FEB/2017-02-11_Se/2017-02-11_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-02_FEB/2017-02-18_Se/2017-02-18_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

Pūpolsvētdiena un Lielā nedēļa

Ir klāt Lielā nedēļa. Nedēļa, kurā mēs izdzīvojam mūsu ticības svarīgākos notikumus. Nedēļa, kurā mūsu Kungs Jēzus Kristus mira un augšāmcēlās par mūsu grēkiem. Šodienas Svētā Mise sākas citādāk nekā parasti. Arī nākamā nedēļa būs citādāka, nekā ierasts. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus vēlas satricināt, sakustināt mūsu sasalušo un nejūtīgo sirdi.

Pāvests Benedikts XVI savā Gavēņa vēstījumā teica: „Raksti mūs brīdina par briesmām nocietināt sirdi ar sava veida „garīgo anestēziju”, kas padara mūs aklus pret citu ciešanām.” Šodienas liturģijā mēs dzirdam Kristus ciešanu aprakstu. Vai šie Svēto Rakstu teksti aizkustina mūsu sirdi? Vai arī mēs tikai pasīvi noklausāmies šo tekstu, domājot, ko darīsim pēc Svētās Mises, kā gatavosim pusdienas utt. Pāvests savā apustuliskajā pamudinājumā Verbum Domini uzsver, ka „liturģija ir galvenā vieta, sfēra, kur Dievs runā ar mums šajā momentā, mūsu dzīvē .. , tādēļ Dieva Vārds, kas pastāvīgi tiek pasludināts liturģijā, vienmēr dzīvi un darbīgi, pateicoties Svētajam Garam, dara klātesošu Tēva mīlestību, kas nekad nepārstāj izlieties pār visiem ļaudīm.” (52) Lielajā nedēļā mūsu Baznīcas liturģijā atšķirībā no protestantiskajām draudzēm tiek lietoti dažādi liturģiskie žesti un simboli, kas palīdz izdzīvot šos senos notikumus tā, it kā tie notiktu šodien. Visa Baznīca, tās liturģija ir kā „pestīšanas Sakraments”, ar kura starpniecību mēs caur redzamām zīmēm saņemam neredzamas Dieva žēlastības. Tādēļ, lai labāk izdzīvotu šīs nedēļas notikumus, aicinu ikvienu piedalīties visās nākamās nedēļas liturģiskajās norisēs un nevienu no tām neizlaist, jo tikai tā mēs spēsim patiešām būt klātesoši Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. Dienas no Lielās ceturtdienas līdz Lieldienām tiek sauktas par trim svētajām dienām jeb latīņu valodā – Tridiuum. Trīs dienas ir kā viena vienīga diena – Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņa –, kuru var aplūkot un svinēt kā vienu vienīgu veselumu.

Pirmā diena – Lielā ceturtdiena līdz Lielajai piektdienai

Ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas Lieldienas, t.i., trīs svētās dienas Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņai. Rīta pusē diecēžu katedrālēs pulcējas bīskapijas priesteri, lai kopā ar savu bīskapu atjaunotu priesterības solījumus, un bīskaps kopā ar priesteriem iesvēta eļļas, kuras tiek lietotas sakramentu svinēšanā. Hrizmas eļļa tiek lietota Kristības, Iestiprināšanas un Ordinācijas sakramentos, kā arī konsekrējot dievnamu. Katehumenu jeb eksorcisma eļļa tiek lietota Kristības sakramentā, bet slimnieku eļļu – Slimnieku sakramentā.

Lielās ceturtdienas vakarā sākas trīs svēto dienu svinības un notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam vakarēdienam, kura laikā Kristus iedibināja Vissvētāko Sakramentu (Dievmaizi) un dalīja to apustuļiem. „Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa.” (Mt 26, 26) Arī ticīgajiem šajā dienā ir ieteicams pieņemt svēto Komūniju tieši Mises laikā. Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments tiek procesijā aiznests un novietots īpašā altārī. To mēdz saukt arī par „cietumu” vai „tumsības vietu”, jo Kristus šajā vakarā tika nodots. Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja Viņu. (Jņ 18, 12) Šī notikuma traģiskais raksturs izpaužas arī ārēji Baznīcas liturģijā, jo Vissvētākā Sakramenta „mājiņa” lielajā altārī paliek atvērta un tukša, – altāris paliek neapsegts, ērģeles un zvani apklust līdz pat Lielās sestdienas vakaram. Jāatgādina, ka Lielās ceturtdienas vakara Svētā Mise ir bez noslēguma – simboliski šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu Svētajai Misei.

Par rekolekcijām!

Liels lūgums visiem, kuri rīko vai organizē rekolekcijas. Kā to vairākkārt uzsvēra pr. Antons Smelters un citi, rekolekcijās kā obligāts nosacījums ir klusums, jeb savstarpējā nesarunāšanās. Ja klusuma nav, tad tās nevar saukt par rekolekcijām. Tad tās ir garīgās sakopotības dienas, "vīkends", nedēļas nogale, u.t.t. Nedegradēsim rekolekciju nozīmi.

Un otra svarīga piezīme. Nepārvērtīsim savu garīgo dzīvi par "rekolekciju sportu". Kā uzsver daudzi garīgie vadītāji, tad gada laikā ticīgais var piedalīties vienās, vai varbūt divās nopietnās rekolekcijās, kurās ir klusums, kuras notiek vismaz vairākas dienas un tajās ir nopietna garīgā vadība. Tādēļ, ka katras rekolekcijas mūsu dzīvē atstāj kādu nopietnu "nospiedumu", kā arī, rekolekcijās piedzīvotais ir kādu laiku "jāsagremo". Būtu labi, ja mēs ar savu garīgo tēvu vai biktstēvu saskaņotu savu ikgadējo rekolekciju grafiku un pret tām attiektos nopietni.

Liels lūgums!

Dārgā bloga "draudze"! Vēlos jūs lūgt rītdien, 31.martā īpaši palūgties un varbūt arī pagavēt par rekolekcijām "Dzintaros", kuras notiks šīs nedēļas nogalē. Ir pieteikušies pāri par 30 cilvēkiem, tādēļ ir svarīgi, lai Svētais Gars sagatavo šīs rekolekcijas un lai Viņš ir galvenais šo rekolekciju vadītājs. Tāpat lūdzu jūs lūgties kādā svarīgā jautājumā, lai Dievs palīdz atrisināt to.

Vēl vēlos informēt, ka par visiem, kuri lasa šo blogu un lūdzas par mani, tiks nosvinēta svētā Mise otrdien, 4.aprīlī plkst. 18.00 Rīgas svētā Franciska baznīcā. Liels paldies un turpināsim lūgties viens par otru.

Palīdzēsim Šķilbēniem?

Saņēmu jauku epastu. Palīdzēsim Šķilbēniem?

