Sprediķis 16.februārī (Mieram tuvu)

Svēto Rakstu lasījumi šai svētdienai http://www.mieramtuvu.lv/index.php?view=1&id=2&year=2014&month=2&day=16

Dārgie Mieram tuvu draugi!

Noteikti daudzi no jums ir dzirdējuši par evaņģelizējoši-kerigmatisko programmu, kas saucas “Alfa kurss”, un varbūt pat piedalījušies tajā. Pašā pirmajā lekcijā šajā kursā ir tēma, kas tiecas oponēt mūsdienās plaši izplatītajam uzskatam, ka kristietība ir garlaicīga un neinteresanta. Bet kā ir realitātē? Vai tā tāda nav? Ja mēs paraugāmies uz savu dzīvi vai uzlūkojam kristīgās draudzes un kopienas – kāda aina mums paveras? Daudzos no mums nav pamanāms evaņģēliskais prieks par to, ka esam satikušies ar Jēzu. Dažreiz, no malas vērojot, nekristietim var šķist, ka kristieši visu savu dzīvi smagi un nopūzdamies nes lielo baušļu, morāles likumu un standartu jūgu. Daudziem cilvēkiem no malas kristietība saistās tikai un vienīgi ar sava veida kazuistiku, ar likumu un normatīvu ievērošanu. Arī pāvests Francisks kādā no pagājušā gada uzrunām teica: “Un viņi, tālaika cilvēki, izvēlējās patverties noslīpētākā reliģijā, kurā valda morālie priekšraksti, – gluži tāpat kā farizeju grupa; viņi izvēlējās iet uz politisko kompromisu kā saduceji, veikt sociālo revolūciju kā zeloti, piekopt agnostisko garīgumu kā esēņi. Viņi dzīvoja, iekļāvušies labi izstrādātā sistēmā.”

Tādēļ savās pārdomās atsaukšos uz jaunāko pāvesta Franciska dokumentu “Evangelii gaudium”, kurā viņš runā par prieku, ko varam piedzīvot pēc tikšanās ar Jēzu Kristu. Jācer, ka šis dokuments jo drīz tiks iztulkots un izdots latviešu valodā un katrs kristietis to izlasīs, jo tas ir tā vērts. Pāvests šajā dokumentā uzsver, ka kristiešiem ir nepieciešams iziet no “lielā gavēņa, kurā viņi nepārtraukti atrodas” (EG 6).

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 20.nodarbība par Baznīcu (781-810)

Esam tikuši līdz 3.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=fbgwsge&n=katehisms-20.MP3

Liecība nr. 8: Ilze

Mans ceļš pie Dieva.

Man ir 50 gadu un atziņa, ka esmu šos gadus nodzīvojusi nepareizi un daļēji veltīgi. Veltīgi tāpēc, ka varēju darīt labāk, vairāk, uztraukties mazāk un līdz ar to domāt skaidrāk, atrast labākus risinājumus daudzās lietās, bet ir iztērēts laiks veltīgās maldu cīņās par noteikšanu ģimenē, par ietekmi darba vietā, par augstāku posteni, par sasniegumiem, kam nav nozīmes. Būtu varējusi labāk audzināt savus bērnus, mīlēt vairāk un patiesāk, - tas viss varēja būt, ja es necenstos visu risināt no sava cilvēcīgā skatu punkta un savlaicīgi atvērtu durvis, pie kurām kāds klauvēja visus šos gadus.

Viņš klauvēja, bet atvērts tika tikai pēc gariem 50 gadiem...

Esmu augusi ģimenē, kuru var saukt par kristīgu, jo Dieva esamība tika atzīta un baznīca tika apmeklēta. Sākumā luterāņu, vēlāk septītās dienas adventistu. Man nepatika iet uz baznīcu, nepatiks dzirdēt tēva aicinājumu nelasīt romānus, bet Bībeli.

Beidzās vidusskolas laiki, sākās studijas augstskolā, kura tika izvēlēta iespējami tālāk no mājām, kur visus 18 bērnības gadus īsti labas saskaņas un siltuma nebija (vismaz manā uztverē), kaut maize, jumts un rūpes bija pietiekamas. Turpinājumā – studiju laikā izveidota ģimene (bez vecāku atļaujas un svētības), un 20 gadus gara ģimenes dzīve, kurā bez trīs bērniem papilnam problēmu, kašķēšanās, naida, neuzticības un iztikas minimums, kreiso soļu, palīdzības meklējumi pie ekstrasensiem, un drāmas beigas. Periodiski, kad „ūdens smēlās mutē”, nācu uz katoļu baznīcu pasēdēt un lūgt. Jāpiebilst, ka divas meitas (no trim) bija kristītas katoļticībā.