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Lūdzu nobalsojiet:
sūtot īsziņu Vilaka3 uz 1668 (ja esiet LMT, Amigo,Okartes klients)
vai balsojot netā (ar facebook un draugiem profilu)
https://www.lmt.lv/lv/lmtlatvijai - izvēlieties Viļakas novads un projektu Nr.3.

Aktīvā Šķilbēnu Romas katoļu draudze piedalās Latvijas mēroga pasākumos kā Baznīcu nakts un Tezē dienas. Lai noorganizētu šos un citus garīgos un kultūras pasākumus, draudzei ir nepieciešams atjaunot vēsturisko draudzes māju blakus baznīcai. Palīdzi mums sagaidīt Latvijas simtgadi atjaunotajā draudzes mājā!

Projekta iesniedzējs: Staņislavs Prikulis

Ja pāvests iet pie grēksūdzes, kādēļ gan lai es neietu?

pie grēksūdzes sakramenta svētā Antona draudzē ir iespējams doties katru svētdienu no 9.30 - 10.25; 11.45-13.00 un no 17.30 līdz 18.00 latviešu, krievu un poļu valodās, kā arī jebkurā citā laikā pēc nepieciešamības katoļu ielā 16.

Kas ir patiesā mīlestība?

Tuvojas vasara, kad daudzi pāri dosies uz dievnamiem, lai Dieva un garīdznieka priekšā noslēgtu laulību uz mūžu. Pats esmu ievērojis, ka laulību laikā pāri visvairāk vēlas, lai tiktu nolasīta slavenā himna mīlestībai no svētā apustuļa Pāvila 1 vēstules korintiešiem 13.nodaļas. Tomēr daudzi nezin šīs nodaļas tapšanas kontekstu un tās dziļāko nozīmi. Vispirms aplūkosim pašu tekstu:

1 Korintiešiem 13, 1 - 13

1. Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, bet man nebūtu mīlestības, tad es būtu kā dārdošs varš vai skanošs zvārgulis.
2. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un es zinātu visus noslēpumus un visas zinātnes, un ja man būtu pilnīga ticība tā, ka es kalnus pārceltu, bet man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
3. Un ja es izdalītu visu savu mantu trūcīgo uzturam, un ja es nodotu savu ķermeni, lai mani sadedzina, bet mīlestības man nebūtu, tad tas man nekā nelīdzētu.
4. Mīlestība ir pacietīga, laipna; mīlestība nav skaudīga, tā nerīkojas nekautrīgi, nav uzpūtīga,
5. Tā nav godkārīga, nedzenas pēc sava, tā nedusmojas, tā nedomā ļaunu.
6. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7. Tā panes visu, tā tic visu, visu cerē, visu pacieš.
8. Mīlestība nekad nemitējas, ja arī pravietojumi izbeigtos vai valoda apklustu, vai zināšanas izgaistu.
9. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un mūsu pravietojums nepilnīgs;
10. Bet kad iestāsies pilnība, tad izbeigsies tas, kas bija nepilnīgs.
11. Kad es biju bērns, es runāju kā bērns, domāju kā bērns, spriedu kā bērns; bet kad es kļuvu vīrs, tad atmetu to, kas bērnišķīgs.
12. Tagad mēs redzam mīklaini kā atspulgā, bet tad - vaigu vaigā; tagad es atzīstu nepilnīgi, bet tad es atzīšu tā, kā arī es esmu atzīts.
13. Bet tagad paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Par M. Zandera "Īstenības izteiksmi"

Ar lielu interesi un pat prieku noklausījos Latvijas radio 3.marta raidījumu "Īstenības izteiksme", kurā autors ļoti precīzi un dziļi izanalizē komunistiskā mantojuma sekas Latvijā un tā ietekmi uz mūsdienu situāciju. Tomēr ir dažas lietas, ko vēlējos pakomentēt no garīgās dimensijas.

Autors saka: "Ilustrācijai minēšu piemēru. Juzefovas katoļu draudze 1961.gada 14.maijā vēršas pie LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja saistībā ar kavēšanos nodot dievnamu ekspluatācijā: “Mēs ar dziļu cerību un ticību gaidām Jūsu rīkojumu atbilstošajām organizācijām par visdrīzāko lēmumu atvērt dievnamu, lai draudze varētu mierīgi strādāt, dzīvot un lūgties par kopīgo lietu, visu darbaļaužu labklājību un tālāko progresu, un mūsu Dzimtenes uzplaukumu”. Autors ir atradis arhīvā dokumentu, kurā Juzefovas draudze vēršas pie Kompartijas ar šādu lūgumu. Tomēr, ja autors būtu veltījis vairāk laika, lai papētītu situāciju dziļāk, tad nebūtu tik vienkāršoti piegājis šim jautājumam. Jāsaprot to, ka Romas Katoļu Baznīca Latvijā atradās ārkārtējos un agresīvos vajāšanu apstākļos, un tā laika bīskapiem, īpaši kardinālam Juliānam Vaivodam bija jāmeklē kompromisi, lai kaut cik saglābtu jau tā dramatiski vajāto Baznīcu. Kā vienu no kompromisiem viņš izvēlējās piedalīties miera konferencēs Maskavā, lai, izmantojot miera tematu kas ir svarīgs arī kristietībā, mēģinātu iegūt kaut minimālas iespējas izdzīvot agresīvā komunisma apstākļos. Ieteiktu autoram rūpīgi izlasīt bīskapa Jāņa Cakula (Latvijas Universitātes goda doktors) apjomīgo pētījumu "Latvijas Romas Katoļu Baznīcas vēstures materiāli, XX gadsimts" (Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. Rīga), kurā ir aprakstīts tieši 1961 un turpmāko gadu Padomju okupācijas varas spiediens uz Katoļu Baznīcu Latvijā, liekot sķēršļus bīskapu iecelšanai u.t.t. Juzefovas draudze ir īpašs stāsts, jo, kad uzcēla šo baznīcu, to draudēja nojaukt un nolīdzināt līdz ar zemi. Bet ne par to stāsts.

Citēju autoru: "Piemēram, ir milzīga atšķirība starp vācieti, kurš nacistu laikā vienkārši klusi mēģināja dzīvot, un vācieti, kurš centās uzkalpoties nacistu varas hierarhijā. Pēc kara Vācija ilgstoši un mokoši tomēr šīs lietas izrunāja." Autors šeit runā par kaut kādu izrunāšanu. Tomēr tā nebija tikai runāšana. 60-to gadu vidū dažādu konfesiju Baznīcas un draudzes Vācijā veica īpašu garīgu akciju, kurā lūdza piedošanu un garīgi izlīga ar tām tautām, kurām kara laikā bija nodarījušas pāri. Īpaši tas tika veikts ar ebreju un poļu tautām. Šī garīgā izlīgšana un piedošanas lūgšana atvēra ceļu izlīgšanai un garīgajam un saimnieciskajam progresam pašā Vācijā. Līdzīgi tam vajadzētu notikt mums ar krievu tautu un arī pašiem ar sevi. Jo komunisti bija arī latvieši un citu tautību pārstāvji, ne tikai krievi. Arī latvieši sargāja Ļeņinu Pēterpilī pēc Oktobra apvērsuma 1917.gadā, u.t.t. Zinu, ka šīs ir neērtas tēmas, bet arī par tām ir jārunā. Nepietiek tika ar runāšanu, kaut tas arī ir jau daudz un ir labs sākums. Ir jālūdz Dievs, lai Viņš palīdz dziedināt šīs rētas un jālūdz, lai Dievs dāvātu mūsu zemē garīgu atdzimšanu. Uzskatu, ka, kamēr Latvijā cilvēki nevērsīsies pie Dieva lai Viņš dziedina okupācijas, izsūtīšanas, nodevības un komunisma sekas, tikmēr mūsu tautā nebūs garīgā un saimnieciskā uzplaukuma. Sakne ir garīga un tā ir jādziedina garīgi.

Autors: "Austrumeiropā, to skaitā Latvijā, izņemot šauru vēsturnieku slāni, ar šiem jautājumiem netiek strādāts joprojām. Nodevības pret savu valsti inde turpina netraucēti darboties." Pilnībā piekrītu autoram, tikai "zāles" šai lietai ir garīgas, jo sakne ir garīga. Komunisms ir reliģiski - filozofiska ideoloģija, kas balstās Feierbaha un Marksa ateistiski dialektiskajā materiālismā. Un šīs ideoloģijas sekas mēs izjutīsim vēl daudzus gadu desmitus. Komunisma ideoloģija ir jānožēlo grēksūdzē un ir jālūdz Dievs, lai Viņš ienāk ar savu dziedinošo spēku un to dziedina.

Paldies autoram par raidījumu!

Jauniešu evaņģelizācijas skola "Oasis"

Svētceļojums uz Izraēlu!

Ir vēl pieejamas dažas vietas svētceļojumam uz Izraēlu
no 9.03-17.03.

Sīkāka informācija šeit:

http://www.shalomisrael.lv/

Konference vīriem - iesaku!

Martin Scorsese Andrew Garfield Adam "Silence"

Jau no 17.februāra kinoteātrī "Forum cinemas"

Par viltus profiliem!

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos aizvien vairāk runā par viltus ziņam un pat valstu valdību līmeņos šo problēmu izceļ, kā vienu no svarīgākajām informatīvā "kara" apstākļos. Tomēr, ja palūkojamies dziļāk, tad redzam ka šī parādība izriet no mūsdienu filozofiskajiem strāvojumiem, kuri ietekmē visas Eiropas un pasaules civilizāciju. Tie ir postmodernisms, skepticisms un relatīvisms. Tagad mēs sākam plūkt šo domāšanas un dzīvesveida augļus.

Kad pirms dažiem gadiem mums izdevās slēgt kardinala Jāņa Pujāta viltus twitter kontu, par mums smējās un pat žurnālā "Ir" šie "varoņi" tika stādīti priekšā kā lieli drosminieki un varoņi, kuri spēj šādi uzjautrināt ap 15 000 šī viltus konta lasītājus. Jau pēc pāris gadiem mēs redzam sekas šādam "viltus" un pseido patiesības domāšanas veidam.

Mūsdienās, lai apkarotu šādu parādību, tiek runāts, ka visu vajag balstīt uz pārbaudītiem faktiem. Pilnībā piekrītu. Tomēr, postmodernismā un relatīvismā nepastāv patiesības jēdziena. Katram var būt sava patiesība un katram var būt arī sava faktu interpretācija. Līdz ar to, ja nav atskaites punkta, ja nav Dieva, kurš saka: "Tev nebūs nepatiesas baumas izplatīt; nesniedz roku ļaundarim, tā atbalstot viltus liecību 2 Mozus 23,1", tad ir ļoti grūti runāt par patiesību, pārbaudītiem faktiem, u.t.t. Jo fakts ir objektīva lieta, bet jebkuri fakti var būt dažādi interpretēti un dažādi savirknēti, tādējādi atkal veidojot noteiktu ideoloģisku kontekstu paša rakstītāja vēlamajā virzienā.

Rekolekcijas laulātiem pāriem!

Laulātie pāri!

Aicinām Jūs uz laulāto nedēļas nogales rekolekcijām, kas notiks 17.–19. martā

Jūrmalā (Dzintaros), Saules ielā 9.

Ierašanās piektdien, 17. martā pl.18.00.

Tās organizē un vada trīs laulātie pāri un katoļu garīdznieks.

Pasākuma specifika pieprasa abu laulāto klātbūtni
no sākuma (piektdienas vakara) līdz beigām (svētdienas pēcpusdienai).

Dažas liecības no rekolekciju dalībniekiem:

Pārvarot visus šķēršļus, esam šeit. Tā ir tik liela Dieva dāvana. Jūtamies kā jaunlaulātie – no jauna viens otru iemīlējuši, viens otram piedevuši... Gribētos šeit atgriezties.

Dainis un Antra

Šajās rekolekcijās piedzīvojām īpašu Dieva klātbūtni. Šis bija vērtīgākais laiks, ko esam kopā pavadījuši līdzšinējā laulības dzīvē.

Ritvars un Evita

Nekad dzīvē vēl nebijām piedzīvojuši neko līdzvērtīgu šim notikumam. Tas atstās dziļas pēdas mūsu sirdīs un, ceru, – arī dzīvē.

L. un S.

Pieteikties varat elektroniski:

www.laulatiem.lv

vai pie Gata un Raimondas Bārdiņiem

) 26511634 (G); 29810619 (R)

Katoļu Baznīca un citas reliģijas

Šī gada 20.septembrī pāvests Francisks tikās ar dažādu konfesiju un reliģiju līderiem Itālijas pilsētā Asīzē, lai kopīgi lūgtu un pārdomātu par mieru pasaulē. Līdzīgi, kā tas bija pirmo reizi 1986.gada 27.oktobrī, kad šo iniciatīvu pirmo reizi aizsāka svētais Jānis Pāvils II, arī šoreiz šī iniciatīva izsauca asas diskusijas par Katoļu Baznīcas un kristietības attiecības ar citām reliģijām. Katoļu Baznīca, pirms vairāk kā 50 gadiem, Vatikāna II koncila dokumentā Nostra aetate skaidri norādīja virzienu, kādā Baznīcai jāvirzās, sadarbojoties ar citām reliģijām. Baznīca oficiāli atteicās no ekskluzīvisma un plurālisma starpreliģiju attiecībās, bet gan izvēlējās inkluzīvisma ceļu. Lai labāk saprastu, kas ir ekskluzīvisms, inkluzīvisms un plurālisms, mēgināšu izklāstīt Romas Katoliskās Baznīcas nostāju šajā jautājumā, balstoties uz Vatikāna II koncilamācības. Rakstā izmantošu arī Jura Uļģes ļoti labi sagatavotā raksta Evanģēliski Luteriskās Baznīcas mājaslapā www.lelb.lv fragmentus.