Drāmas beigām tuvojoties, kad jutos kā stūrī iedzīts dzīvnieks, un ar pilnīgi trulu bezizejas sajūtu, bailēm par eksistenci un dzīvības drošību, redzēju sapni, kurā redzēju tikai milzīgu spožumu, kā sauli, un neko vairāk, bet skaidri zināju, ka tas ir Jēzus. Uzklausīju sava kolēģa aicinājumu un pamazām atvēru savas domas ticībai, apmeklēju baptistu draudzi un arī iestājos tajā. Tomēr īsti iederīga draudzē nesajutos, arī sakarā ar darbu nevarēju iknedēļu katru ceturtdienas, piektdienas vakaru un svētdienu būt dievnamā, par ko saņēmu aizrādījumus un galu galā, kad tiku nosūtīta uz trīs mēnešiem uz Londonu mācīties, atgriežoties uzzināju, ka esmu no draudzes izslēgta, sakarā ar „neapmeklēšanu”.

Sajutu zināmu īgnumu, bet arī zināmu mieru. Tomēr turpināju kā līdz šim laiku pa laikam apmeklēt katoļu baznīcu, kā jau visus iepriekšējos gadus to darīju, kad bija grūti brīži. Kad pēc gandrīz 20 gadu cīņas par kaut cik sakarīgu ģimeni tomēr pieņēmu lēmumu tālāk iet viena, arī vairāk pievērsos ticībai, jo izvērtējot iepriekšējo laika posmu, sapratu, ka lai cik traģiskas būtu bijušas situācijas iepriekšējā dzīves posmā, ar mani nekas slikts nebija noticis un galu galā no visām situācijām biju tikusi ārā ar minimāliem zaudējumiem, dzīva, vesela, paēdusi, ar pajumi un pasargāta.

Pat tā saucamajā krīzes laikā, kad cilvēki zaudēja darbu, iztikas līdzekļus un mājvietas, kad mani kolēģi tika atlaisti un viens pat izdarīja pašnāvību, es saglabāju darbu, maizi un jumtu virs galvas, pārcēlos no savas dzīves vietas uz Rīgu, bērni ieguva augstāko izglītību, atrada darbu un bija dzīvi un veseli.

Bloga lasītājiem

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie lasītāji. Paldies par jūsu lūgšanām, sesija būs praktiski nokārtota. Vēl palicis tikai viens eksāmens un tad jau sākot ar 17.februāri uzsākšu otro semestri šajā gadā. Ik brīdi ir jūtama Dieva gādība un vadība visās studijās un pastorālajās kalpošanās, tādēļ vēlos pateikties par jūsu lūgšanām un celebrēju jūsu nodomos svētās Mises.

Vēlējos padalīties ar vienu no atziņām, kuru ieguvu kārtojot pēdējo eksāmenu.

Līdz reformācijai Baznīcā netika nodalīts garīgais un laicīgais. Ņemot vērā to, ka Dievs iemiesojās - pieņēma cilvēka izskatu, nāca mūsu vidū, visā kristietības vēsturē, dievišķais un cilvēciskais pastāvēja līdzās. Šī patiesība tika īpaši aplūkota Nīkajas II koncilā, 8.gs, kurā tika uzsvērts, ka ikonu jeb svētbilžu godināšanā mēs uzsveram patiesību, ka Vārds tapa Miesa. Caur cilvēcisko, Dievs mūs ved pie dievišķā un dievišķais pie mums nāk caur cilvēcisko. Tādēļ arī līdz reformācijai Bībele nekad netika lasīta individuāli, tā vienmēr tika lasīta liturģijā, komentēta "baznīciski", jeb ekleziāli un Bībele tika uzskatīta (kā tas patiesībā ir) apustuliskās Tradīcijas auglis. Ņemot vērā, ka Bībeli ar roku pārrakstīja mūki kosteros un daudzi neprata lasīt un rakstīt, tieši Baznīcu, katedrāļu arhitektūra un māksla vispār bija kā Dievišķās Atklāsmes, jeb Vēsts par Jēzu Kristu tālāknesēja. Cilvēki gāja uz Baznīcu, un pat ja viņiem rokās nebija Bībeles, viņi liturģijā klausījās Vārdu, dzirdēja tā komentāru un caur baznīcas arhitektūru iepazina katehismu, ticības patiesības.