Ekskluzīvisms - Katoļu Baznīcas un visas kristietības nostādne, kas izveidojās ap VI gadsimtu, kad svētais Fulgensijs no Rispes un citi sāka radikalizēt seno Baznīcas uzstādījumu, ka ārpus Baznīcas nav pestīšanas (Extra Ecclesia nula salus est). Līdz tam Baznīcas tēvi šo postulātu vairāk attiecināja uz tiem, kuri jau bija kristījušies Baznīcā bet kas izvelējās aiziet no tās. Balstoties uz so pustulātu, viņu aiziešana no Baznīcas nedeva tiem iespēju saņemt pestīšanu. Lielākais vairums Baznīcas tēvu bija atvērti uz grieķu - romiešu filosofiju un arī nenosodīja citas reliģijas, tikai vērsās pret okultismu, elkdievību un burvestībām. Tomēr pēc VI gs. gan Romas Katoliskā Baznīca, kā arī citu konfesiju pārstāvji sāka radikāli uzskatīt, ka visi, kuri atrodas ārpus redzamajām Baznīcas sturktūrām, nekādā ziņā nevar saņemt pestīšanu. Ievērojamākie šīs pozīcijas pārstāvji no protestantu puses 20. gs. ir Karls Barts un Emīls Brunners.

Ekskluzīvisma pozīcijas pārstāvji pārsvarā uzsver, ka Dievs savu pestīšanas darbu šajā pazudušajā pasaulē atklāj tikai un vienīgi caur Jēzu Kristu un citu reliģiju pārstāvji atrodas pazušanas stāvoklī, un kamēr viņi atklāti un tieši nepieņems Jēzu Kristu un neiekļausies Baznīcas redzamajā struktūrā, viņi netiks glābti. Tomēr jaunie atklājumi Amerijā un Āfrikā lika daudziem misionāriem uzdot vienu svarīgu jautājumu - kā tiks glābti tie, kuri nekad nav dzirdējuši par Jēzu Kristu, un tomēr dzīvo pēc savas sirdsapziņas? Vai arī, kā rīkoties tiem, kurus misionāri ar savu nekrietno uzvedību un varas un nuadas kāri savā laikā ir ieļaunojuši un viņi nevēlas iekļauties tādā Baznīcas struktūrā, kura viņiem neko labu nav atnesusi? Šie un vēl daudzi citi jautājumi XX gs. beigās lika teologiem domāt par jaunu - inkluzīvistisku pieeju šim jautājumam, kas patiesībā nebija jauna, bet gan atgriešanās pie Baznīcas tēvu nostājas, kāda tiem bija pirmajos kristietības gadsimtos.

Grēks un grēcinieks!

Mācītājs Juris Cālītis, LTV raidījumā "Kultūršoks" (3:44) uzsvēra, ka teoloģiski nav pareizi atdalīt grēku no grēcinieka, līdz ar to, viņš apgalvoja, ka, uzbrūkot grēkam, mēs automātiski uzbrūkam arī grēciniekam. Daļēji var piekrist, jo bieži vien grēcinieks tik ļoti ir "saaudzis" ar grēku, ka ir ļoti grūti mīlēt grēcinieku, nemīlot grēku. Bet no Jura Cālīša paustās pozīcijas izriet, ka tad jau kristietībā vispār nav nozīmes runāt par grēku, jo tad tiklīdz mēs norādīsim uz kāda cilvēka grēku un to nosodīsim, uzreiz mēs nosodīsim arī konkrēto grēcinieku. Tomēr Jēzus rīkojās tieši tā un ļoti konkrēti:

Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks." (Jņ 5,14)

Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!" (Jņ 8,10-11)

Jēzus lietas sauc īstajos vārdos un Viņam grēks un moralitāte ir objektīvas vērtības. Mūsdienu liberālā, posmodernā un postfaktuālā sabiedrība vēlas Jēzus Personā un mācībā "ielikt" citu - liberālu, atšķaidītu, viegli pieejamu saturu. Piekrītu, ka ir nepieciešams skaidrot un sludināt Jēzus vēsti mūsdienu cilvēkiem saprotamā veidā, bet nevis uz patiesības rēķina. Jurim Cālītim un citiem tamlīdzīgi domājošiem ir izdevīgi sajaukt grēku ar grēcinieku, jo tad vieglāk ir pārmest konservatīvi domājošiem cilvēkiem, ka viņi, sludinādami pilnu patiesību par Dievu, Jēzu Kristu, Baznīcu un moralitāti, tai skaitā grēku, ir netoleranti un uzbrūk grēciniekiem. Jēzus ļoti mīl katru grēcinieku, kurš atgriežas un maina savu nostāju, bet Jēzus ir ļoti netolerants un nosodošs pret grēcinieku, kurš ietiepīgi turas pie sava grēka (Jēzus: "Jūs, odžu dzimums!"). Savukārt noziedzniekam pie krusta, kurš nožēlo savus grēkus, Jēzus saka: "Šodien tu būsi ar mani paradīzē!"

Būsim modri!

RARZI un Rīgas Garīgā Semināra jaunumi!

Sveiciens visiem bloga lasītājiem! Sen neesmu informējis par aktivitātēm, kādas notiek gan Seminārā, gan arī manā paša dzīvē. Intensīvi turpinu strādāt pie savas doktora disertācijas. Paldies visiem, kuri lūdzas un palīdz man šajā darbā. Tikko beidzās svētā Toma no Akvīnas svētki Seminārā, paldies visiem, kuri iesaistījās, palīdzēja un piedalījās šajā pasākumā. V. E apustuliskais nuncijs Baltijas Valstīs Pedro Lopess Kintana atzinīgi novērtēja RGS paveikto un aicināja arī turpmāk Seminārā rūpēties par topošo garīdznieku formāciju.

Svētdien, 5.februārī plkst. 11.00 Rīgas sv. Jēkaba katedrālē lektora un akolīta svētības saņems 3. un 4.kursa audzēkņi. Lūgsimies par šiem kandidātiem uz priesterību, lai Dievs viņiem palīdz šajā atpazīšanas ceļā.

Piektdien, 3.februārī plkst. 16.30 Rīgas sv. Franciska baznīcā notiks svētā Mise, kuru celebrēs V. E Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un kurā piedalīsies gan RARZI, gan RGS pasniedzēji un studenti. Pēc šī dievkalpojuma RARZI studenti uzsāks lekcijas RGS telpās un arī pavisam drīzā laikā visa RARZI administrācija pārnāks uz RGS veco korpusu katoļu ielā 16. Lūgsim Dievu, lai mums kopā izdotos īstenot katoliskās izglītības misiju Baznīcā un sabiedrībā Latvijā.

Ielūgums uz slavēšanu!

Par J. Rubeņa un Lutera draudzes popularizēto meditāciju

Benediktīņu tēvs Lorens Frīmens
Jēkaba katedrālē 2007.gadā

Pēdējās dienās lielu ažiotāžu ir sacēlusi LKR prezidenta T. Tālberga raidījums, kurā tika nosodīta meditācijas skolotāja Jura Rubeņa pēdējā izdotā grāmata. Nevēlos analizēt ne T. Tālberga kunga izteikumus, ne arī Jura Rubeņa grāmatu, ko pats neesmu lasījis, tomēr ceru drīzumā uzrakstīt zinātnisku recenziju ar tās analīzi. Tomēr šajā rakstā vēlos analizēt pašu kristīgo meditāciju, kuru izplata Juris Rubenis un Lutera evaņģēliski luteriskā draudze. Šīs meditācijas prakses Latvijā ienāca ar katoļu mūka, benediktīņu tēva Lorensa Frīmena viesošanos un meditācijas grupu izveidi dažādu konfesiju draudzēs. Katoļu draudzēs šī "pseidogarīgā" mācība nerada atsaucību, toties pie luterāņiem šī sagrozītā garīgā prakse "zeļ un plaukst".

Kur tad slēpjas problēma?

Meditācija un kontemplācija jau izsenis, no pirmajiem kristietības gadsimtiem ir bijusi klātesoša Baznīcas dzīvē, tomēr meditācijas lieto arī nekristīgās reliģijas un pat ateistiskās parareliģiskās sistēmas, kā budisms, kurā tiešā veidā nav atrodams Dieva jēdziens. Kristietībā, atšķirībā no citu reliģiju meditācijām notiek reliģiska darbība, kurā izdala trīs elementus:

a) subjekts - tas ir cilvēks, kurš vēlas meditēt;
b) objekts - kristietībā tas ir Dievs - Jēzus Kristus, kurš ir miris un augšāmcēlies par maniem grēkiem;
c) reliģiskā saite, jeb meditācijas metode.

Un lūk! Šajā Lorensa Frīmena meditācijas skolā pazūd atšķirība starp objektu un subjektu un cilvēks sāk meditēt vai nu pats sevi, respektīvi - sakārtot savu iekšējo pasauli, uzlabot pašsajūtu, iegūt garīgu mieru, u.t.t. vai arī sāk pielūgt kādu izplūdušu "objektu" - dievību, vairākus dievus, pašizveidotu dieva tēlu, u.t.t. Līdz ar to, ja Jēzus Kristus vairs nav meditācijas objekts, ja sākam pielūgt paši sevi vai savu skaistumu, pašsajūtu, iekšējo un ārējo mieru, tad tā vairs nav kristīgā meditācija, bet gan pašsuģestija, psiholoģiskā nomierināšanās metode, vai pat elkdievība. Un arī tad mācītājus, kuri ar to nodarbojas, vairs nevar saukt par kristīgajiem mācītājiem, bet gan par guru, skolotājiem, vadītājiem, psihologiem. Tad ar kristietību šīm metodēm un praksēm ir ļoti attāls sakars.

Un to vajadzētu ņemt vērā un netaisīt reliģiski plurālistisko "rosolu" un nejaukt visu vienā katlā. Citādi arī kristietībā klātesošo gavēni sāksim saukt par diētu vai notievēšanas līdzekli.

Pāvesta Kultūras padomes un Pāvesta Ekumēnisma padomes 2003 gadā izdotais dokuments – pētījums „Jēzus Kristus – dzīvā ūdens devējs, kristīgais skatījums uz New Age” un Ticības Mācības Kongregācijas 1989 gada vēstule bīskapiem par dažiem kristīgās meditācijas aspektiem - „Orationis formas” arī runā par kristīgo meditāciju.

Dokuments par New Age, jeb 'Jauno Laikmetu' skaidri nodala New Age misticismu no autentiskās kristīgās mistiskās dzīves. Kristietim garīgā dzīve ir attiecības ar Dievu, kuras pakāpeniski, Viņa žēlastības iespaidā kļūst dziļākas un tanī pat laikā cilvēkam dod gaismu attiecībās ar tuvāko un ar visu pasauli. Savukārt New Age „garīgums” piedāvā tādu apziņas pieredzi, kas dod harmoniju un saskaņu ar „kopumu”. Tādā veidā termins „misticisms” šajā garīguma sistēmā nenozīmē tikšanos ar Transcendento Dievu mīlestības pilnībā, bet pārdzīvojumu, kas ved dziļākā iegrimšanā sevī, priecīgu kopības ar „kopumu” izjušanu, pieļaujot savas individualitātes nogrimšanu milzīgajā „kopuma” okeānā.

Šīs New Age „garīguma” sistēmas, tehnikas un metodes, kas izslēdz sapratni par Dievu kā par personu, darbojas „no apakšas”. Šajās metodēs cilvēks pats, ar metožu un līdzekļu palīdzību mēģina, cenšas nonākt līdz dievišķajam. Bieži vien šī „saplūšana”, jeb „pieskaršanās dievišķajam” tiek saprasta kā atbrīvojoša apskaidrība, izjūtot „dievu savā iekšienē”. Galvenā kristietības un šo mācību atšķirība ir tāda, ka Dievs pats nonāca pie savām radībām, īpaši pie pašiem mazākajiem, pašiem vājākajiem. Dievs var dot savu žēlastību arī bez jebkādām tehnikām. Kristīgā „pietuvošanās Dievam nav balstīta kādā tehnikā šī vārda tiešajā nozīmē. Tas pretotos garīgajai bērnībai, uz ko mums aicina evaņģēlijs. Īstai kristīgai mistikai nav nekā kopīga ar tehniku – tā vienmēr ir dāvana no Dieva, un cilvēks, kas ir saņēmis šo dāvanu apzinās, ka nav tās cienīgs.” (Ticības Mācības Kongregācija, Orationis Formas, 23)

Noslēgumā vēlos no savas puses aicināt kristiešus, katoļus Latvijā būt ļoti uzmanīgiem, attiecībā uz šādiem jauniem „pseido” garīgumiem, kas ienāk mūsu zemē arī caur luterāņu draudzēm un nākotnē ienāks vēl vairāk. Bieži vien šie „skolotāji” atsaucas uz Baznīcas Tēvu mantojumu vai dažādām klosteru skolām. Jāatcerās, ka daudzi Baznīcas tēvi savā laikā pieslējās gnostiskiem strāvojumiem un no Baznīcas tika nosodīti. Mūsdienās ir arī katoļu klosteri vai kopienas, kas sludina Baznīcas mācībai pretējus uzskatus.