Līdz ar reformāciju, dievišķais tika pretstatīts cilvēciskajam. Viss cilvēciskais tika noliegts, uzskatot, ka tas ir piemaisījums, ka tās ir cilvēciskās tradīcijas. Protestanti sāka uzskatīt, ka ticība ir jāattīra no visa cilvēciskā. Viņiem bija labi nodomi, jo tajā laikā Baznīcā tiešām bija pagrimums, daudzas lietas bija nepieciešams reformēt, bet nevis atraujot cilvēcisko no dievišķā. Līdz ar to mūsdienās protestanti norāda, ka Bībelē ir ietverta visa pestīšanai nepieciešamā "informācija", kas patiesībā ir maldi, jo Dievu nevar "ieslodzīt" vienā Grāmatā. Bībele, Raksti ir svarīgi, tā satur Dieva Vārdu, Logosu, Labo Vēsti par Jēzu Kristu, bet pati tipogrāfiski nodrukātā grāmata nav Dievs, nav Vārds, nav Jēzus Kristus. Jēzus Kristus mājos savā Baznīcā un Viņš un Viņa atnestā Vēsts līdz mūsdienām neskartā, tīrā veidā ir atnesta, jeb tālāknodota ar Tradīcijas un Bībeles starpniecību Baznīcā. Protams, šajā procesā visas vēstures gaitā ir bijis klātesošs cilvēciskais faktors, kas nemitīgi bija un tika attīrīts. Tomēr Atklāsmes kodols, saturs un Vēsts par Jēzu Kristu ir atrodams Romas Katoliskajā Baznīcā pilnīgā veidā, bet pārējās konfesijās un reliģijās nepilnīgā veidā. Visa šī procesa Vadītājs ir Svētais Gars, kuru Jēzus apsolīja Vasarsvētkos savai Baznīcai.

"Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mt 28, 18-20)

"Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas." (Jņ 21,25)

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 19.nodarbība par Baznīcu (748-780)

Kunga Prezentācijas svētki, jeb Sveču diena, sprediķis. Speciāli Vatikāna Radio

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 22-40)

Kad bija pagājušas Mozus Likumā noteiktās šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu veltītu Kungam, kā ir rakstīts Kunga Likumā: “Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek veltīts Kungam,” – un lai upurētu, kā sacīts Kunga Likumā, “vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”.
Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. Šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs un gaidīja Izraēļa iepriecināšanu, un pār viņu bija Svētais Gars. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto.
Un, Gara pamudināts, viņš iegāja svētnīcā. Un, kad vecāki ienesa Bērnu Jēzu, lai par Viņu izpildītu Likuma priekšrakstus, viņš paņēma To rokās un slavēja Dievu, un sacīja: “Tagad nu atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā, – gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai.”
Un Viņa tēvs un Māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Bērnu. Bet Simeons viņus svētīja un sacīja Viņa Mātei Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kurai pretosies. Un tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi.”
Tur bija arī praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, gados ļoti veca. Pēc savas jaunības viņa septiņus gadus dzīvoja ar savu vīru un palika atraitne. Tā viņa bija nodzīvojusi līdz astoņdesmit četriem gadiem, nešķirdamās no svētnīcas, kur gavēņos un lūgšanās kalpoja dienu un nakti. Arī viņa, atnākusi tajā pašā stundā, slavēja Dievu un stāstīja par Bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzalemes atpestīšanu.
Izpildījuši visu pēc Kunga Likuma, viņi atgriezās Galilejā uz savu pilsētu Nācareti. Bet Bērns auga un pieņēmās spēkā, pilns gudrības. Un Dieva žēlastība bija pār Viņu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. (No www.mieramtuvu.lv)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien evaņģēlija fragments mums atstāsta svētās Gimenes ceļojumu uz Jeruzalemes svētnīcu. Ir pagājušas 40 dienas kopš Jēzus piedzimšanas uz atbilstoši Izceļošanas un Levītu grāmatas norādījumiem ikviens pirmdzimtais zēns bija jāvelta Dievam. „Un Kungs runāja uz Mozu: "Novēli Man visus pirmdzimušos, kā cilvēku, tā lopu, kas vien pašķir mātes klēpi Israēla ļaudīs, lai tie Man pieder." (2 Mozus 13,2) Kādēļ gan Jēzum bija nepieciešama šī veltīšana, ja viņš jau ir Vienpiedzimušais Dieva Dēls? Jāzeps un Marija šo ritu, ceremoniju veica tādēļ, ka viņi bija dievbijīgi jūdi un vēlējās visu pildīt tā, kā to noteica Mozus likums. Arī Jēzus, savas dzīves laikā bija uzticīgs Vecās Derības likumama, jo Viņš taču nav nācis šo Likumu atcelt, bet piepildīt. (sal. Mt 5,17). Tomēr šajā notikumā ir kas vairāk nekā tikai Vecās Derības Likuma izpildīšana.