Kristietībā Dievs nav tikai kāda meditācijas metode. Lūgšana vienmēr ir tikšanās mīlestībā. Un Baznīcā ir tik daudz garīgās skolas, kuras ir izturējušas laika pārbaudi un Baznīcas autoritātes atzītas. Kādēļ neizvēlēties iet drošu un pābaudītu ceļu? Piemēram karmelītu, franciskāņu, jezuītu, dominikāņu, u.c. garīgo skolu un svēto ceļu? Kāpēc neizvēlēties Vissvētākā Sakramenta adorāciju dievnamā vai Vecrīgas adorācijas kapelā blakus Saeimai visu diennakti? Mēģināsim izvērtēt un paklausot saviem biktstēviem un garīgajiem tēviem doties pa šauro, bet drošo lūgšanu taciņu, pa kuru mūs ved Jēzus caur savu Baznīcu.

Priesteris Ilmārs Tolstovs

Par jauno katehismu - Youcat!

Daži cilvēki man uzdod jautājumus, saistībā ar jauno katehismu, kas ir iznācais KALA-raksti izdevniecībā. Atbildu:

1. Vai šis katehisms ir domāts tikai jauniešiem?

Nē, šo katehismu var lietot jebkurš, īpaši iesaku šo katehismu iegādāties kā dāvanu un uzdāvināt tiem, kuri maz pazīst Dievu, Baznīcu. Šis katehisms viņiem var būt iespēja labāk iepazīt ticības patiesības.

2. Varbūt šis katehisms atkal būs tādā pat neinteresantā un sarežģītā formā kā iepriekšējie?

Nē, šis katehisms ir speciāli izstrādāts kā aizraujoša lasāmviela jauniešiem ar daudz bildēm, zīmējumiem un pat asprātīgi - uzjautrinošiem tēlojumiem. Šī katehisma izstrādāšanā piedalījās grupa jauniešu, kuri ar savām idejām ļoti bagātinājuši šo katehismu.

3. Ja jau šis izdevums ir tik atraktīvs, varbūt viņš satur kādus maldus, herēzijas un nav domāts vispār katoļiem?

Nē, šī katehisma ievadu ir rakstījis pāvests Benedikts XVI, mudinot ikvienu jaunieti izlasīt šo katehismu. Pie tam, katra paragrāfa beigās ir dota atsauce uz lielo Katoliskās Baznīcas Katehismu (www.catholic.lv/katehisms). Šogad, Latvijas Jauniešu dienās Aizkrauklē, Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs katram jaunietim šo katehismu jau uzdāvināja.

4. Kādēl vispār vajadzīgs lasīt katehismu? Vai tad nepietiek reizi gadā aizbraukt uz Aglonu, padzerties svētīto ūdentiņu un uzlikt šad tad svecīti uz altāra?

Nē, ar parasto tautas dievbijību mūsdienu apstākļos, kad sabiedrība kļūst aizvien agresīvāka pret kristietību vairs nepietiek. Ir nepieciešams izglītot arī savu prātu, lai labāk saprastu ticības patiesības un tās aizstāvētu pasaules priekšā.

5. Kur var iegādāties šo brīnišķigo katehismu?

Tam drīzumā vajadzētu būt pieejamam visos draudžu grāmatu galdos, kā arī to var pasūtīt izdevniecības mājaslapā www.mieramtuvu.lv

Lai laba lasīšana!

Lūgums atbalstīt Rīgas Garīgo Semināru!

Rīgas Metropolijas Romas katoļu garīgais seminārs sagatavo priesterus kalpošanai Latvijas draudzēs. Uz semināra bāzes darbojas akreditēta augstākā mācību iestāde Rīgas Teoloģijas institūts. Studentu programmā ietverti gan humanitārie priekšmeti – filozofija, teoloģija, valodu un kalpošanas iemaņu apgūšana, gan praktiskais darbs sociālajā un pastorālajā jomā. Studenti dzīvo kopmītnē uz vietas un seminārs pilnībā nodrošina viņu ēdināšanu un sadzīves apstākļus. Seminārs pastāv pārsvarā no brīvprātīgiem draudžu ziedojumiem, gadā tās ir 3 svētdienu ziedojumi, ar kuru apjomu pietiek tikai kārtējo izdevumu segšanai.

Šobrīd Seminārā mācās 11.audzēkņi un jau iepriekš esam pateicīgi par jebkādu atbalstu.

Semināra oficiālā mājas lapa: www.catholic.lv/rti

facebook.com/seminaristi/

http://seminaristi.blogspot.com/

twitter: @RGS_RTI

Rīgas Metropolijas Romas katoļu Garīgais seminārs
Katoļu ielā 16, Rīgā, LV1002
Reģ. Nr. 90000178745
LV03UNLA0002000701217

Semināram ir sabiedriskā labuma statuss.

Izmantota www.katolis.lv informācija.

sv. Akvīnas Toma svētki RGS

Sirsnīgi ielūdzam visus uz svētā Akvīnas Toma svētkiem

Rīgas Garīgajā Seminārā, katoļu ielā 16

pirmdien, 30.janvārī.

10.30 sv. Mise sv. Franciska baznīcā.

11.30 Akadēmiskā uzruna - pr. Toms Priedoliņš.

Aicināti visi.

Aizliegtais vai atļautais paņēmiens!

Nu tā!

Ir pagājusi jau gandrīz nedēļa, emocijas sāk norimt, un tagad arī es izteikšu savu komentāru un viedokli par 9.janvāra LTV1 raidījumu "Aizliegtais paņēmiens".

Vispirms jāsaka, ka uz šo raidījumu devos Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzdevumā, līdz ar to pārstāvēju Baznīcas viedokli, ko arī raidījumā centos darīt. Pašā raidījuma sākuma "galviņā" jau ir pateikts viss par šo raidījumu: "Mūs iespējams nosodīs...". Un nosoda, jo šajā raidījumā izmantotās žurnālistikas metodes ir neētiskas un no morālā viedokļa ļaunas, neatļautas un graujošas. Raidījuma vadītāji, lai uzzinātu patiesību, izmantoja melus, viltus personas un manipulāciju ar teksta un videomateriālu montāžu. Nekad ļauni līdzekļi neattaisno labu mērķi. Nekad. Nevar ar melu un manipulāciju palīdzību, lai iegūtu popularitāti un reitingus, meklēt patiesību. Jau pats veids, kā šī patiesība tiek meklēta diskriditē pašu raidījumu, tās veidotājus un metodes, kādas tiek izmantotas un sabiedrībā rada negatīvu žurnālista tēlu. Tā vietā, lai žurnālistis meklētu patiesību un izgaismotu negācijas, tiek padarīts pretējs efekts. Zūd uzticamība jebkādam cilvēkam.

Bet nu, visu pēc kārtas.