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 18.nodarbība par Svēto Garu (683-747)

Liecība nr. 5: Jānis

Liecība nr.1: Andras liecība

Liecība nr.7: Terēze

Liecība nr. 6: Diāna

Liecība nr. 4: Zane

Liecība nr. 3: Ances liecība

Liecība nr. 2: Andra liecība

Baltijas Tezē Rīgā 2014. gadā (Taize Baltic – Regionale spotkanie, Ryga 2014)

Tezē Baltijas reģionālā tikšanās Rīgā 2014

Kļūstot par zemes sāli

no 26. līdz 28.septembrim

Atsaucoties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas Latvijā aicinājumam, viens no svētceļojuma uz zemes posmiem no 2014.gada 26. līdz 28.septembrim notiks Rīgā. Tezē kopiena šādus svētceļojumus organizē jau daudzus gadus. 16 līdz 35 gadus jauni jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas valstīm, Somijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas un Polijas, kā arī no citām valstīm kopīgi ar Tezē kopienas brāļiem ir aicināti piedalīties lūgšanās, semināros un darbnīcās, kā arī piedzīvot Rīgas ģimeņu un draudžu viesmīlību. 2014.gadā Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta – Tezē tikšanās būs ticības liecība jauniem cilvēkiem.

Praktiska informācija

Jaunieši tiks izmitināti rīdzinieku ģimenēs. Ierašanās sāksies piektdienas rītā, kam sekos pusdienas un vakara lūgšanas, kā arī kopīgas vakariņas.

Sestdienas rīts iesāksies ar lūgšanām un tikšanos vietējās draudzēs, dienas turpinājumā būs kopīga maltīte un pusdienas lūgšana Rīgas centrā, kā arī dažādas tematiskās darbnīcas par tādām tēmām kā sociālā līdzdalība, ticība, starpkultūru komunikācija, māksla un citām. Sestdiena noslēgsies ar kopīgām vakariņām un lūgšanu pilsētas centrā.

Svētdienu uzsāksim ar dievkalpojumiem vietējās draudzēs, kam sekos kopīgas pusdienas viesģimenēs un tikšanās noslēguma lūgšana Rīgas centrā.

Turpmāka informācija par tikšanās programmu un reģistrāciju tiks publicēta 2014.gada pavasarī.

Vairāk informācijas atradīsiet:

www.taize.fr www.gertrude.lv

Rīt svētdiena!

Publicēt by Ilmārs Pēteris Tolstovs.

Nepieciešami ziedojumi Rīgas Marijas Magdalēnas baznīcas remontiem

UZDĀVINIET SAVAI BAZNĪCAI DĀVANU ZIEMASSVĒTKOS!

Mīļie magdelēnieši,
ar Adventa liturģisko laiku iesākam Baznīcas Jauno gadu!
Lai sagatavotos Kristus Dzimšanas svētkiem aicinu jūs iesaistīties Magdalēnas draudzes dievnama atjaunošanas ziedojumu akcijā!
Mūsu jau tā skaistā baznīca remonta laikā ieguvusi gaišas grīdas, atjaunotas sienas, restaurētus logus un sakārtotas palīgtelpas. Jaunais jumts un inženiersistēmas ļaus mums visiem tajā būt ne tikai garīgā, bet arī fiziskā siltumā, drošumā un Kunga klātbūtnē!
Diemžēl neskatoties uz daudzu draudzes locekļu dāsnumu, remonta pabeigšanai un tā veicēju darbu apmaksai vēl joprojām steidzami nepieciešama nauda.
Mums visiem ir bērni, draugi, radi, kaimiņi un paziņas. Nekautrējieties uzrunāt viņus, aicinot Adventa pārdomu laikā pasniegt palīdzīgu roku baznīcai.

Tāpēc draudzei ir iespējams ziedot, ziedojumus pārskaitot Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai (reģ.nr. 90000106677) kontā: LV23UNLA0050019592982 (bankas kods: UNLALV2X) ar norādi "Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas atjaunošanai".

Draudzes prāvests pr. Andris Kravalis

Garīgais serviss - Mieram tuvu+

Publicēt by Ilmārs Pēteris Tolstovs.

Mesiāniskā pravietojuma piemērs no Vecās Derības. Piepildījums ir Kristū.

Nāciet, atgriezīsimis atkal pie Tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces. Pēc divām dienām Viņš mūs darīs jauna dzīvības spēka pilnus; trešajā dienā Viņš liks mums piecelties, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā. Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu To Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi. Hozejas 6, 1-3

Apsveicam šī gada jaunos RARZI maģistrus!

Pirmie deviņi pastorālie konsultanti tikuši pie maģistra grāda http://t.co/GjyO3fZc7g pic.twitter.com/FVc5CDXgeF
— katolis.lv (@katolislv) January 24, 2014

Interesanti!

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 17.nodarbība (631-682)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=zmfmnlf&n=katehisms_17.MP3

Konference "Kā būt labam vīram un tēvam"

Paļāvības lūgšana

Mans Tēvs! Tavās rokās es atdodu sevi. Dari ar mani ko gribi, lai ko Tu ar mani darītu, es pateicos Tev, esmu gatavs uz visu un pieņemu visu, Tikai vienu es vēlos, Kungs, lai piepildās Tava griba manī un visos Tavos radī-jumos. Kungs, Tavās rokās es atdodu dvē-seli savu ar mīlestību no visas sirds, jo es Tevi mīlu. Un šī bez-galīgā mīlestība ar bezgalīgu paļāvību liek mani Tavās rokās, jo Tu esi mans Tēvs.

Šarls de Fuko

Slavēšana Smiltenē

Nabadzības un nevienlīdzības līmenis Latvijā, skaitļos

Publicēt by Aivars Mackevics.

Jaunieši jautā: Kāpēc lūgšanai ir tik liela nozīme?

Liels paldies par jautājumu. Ja lūkojamies vēsturē, tad redzam, ka jau pirmatnējās reliģijās cilvēki veica zināmus rituālus, upurēšanas, pielūgsmes darbības, lai kontaktētos ar augstako spēju, dievībām, dieviem. Šie cilvēki un ciltis to darīja tādēļ, ka apzinajās, ka eskistē "kaut kāds augstaks spēks". Bet gandrīz vienmēr šis spēks šīm ciltīm bija anonīms, neizprotams un biedējošs. Lūgšanas un upuri drīzāk bija domāti tādēļ, lai pielabinātos šīm dievībām, lai "izlūgtu" sev kādu izdevīgu, derīgu lietu.

Kristīgajā Atklāsmē, jau sākot ar Veco Derību ir pilnīgi otrādi. Šeit Dievs ir visu darbību iniciātors, kurš gaida, un vēlas cilvēka atbildi. Viņš visu laiku Vecajā Derībā uzrunā cilvēku un Vecās Derības lūgšana un upuri ir cilvēka atbilde uz Dieva aicinājumu un saucienu. Sāk veidoties dialogs starp Personu - Dievu un personu - cilvēku. Lūk, šeit slēpjas lūgšanas atslēga - divu mīlošu cilvēku saruna.

Jēzus Jaunajā Derībā bieži dodas vienatnē lūgties, pat veselām naktīm. Vēlāk mācekļi Jēzum jautā: "Iemāci mums lūgties." Jēzus viņiem un visai cilvēcei dāvā slaveno lūgšanu "Tēvs Mūsu".