Likums par fizsko personu datu aizsardzību, aizliedz, bez subjekta parsonīgās piekrišanas veikt personīgu un sensitīvu datu publiskošanu, tai skaitā filmēšanu ar slēpto kameru un to izmantošanu publiskajā telpā. Tomēr šajā likumā ir arī 5. pants, kurš žurnālistiem, līdzīgi kā LR speciālo dienestu darbiniekiem, dod tiesības nekontrolēti melot un ar slepenām kamerām filmēt jebkur un jebkādos apstākļos. Citēju: "Šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi." Jautājums ir, vai šajā 9.janvāra raidījumā izmantotie materiāli ar slēpto kameru ir nepieciešami mākslinieciskām vai literārām vajadzībām. Savukārt likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, 7.pantā ir teikts:

7. pants. Nepublicējamā informācija

Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.
Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi. Aizliegts publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.
Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē. Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.

Un tagad no Katoliskās Baznīcas puses.

Līgumā starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, 7.pantā ir minēta šāda vienošanās: "Grēksūdzes sakramenta noslēpums tiek atzīts par neaizskaramu. Neviens un nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katoļu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu pat tad, ja šis priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks valsts tiesā." Arī LR kriminālprocesa likuma 121.panta 1.1 paragrāfā ir teikts: "Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi - nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti: garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto." Tātad ir jomas, kurās arī žurnālistiem, dodoties pie garīdznieka ar slēpto kameru vai diktafonu ir jābūt uzmanīgam, jo var jau būt, ka garīdznieks ar šādu fiktīvu, žurnālistu "izveidotu" "laulāto pāri" uzsāk konfidenciālu sarunu, kuru arī var klasificēt kā grēksūdzi vai vismaz konfidenciālu sarunu. Uzskatu, ka šajā raidījumā atkārtojas padomju laiku čekistu paņemieni, kad slepeni tika noklausīti garīdznieki un tādējādi viņos tika iedvestas bailes un neuzticēšanās cilvēkiem, ar mērķi viņus izolēt no sabiedriskajiem procesiem un ieslēgt viņus dievnamu četrās sienās.

Ko Baznīca saka par tiem, kuri ieraksta grēksūdzes savos diktafonos, vai noklausās garīdzniekus?

1988.gada 23.septembrī Romas Katoliskās Baznīcas Ticības Doktrīnas kongregācija izdeva speciālu dekrētu, kurā minēts, ka balstoties uz Kanonisko Tiesību kodeksa 1388 kanonu, ikviens kurš ar tehniskiem līdzekļiem ieraksta grēksūdzē teikto vai dzirdēto un/vai to publicē plašsaziņas līdzekļos vai sociālos tīklos, automātiski (latae sententiae) tiek ekskomunicēts no Baznīcas. Šādas stingras sankcijas ir ieviestas tādēļ, ka Baznīca augsti ciena grēksūdzes noslēpumu un arī ticīgie zina, ka viņi, ejot pie grēksūdzes netiks pievilti, nodoti un viss, ko viņi saka grēksūdzē, tiek ar vislielāko stingrību glabāts kā noslēpums,

Noslēdzot savas pārdomas, vēlos uzsvērt, ka ar šo rakstu nevēršos ne pret vienu žurnālistu un arī cienu žurnālistikas brīvību un tiesības meklēt patiesību. Tomēr, kā ikvienā nozarē, arī žurnālistikā neviens nav atbrīvots no ētiskajām un morāles normām, ko arī aicinu ievērot.

Ko lasām katehismā par garīgo labumu pārdošanu

"Par simoniju tiek saukta garīgo labumu pirkšana vai pārdošana. Burvim Simonam, kas gribēja nopirkt garīgo varu, kuru redzēja darbojamies apustuļos, Pēteris atbild: "Tava nauda lai iet pazušanā līdz ar tevi, jo tu domāji Dieva dāvanu par naudu iemantot!" ( Apd 8, 20) Tā viņš rīkojās atbilstoši Jēzus vārdiem: "Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!" ( Mt 10, 8) Nav iespējams piesavināties garīgos labumus un izturēties pret tiem kā īpašniekam un kungam, jo to avots ir Dievā. Tos saņemt no Viņa var tikai par velti.

"Papildus ziedojumiem, kurus noteikusi Baznīcas kompetentā vadība, ordinētais kalpotājs par sakramentu izdalīšanu nekā nedrīkst prasīt, viņam vienmēr jāgādā par to, lai sakramentu pieņemšana nebūtu liegta trūkumcietējiem viņu nabadzības dēļ." Kompetentā Baznīcas vadība nosaka šo "ziedojumu" apmērus, vadoties no principa, ka kristīgajai tautai ir pienākums uzturēt Baznīcas kalpus. "Strādnieks ir sava uztura cienīgs." ( Mt 10, 10)"

Katoliskās Baznīcas Katehisms, 2121-2122

http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n1.html#a1

Par "Aizliegto paņēmienu"

Dzelzs jākaļ kamēr karsta. Kamēr es vēl gatavoju savas detalizētās pārdomas par Latvijas "pētnieciskās žurnālistikas" morāli un ētiku, tikmēr publicēju 9.janvāra LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" viena no upuriem, Rīgas dekāna, pr. Edgara Cakula viedokli

Par raidījuma „Aizliegtais paņēmiens“ sižetu

Šis ieraksts ir atklāta vēstule raidījuma „Aizliegtais paņēmiens“ veidotājiem un arī skatītājiem. Nesen tika publiskots kārtējais šī raidījuma sižets, kurā vairāku Latvijas kristīgo konfesiju garīdznieki, tai skaitā arī es, tika apzināti provocēti. Kāds fiktīvs pāris vēlējās panākt laulību noslēgšanu steidzamības kārtā, savu vēlmi pamatojot ar to, ka viņi pārceļas dzīvot uz ārzemēm, bez nodoma tuvākajā laikā atgriezties dzimtenē. Vairumā gadījumu pāra sarunas ar priesteriem un mācītājiem tika filmētas ar slēpto kameru, iegūtos videomateriālus publiskojot raidījuma gaitā.

Es nezinu, kādi argumenti tika izmantoti pārējo garīdznieku pārliecināšanai, taču es labi atceros mūsu sarunas sākumu, kuru, diemžēl, raidījums neatainoja. Jaunie, visnotaļ simpātiskie cilvēki bija ļoti uzstājīgi un labi sagatavoti. Viņi teica, ka pēc divām nedēļām pārceļas uz Amerikas Savienotajām Valstīm un vēlas jauno dzīvi balstīt uz kristīgiem pamatiem. Jautāju, kāpēc viņi nāk uz katoļu baznīcu. Izrādās, ka ģimenei esot dziļas katoliskās saknes, taču, neraugoties uz to, līdz šim viņi nav tikuši pat nokristīti. Šādā situācijā, ņemot vērā skarbo padomju perioda mantojumu, tik tiešām varēja nonākt daudzi mani vienaudži, tāpēc viņu labais, lai arī sasteigtais nodoms, gluži dabiski izraisīja cieņu. Nav noslēpums, ka daudzi mūsu tautieši valstī esošās sarežģītās situācijas dēļ izvēlas pamest dzimteni. Formalitāšu kārtošana emigrācijas procesā ir ļoti sarežģīta un aizņem daudz laika, tādēļ likās saprotams, ka Baznīcas lietas tika atliktas uz pēdējo brīdi. Tomēr piedāvāju arī citu risinājumu, proti, saņemt nepieciešamos sakramentus jaunajā mītnes zemē, jo ASV katoļu Baznīca ir visvairāk pārstāvētā kristīgā konfesija, līdz ar to viņiem nebūtu grūti iekļauties kādā no vietējām katoļu draudzēm. Taču arī šim argumentam bija labi sagatavots un pārdomāts pretarguments. Izrādas, ka jaunā ģimene savu ligzdiņu ir iecerējuši vīt Jutas štatā, un Soltleiksitija, kā zināms, ir mormoņu pilsēta.

Kanonisko tiesību kodeksa 1058 paragrāfs saka: „Visi, kuriem likums to neaizliedz, var noslēgt laulību.“ Ņemot vērā to, ka maniem jaunajiem draugiem nebija kanonisko šķēršļu laulības noslēgšanai, ko viņi skaidri apliecināja, es nolēmu izrādīt sapratni un nākt viņiem pretī. Tika pieņemts lēmums veikt maksimāli kvalitatīvu iepriekšējo sagatavošanos kristības un laulības sakramenta saņemšanai, un tālāku formāciju nodrošināt attālināti, turklāt, ne tikai „iedodot izlasīt grāmatu“, bet izmantojot arī modernākus saziņas līdzekļus. Turklāt Soltleiksitijā bez mormoņiem ir arī daudz katoļu. Vietējā diecēzē ir gandrīz 50 draudzes, starp kurām nebūtu grūti atrast savējo un integrēties tajā. Taču, nelaimīgā kārtā nekam no iepriekš minētā nebija lemts īstenoties jums labi zināma iemesla dēļ...

Raidījuma sižets vēl bija ēterā, kad es saņēmu dažas uzmundrinošas īsziņas no maniem draugiem un paziņām. Kāds no viņiem uzsvēra, ka izmantotās metodes ļoti atgādina padomju laika praksi, kad tā sauktās „čekas“ aģenti izspiegoja un centās diskreditēt priesterus. Man atausa atmiņā gadījums, kad pirms pāris gadiem Pļaviņu katoļu dievnamā ienāca noziedznieki, kuri izlikās, ka grib runāt par bērna kristīšanu. Toreiz tika piekauts priesteris un izlaupīts dievnams. Protams, mūsu gadījumā nodarījuma smagums nav tik liels un nav arī krimināli sodāms, taču metodes ir vienlīdz nekrietnas abās situācijās. Morāli nav attaisnojama apzināta melošana, turklāt saistīta ar svētdarbībām. Es nezinu, kas bija abi eksperimenta galvenie varoņi, pieļauju, ka viņi ir žurnālisti, jo, atbilstoši patreizējai likumdošanai tikai žurnālisti drīkst izmantot slēpto kameru kāda konkrēta pētījuma veikšanai. Taču man šķiet, ka viņi nav šī vārda cienīgi. Viņiem būtu jāapsver iespēja pārkvalificēties par aktieriem, jo tas viņiem noteikti padotos labāk.

Es neturu uz viņiem ļaunu prātu, par spīti iekšējam rūgtumam, kurš noteikti pēc pāris dienām pazudīs. Šaubos, vai kāds gribētu nonākt līdzīgā situācijā, jo tīri cilvēciski tas nav patīkami. Tādēļ es pievienojos raidījumā publicētajiem kāda luterāņu mācītāja sirsnīgajiem vārdiem, kurš novēlēja „jaunajam pārim“ Dieva svētību. Tāpat ceru, ka viņu pūles divu mēnešu garumā cenšoties „atmaskot“ iejūtību, ir tikušas pienācīgi atalgotas, jo strādnieks ir savas algas cienīgs!

http://www.trisvieniba.lv/pravesta-blogs?9

8.janvāris - Kunga Kristīšanas svētki

Svētās Mises svinēšu Siguldas draudzē 9.00 un 12.00.
Antona draudzē 18.00 - krievu valodā

Sakarā ar kalpošanu Siguldā, katehisma kursi atceļās, tomēr nākamajā svētdienā, 15.janvārī katehisma nodarbības 13.00 Antona draudzē būs.

Pirmdien man jāpiedalās svarīgā raidījumā, tādēļ lūdzu jūs lūgties par to, lai Dievs sargā no ļaunā gara uzbrukumiem un lai ir izdevība pasludināt vēsti par Dievu un Baznīcu.

Vienoti lūgšanās!

Tezē piezīmes - ceturtā un piektā diena

Tezē ir beidzies! Lai dzīvo Tezē!

Sestdienas rīts sākās kā parasti ar lūgšanām draudzē. Jau varēja just, ka Tezē jaungada svinību dalībnieki bija jau iejutušies, jo dziedāja daudz drosmīgāk un arī jau atvērās uz pārējiem dalībniekiem. Pēcpusdienā katrai nācijai bija sava tikšanas kādā no Rīgas baznīcām. Latviešiem bija pulcēšanās 15.00 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Vakarā pēdējo reizi devos uz Arēnu Rīgu, kur notika kopīgš lūgšanas. Bralis Aloīzs aicinaja jauniešus: "Paņemsim šo gaismu uz mājām rīt, dodoties prom. Tā ir paša Kristus gaisma. Tā apgaismos mūsu ikdienu. Tā atjaunos mūsos cerību atkal un atkal. Ar šo gaismu mēs iziesim cauri tumsai, kas dažkārt var mums atņemt drosmi. Tā mums dos iespēju nepadoties bailēm pasaules nestabilitātes un pārmaiņu priekšā." Patiesi, ši dažu dienu laikā Rīga un tās apkārtne pielija ar 15 000 mazām gaismiņām, kas atspoguļoja Kristu, kā gaismu. Tagad ir svarīgi, pēc šīs tikšanās neiegrimt garīgi letarģiskajā miegā, kurā jau ilgāku laiku mūsu draudzes un kopienas atradās. Ar šīm Tezē dienām, Kungs Jēzus vēlējās ienest jaunu Svētā Gara svaigumu un iedvesmu mūsu tālākajam ceļam.

ESAM AICINĀTI ŠO TEZĒ DINAMISMU NEPAZAUDĒT, BET SAVĀ IKDIENĀ TU UZTURĒT UN NEST TĀLĀK CITIEM.

Noslēgumā piedāvāju mazu ieskatu tautu svētkos, kas notika visās Rīgas un apkārtnes draudzēs 31.decembrī sākot no 23.00. Šis ieraksts tapa Rīgas Garīgā Semināra pagalmā ar 1.janvārī plkst. 1.00.