Lūgšanas definīcija, kādu to ir noformulējusi svētā Terēze no Bērna Jēzus un kā to citē katehisms ir šāda: „Lūgšana man ir sirds trauksme uz augšu, vienkāršs skatiens, kas raidīts uz debesīm, pateicības un mīlestības sauciens - kā pārbaudījumos, tā arī prieka brīžos.” (KBK 2558). Lūgšana ir dialogs. Dialogs starp mīlošām personām. Starp Personu – Dievu un personu cilvēku. Bet vai šis dialogs var būt apgrūtinošs un kaitinošs? Jā, ja tas pārvēršas par monologu. Jo cik tad ilgi var sarunāties tikai ar sevi pašu. Bieži vien lūgšana nogurdina tad, ja tā ir vēsta tikai uz sevi pašu. Kad tā kļūst egoistiska. Nevis dodoša bet ņemoša. Līdzīgi kā „Mērnieku laikos” minētās dažādu cilvēku lūgšanu „parodijas” arī mūsu lūgšanas var kļūt par kaitinošām, tad, kad nemeklējam Dievu, bet paši sevi. Gandrīz kā Ķenča „lūgšana”. Svētīgā Terēze no Kalkutas teica: „Klusuma auglis ir lūgšana; lūgšanas auglis ir ticība, ticības auglis ir mīlestība; mīlestības auglis ir kalpošana; kalpošanas auglis ir miers.” Lūgšana, ticība un mīlestība ir savstarpēji saistītas. Vai ticības var būt par daudz? Vai mātes mīlestība uz bērnu var būt par daudz? Ja es mīlu, tad es mīlu maksimāli, nesavtīgi, līdz galam, uz mūžu. Ja ticu, tad 100%, nevis tikai pa daļai, sēžot „uz diviem krēsliem”. Līdzīgi ir ar lūgšanu. Patiesa lūgšana caurauž visa cilvēka dzīvi un patiess lūdzējs vairs nevar nošķirt, kur sākas un kur beidzas lūgšana. Visa dzīve ir lūgšana un lūgšan kļūst par visu dzīvi. Patiesa lūgšana nav tikai kādu tekstu „noskaitīšana” lūģsanas grāmatiņā. Jā, šie teksti var būt lūgšanas pamatā, dažādi lūgšanu veidi var būt lūgšanas pamatā. Bet patiesa lūgšana sākas tad, kad notiek siržu satikšanās. Dievišķās Sirds un mūsu sirds. Šī satikšanās notiek ticībā, cerībā un mīlestībā. Un tad lūgšanas nekad nevar būt par daudz.

Kaut kas līdzīgs grāmatu ķēdei, tikai svētceļojumā :)

Publicēt by Ilmārs Pēteris Tolstovs.

Atvadīšanās no apustuliskā nuncija Luidži Bonacci

Publicēt by Katolislv.

@tolstovs1 @Haraldameita Kopš kuriem laikiem ir "svētīts krīts" un cik maksā viņu svētīt?? :)
— Sergey (@Sharkijs) January 8, 2014

@tolstovs1 Taču, tajā pašā laikā katoļi nedrīkst ietekmēties no nepārbaudītas informācijas un konspiroloģijas teorijām.
— Aigars Brikmanis (@AigarsBrikmanis) January 7, 2014

@tolstovs1 es arī redzu dažādu "ietvaru" trūkumu, kā reģionālās politikas, izglītības, bet neredzu par ko nemitīgi pelnus uz galvas kaisīt
— Anita Brauna (@ABrauna) January 1, 2014

Šovakar Karstā panna jeb kristiešu cepināšana. Uzkarsēsim Kasparu Prūsi, Madaru Skaistkalnu un Ilmāru @tolstovs1. #Laiksdoties
— lksb (@lksblksb) December 30, 2013

Kā tiek safarbicēti priesteru "pedofīlijas" skandāli! reāli un no dzīves

Viena no Polijas avīzēm aprakstīja reālu gadījumu no dzīves. Priesteris Miroslavs Bužāns bija prāvests Gdiņas apkārtnē. 2009.gada 5 decembrī nepilngadīgā Aleksandra M dramatiskā tonī pieprasīja priesterim privātu sarunu. Teica, ka izdarīs pašnāvību. Viņa ieradās alkohola reibumā, un aizejot no prāvesta mājas sāka stāstīt, ka priesteris (30 gadus vecāks par viņu) viņu piedzirdīja un mēgināja izvarot. Šī lieta nonāca prokuratūrā un pēc samērā paviršas izmeklēšanas priesteris tika civili un morāli iznīcināts. Tika pasludināts spriedums, bīskaps viņu atbrīvoja no garīdznieka pienākumu pildīšanas. Toties Aleksandras M ģimene neparasti strauji kļuva bagāta.

Lielākā daļa ciemata iedzīvotāji bija vienisprātis, ka šī lieta ir vietējā biznesmeņa Kazimira T roku darbs, ar kuru prāvestam bija sliktas attiecības. Kā izrādījās, prāvests Kazimiram T senāk bija atteicis baznīcā reklamēt viņu kā pašvaldības deputāta kandidātu.

Tomēr priesteris nolēma pacīnīties. Viņš palūdza savu radinieku, kurš atkal sameklēja kādu cilvēku, kurš tikās ar Aleksandru M un uzvedināja viņu uz sarunu un šo sarunu ierakstīja. Efekts pārsteidza gaidīto. Meitene atzina, ka ar priesteri nekas nav bijis, ka tā bija izdomāta situācija. Priesteris saprata, ka ar vienu sarunu būs par mazu. Ierakstīja vēl. Tajā viņa atzinās, ka Aleksandrs M bija pierunājis viņu šo lietu paveikt. Priesteris nodeva ierakstus fonoskopijas ekspertīzei. Kad tā paziņoja rezultātus, priesteris nodeva prokuratūrais attiecīgos ierakstus.

Tā vietā lai atzītu priestera nevainīgumu, prokuratūra sāka minstināties, sāka apšaubīt ierakstu autentiskumu. Šajā lietā iesaistījušies arī Polijas liberāļo un ateistisko grupu pārstāvji, kas par visu cenu vēlas darīt visu, lai priesteris tiktu notiesāts. Lieta vēl nav pabeigta līdz šim. Ir nepieciešamas lūgšanas. Pievienoju trīs ierakstus, kuri tika veikti ar nepilngadīgo Aleksandru M.

Daļēji pārstāstīts no Polijas katoļu portāla www.gosc.pl

Bībeles lasīšanas maratons Ogrē, 2005 gadā.

Apustulis Pāvils 1 vēstulē Timotejam uzsver: Dievs "grib, lai visi cilvēki būtu atpestīti un nonāktu līdz patiesības pazīšanai." ( 1 Tim 2, 4) Ir nepieciešams, lai Kristus, kas sevī satur visu Atklāsmes pilnību tiktu visur sludināts un pieņemts. Bet ir svarīgi, lai cauri gadsimtiem Jēzus Kristus atnestā vēsts tiktu saglabāta nesagrozīta un monolīta. Vatikāna II koncila dogmatiskā konstitūcija "Dei Verbum" uzsver: "Devis šo Atklāsmi visu tautu pestīšanai, Dievs ar tādu pat labestību gādā, lai tā vienmēr paliktu neskarta un tiktu nodota tālāk visām paaudzēm."

Jēzus, kura Personā noslēdzas Atklāsme, lika lai apustuļi turpina Viņa iesākto darbu. Evaņģēlijs, jeb Labā Vēsts tika tālāknodots divos veidos:

- mutvārdos - caur apustuļiem, kuri ar mutvārdu sludināšanu, piemēriem un iedibinājumiem nodeva tālāk gan to, ko bija mācījušies no paša Kristus, dzīvojot kopā ar Viņu un redzot Viņa darbus, gan arī to, ko Svētais Gars viņiem iedvesmoja;

- rakstveidā - caur apustuļiem un viņiem tuvu stāvošiem cilvēkiem, kuri tā paša Svētā Gara iedvesmā rakstiski fiksēja pestīšanas vēsti.

Apvienības "Laulāto Tikšanās" pasākumi

31. janvāris - 2. februāris padziļinātā nedēļas nogale laulātajiem pāriem Bruknā

14. - 16. februārī rekolekcijas laulātiem pāriem Gulbenē

28. - 30. martā rekolekcijas laulātiem pāriem Valmierā

16. - 18. maijā rekolekcijas laulātiem pāriem Kuldīgā

24. - 26. oktobrī rekolekcijas laulātiem pāriem Sarkaņos

Katoļu skolas nedrīkst ietekmēties no gendera ideoloģijas


Katoļu skolas nedrīkst padoties gendera ideoloģijas ietekmei, paziņoja kardināls Zenons Groholevskis (Zenon Grocholewski) Katoliskās izglītības kongregācijas dokumenta par starpkultūru dialogu skolās prezentācijas laikā.
Kardināls atzīmēja, ka gendera ideoloģijas jautājumā, kas demoralizē bērnus, ir jābūt pilnīgai skaidrībai: tas ir ļaunums, kuram ir jāpretojas. Un šim ļaunumam pretojas ne tikai Baznīca, bet arī daudzi profesionāļi un paši vecāki. Katoļu skolām jābūt brīvām no tā, uzsvēra kongregācijas prefekts. Ja kāda skola ir ietekmējusies no šīs ideoloģijas, tas nozīmē, ka tā neapzinās savu katolisko misiju. Kardināls Groholevskis atzina, ka tādi gadījumi notiek un ir tikai taisnīgi, ja tādas skolas saņem kritiku no vecākiem. Tādas skolas ir neīstas skolas, kuras krāpjas; sola katolisku audzināšanu, bet nesniedz to, teica Katoliskās izglītības kongregācijas prefekts. Pārpublicēts www.katolik.ru; www.katedrale.lv

Sprediķis II Ziemassvētku svētdienā (Vatikāna radio)

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 1-18)
Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur Viņu, un bez Viņa nekas nav radies, kas vien ir radies. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma, un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to nenomāca.
Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu. Bija patiesā Gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku, kad tā ienāk pasaulē.
Vārds bija pasaulē, un pasaule caur To ir radusies, bet pasaule Viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet visiem, kas Viņu uzņēma, Viņš deva tiesības kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas Viņa vārdā tic, kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva ir dzimuši.
Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums, pilns žēlastības un patiesības; un mēs redzējām Viņa godību, Vienpiedzimušā godību, kas ir no Tēva.
Jānis liecina par Viņu un skaļi sauc, teikdams: “Viņš ir Tas, par kuru es sacīju: Tas, kurš nāks pēc manis, par mani ir augstāks, jo Viņš bija pirms manis.” No Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības. Jo Likums tika dots caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nāca caur Jēzu Kristu.
Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, pats to ir atklājis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

(www.mieramtuvu.lv)

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodienas evaņgelija lasījumā apustulis Jānis norāda uz saikni, kāda pastāv starp Dievu Tēvu un Dieva Dēlu. Šī vienotība netika pārrauta arī tad, kad Jēzus nāca šeit uz zemes un tapa cilvēks. “Tumsība to nenomāca” un “Viņā bija un ir dzīvība”, saka evaņģēlists. Šodien vēlos pārdomāt svētā Jāņa evaņģēlija vārdus: “Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums.” Par pamatu šim pārdomām izmantošu jauno pāvesta Franciska pamudinājumu “Evangelii gaudium”.

Pāri plūstošs prieks

Vispirms vēlos sveikt visus bloga lasītājus jaunajā 2014.gadā. Nevis kaut kāda dzīvnieka gadā, bet Jēzus Kristus žēlastības gadā, jo gadu skaitīšanu sākam no Jēzus Kristus dzimšanas. Novēlu šajā gadā piedzīvot īpašu Dieva klātbūtni un vadību ikdienā.

Tuvojas laiks, kad došos atpakaļ no Latvijas uz Poliju, lai turpinātu iesāktās studijas. Šis laiks man ir bijis ļoti piesātināts ar kalpošanām un radīja lielu prieku. Prieks bija kalpot Aizkraukles un apkārtnes draudzēs, tādējādi palīdzot dekānam Mārim Zviedrim. Prieks arī par Limbažu, Saulkrastu draudžu ticīgajiem, un arī ticīgajiem, kas pulcējas Ādažu militārās bāzes kapelā. Priecēja tā ģimeniskā atmosfēra un vienotība, kas valdīja šajās draudzēs. Jā, var teikt, ka tās ir mazas draudzītes, bet tajās ir klātesošs Dievs un ir ļoti jauki, ka visi viens otru pazīst un atbalsta. Vēlos novēlēt apustuļu darbu grāmatas vārdus:

"Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā. Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus. Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs. Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību, godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem." (Apd 2, 42-47)

Jauno gadu sagaidīju LKSB nometnē (www.lksb.lv) starp dažādu konfesiju kristiešiem un paralēli vadīju svētās Mises vietējā draudzē. Paldies visiem par šo lielo žēlastības laiku.